Iepriecini savu otro pusīti ar vakariņām tumsā!
Vakariņojot tumsā, sasprindzinās garšas un smaržas receptori,
ēdiens pieņem jaunas sajūtas un atklājumus!
Lai arī „otra pusīte” ir
jāmīl katru dienu, dažreiz būtu lietderīgi sarosīties un censties izrādīt jūtas, kas
ikdienas steigā ir noslāpējušās. Zinot, ka vīrietim mīlestība iet caur vēderu,
es ieteiktu nobaudīt vakariņas..., bet 100% tumsā. Cilvēks tumsā vairāk
pakļaujas uz garšu, jo redze vairs nav dominējošā izjūta. Tumsā pastiprināta
uzmanība tiek pievērsta garšai un smaržai. Varbūt jūs no jauna atklāsiet kā
garšo kartupelis, gaļa vai kāposts?
Pasaulē šī prakse
veiksmīgi tiek praktizēta tādās valstīs kā ASV, Anglija, Francija, Vācija,
Austrālija, Lietuva u.c. idejas autors ir Džordžs Spilmens, kurš būdams
neredzīgs 1999.gadā Cīrihē atvēra restorānu, kurā strādāja cilvēki ar redzes
traucējumiem, un apmeklētājiem piedāvāja nobaudīt ēdienu ar aizsietām acīm,
izslēdzot cilvēka galveno maņu redzi, tādējādi pastiprinot atlikušās maņas -
dzirdi, tausti, smaržu un garšu.
Redze ir vērtīga maņa,
tā sniedz informāciju par priekšmetu formu, lielumu, krāsu. Tā atsauc atmiņā
agrāk izjusto, balstoties uz agrāk vizuāli piedzīvoto. Piemēram, tu ieraugi
ābolu. Tu zini, ka tas ir salds, sulīgs, kraukšķīgs. Zemapziņā sev
ieprogrammējam, ka „man ir jāsajūt salds, sulīgs”. Te nostrādā mūsu prāts,
redzes viedoklis, pirms iedziļināmies detaļās. Bet, ja neredzi - tu nezini, kā
tas garšo, kā rezultātā sāc izjust citas garšas nianses.
Kas mani sagaida
vakariņojot tumsā?
Vakariņu baudītājiem
tiek lūgts izslēgt mobilos telefonus, lai netraucētā atmosfērā varētu
mierīgi ļauties pabūt kopā ar sev mīļu un tuvu cilvēku, izjust otra
pieskārienus daudz jutekliskāk. Ieklausīties apkārtējās skaņās, izbaudīt vidi
un gardu ēdienu.
Rūpes, par tevi
gatavs uzņemties viesmīlis, kuram ir īpašas nakts redzamības brilles. Tāpēc
viņš palīdzēs nokļūt līdz galdiņam, palīdzēs atrast galda piederumus un gatavs
asistēt jebkurā brīdī, kad vien palūgsi.
Tumsā viss ir
savādāk, tu esi bezspēcīgs, ir jāmācās uzticēties otram. Cilvēki
kļūst atvērtāki, jo ir noņemtas maskas, tu esi tāds kāds esi. Svešinieki ātri
savā starpā sadraudzējas, vienkāršs puisis vai slavenība - visi ir vienādi.
Kā tas notiek?
Jūs tiksiet ievesti
aiz bieziem, jo bieziem dubultajiem aizkariem pilnīgi tumšā telpā, kur viesīlis
aizvedīs līdz sēdvietai. Kad būsiet apraduši ar tumsu un aptaustījuši galdu,
galdautu, sataustījuši nazi un dakšiņu, jums tiks atnests pamatēdiens.
Te nu sākas pats
interesantākais. Pirmais mutē nonāk tas, ko izdodas uzdurt uz dakšiņas. Daļa
ēdiena sastāvdaļu ir pazīstamas pēc savas smaržas, daļa tiek apēsta, kas patīk
garšas kārpiņām, bet kas tas bija, pagaidām paliek noslēpums. Ēdiens tiek
baudīts lēnām un uzmanīgi. Ir noteikti daļa cilvēku, kas dakšiņu un nazi liks
malā un ēdienu baudīs ar pirkstiem, jo viņi taču ir tumsā un visiem pieņemtās
pieklājības normas var atmest malā.
Pēc pamatēdiena seko
arī saldais ēdiens. Šķīvis ir liels, bet apēdamais - neliels. Tu vari
baudīt ēdienu lēnām, maziem kumosiem, izjūtot katru garšu. Paveras cita pasaule
- sajūtu pasaule, ko ikdienā noslāpē mūsu redze. Apkārt notiek liela rosība, sarunas,
smiešanās. Visi jūtas ļoti atvērti, vienlīdzīgi, bez aizspriedumiem.
Lai top gaisma!
Tiek iedegta pirmā
svecīte - burvības plīvurs krīt. Ieraugi telpu, galdiņu, pārējos vakariņotājus.
Tad tiek iedegtas vēl citas sveces, acis pierod.
Viesmīlis izstāsta,
ko piedāvāja pamatēdienā, kas bija saldajā. Te nu var sevi pārbaudīt, vai
netika atklātas jaunas garšas buķetes un visas ēdiena sastāvdaļas atpazītas?
Ja vēl neesat
izdomājušas, kā pārsteigt savu mīļoto, iesaku izbaudīt ko nebijušu, jaunu un
visnotaļ romantisku. Otra pusīte to noteikti novērtēs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru