Aromterapija: Smaržu un to kompozīciju veidošanas principi

Senie grieķi saka: kur labi smaržo, tur uz dzīvi apmetas dievi. Visos laikos dažādu kultūru cilvēki centušies radīt sev apkārt patīkamu smaržu, lai uzburtu labsajūtu un radītu gara un miesas harmoniju.

Ēteriskās eļļas ir dabiskas augu valsts smaržvielas, kuras mēs varam izmantot, lai radītu savus individuālos smaržu maisījumus, kas mūs atšķirtu no masveida produkcijas.  Tā mēs atkal un atkal no jauna atklājam smalko, dzīvīgo, juteklisko un individuālo. 

Visā dabas smaržām ir kopīga pazīme: tās ne vien izraisa hormonālas un funkcionālas pārmaiņas organismā, bet arī skar mūsu dziļāko būtību.

 Ožas maņa ir visproduktīvākā no visām cilvēka maņām, tā vada mūs no pirmajiem elpas vilcieniem. Ar katras elpas vilcienu mēs uztveram smaržas un aromātus gan apzināti, gan neapzināti. 

Smaržas mēs saožam ar degunu, taču tas nav vienīgais orgāns, kurš uztver smaržas.

Mums piemīt ožas maņa, kura ietekmē mūsu garīgo aktivitāti, atmiņas, noskaņojumu, jūtas, hormonālo sistēmu un imūnsistēmu.

Vomeronazālais orgāns uztver smaržas, kuras mēs nevaram saost un noteikt, taču tās var ietekmēt partnera izvēli un pāru attiecības.

Ar sejas trīszaru nervu mēs sajūtam karstu, aukstu, dzelošu, degošu, utt, un tas palīdz mums izdzīvot.

Ar katru elpas vilcienu smaržvielu molekulas nokļūst uz ožas gļotādas, kad tās sasniedz noteiktu koncentrāciju, gļotāda, līdzīgi elektriskajam impulsam, nodod informāciju dažādām smadzeņu daļām: 

• ožas centram, kurš atpazīst impulsu;
• talāmam, kurš apzina impulsu. Tā kā talāms veic hipofīzes vadību, tad smaržas ietekmē arī hormonālās sistēmas darbību;
• limbistiskajai sistēmas, kura nosaka motivāciju, instinktus (bailes, agresiju, seksualitāti) un autonomos dzīvības procesus (gremošanu, vairošanos, sirdsdarbību, asinsspiedienu, elpošanu, vielmaiņu, nogurumu, možumu, ēstgribu utt.);
• limbistiskajā sistēmā integrētajam jūtu centram - hipotalāmam, kas atbild paremocijām (bailēm, dusmām, prieku, līdzjūtību), harmonijas izjūtu, simpātijām un antipātijām, vispārējo labsajūtu;
• tad impulss nonāk mūsu atmiņas centrā;
• visbeidzot smadzeņu garozā.

Viena limbistiskās sistēmas daļa vada visu pārējo smadzeņu daļu darbību un ietekmē koncentrēšanās spējas, loģiski pragmatisko un radoši domājošo smadzeņu pusložu aktivitāti utt.

 Tādēļ smaržas spēj mainīt dažādus mūsu noskaņojumus un sajūtas, to ietekmē mēs esam priecīgi, nedroši, baiļpilni, dusmīgi, aizkaitināti, mīļi, sajūsmināti, garlaikoti vai kaisles pilni.

 Dramatiskais alerģiju pieaugums pret ķīmiskiem, neorganiskiem materiāliem aizvien lielākam skaitam cilvēku liedz būt saskarē ar sintētiskāsm smaržām. Ir zināms, ka sintētiskās smaržas lielās devās izraisa stresu, elpas trūkumu, bēgšanas refleksu.

 Biolauku speciālisti atklājuši un pierādījuši, ka cilvēka enerģētiskais lauks būtiski samazinās vai pat sabrūk, kad tam pieskaras ar sintētiskām smaržeļļām, vai pat tikai iedodot tās paostīt. Kamēr šī smarža ir telpā, tikmēr enerģētiskais lauks rūk.

 Turpretī dabisko smaržu iedarbībā cilvēka enerģētiskai lauks izplešas, cilvēki šo izplešanos novērtē kā patīkamas, pozitīvas izjūtas.

  

 Eļļas smaržas saglabāšanās ilgumu nosaka ēterisko eļļu iedalījums:

Virsnots (galvas nots) – smaržas noturības ilgums ir vismazākais – bergamote, citronzāle, citrusaugi, verbena, piparmētra.

Vidēja nots (sirds nots) – smaržas saglabāšanās laiks ir 2-3 dienas – lavanda, jasmīns, roze, melisa, ģerānija, muskatsalvija.

Pamatnots (bāzes nots) – smarža saglabājas visilgāk – līdz pat vienai nedēļai – sandalkoks, rožkoks, ciedrs, vaniļa, kanēlis, neļķe.

Smaržu kompozīciju veidošanas principi

Tikai dabiski komponenti: Dabisko smaržu pagatavošanā tiek izmantotas tikai dabiskas sastāvdaļas, - bāzes eļļas, spirts, ēteriskās eļļas.

Kompozīcijas smaržai jābūt patīkamai. Tā kā smarža tieši ietekmē cilvēka emocionālo stāvokli, vispirms tiek veikta smaržu testēšana. Ēteriskās eļļas, kuras nav patīkamas pēc smaržas, kompozīcijās neizmanto!

Pirms ēterisko eļļu lietošanas tās jāpārbauda pret alerģiju!

1 pilienu ēteriskas eļļas sajauc ar 2-4 pilieniem bāzes eļļas un uzpilina uz iekšējās elkoņa locītavas. 6-12 h nedrīkst mazgāt, ja vērojamas alerģiskas parādības,- apsārtums, nātrene, nieze un taml., šo ēterisko eļļu lietot nedrīkst.

Ēterisko eļļu saderība

Veidojot kompozīcijas, izmanto 3 – 15 un pat vairākas ēteriskās eļļas. Pie tam, jāņem vērā šo eļļu saderība (sarindotas dilstošā secībā pēc nozīmes),- pēc aromāta, pēc gaistamības, ķīmiskā sastāva, botāniskās sugas, auga daļas, no kuras eļļa iegūta. Pareizi sagatavotai kompozīcijai jābūt vismaz divu veidu saderībām, piemēram, pēc aromāta un gaistamības.

Trauki kompozīciju uzglabāšanai

 Ēterisko eļļu kompozīciju uzglabāšanai piemēroti necaurspīdīga stikla, keramikas un plastikāta taruki. Ūdens-spirta kompozīcijām piemēroti 50-200 ml trauki ar smidzinātāju, spirta kompozīcijām - 5-50 ml blīvi aiztaisāmi tumša stikla flakoniņi.

Ja vēlaties izveidot savu smaržu kompozīciju, iejauciet 100 ml alkohola (70% spirts vai parfimērijas alkohols), apmēram 20-30 ml no jūsu izvēlētās smaržu esences, respektīvi dažādu etērisko eļļu maisījumu (atcerieties, ka ne visas ēteriskās eļļas der smaržu pagatavošanai).

Lai pagatavotu smaržūdeni, uz 100 ml alkohola pievieno 10-15 ml ēteriskās eļļas, tualetes  ūdenim attiecībai jābūt 100 ml pret 10 ml, bet odekolonam 100 ml pret 5-8 ml ēterisko e''lu maisījuma.

Ādai ar noslieci uz sausumu 100% alkohola vietā par pamatu vajadzētu izmantot augu eļļu. Sevišķi patīkama ir Jojobas eļļa, jo tā nebojājas un āda to labi uzsūc.

Ielejiet 10 ml Jojoba eļļas un 2ml sava smaržu maisījuma mazā, tumšā stikla pudelītē un kārtīgi sakratiet maisījumu.

Nepieciešamās koncentrācijas aprēķināšana

Lai aprēķinātu nepieciešamo ēterisko eļļu daudzumu attiecībā pret koncentrācijas procentiem, pieņem, ka vidēji 1 ml ēteriskās eļļas ir 20 pilieni ( biezākām eļļam mazāk, šķidrākām vairāk).

            Aprēķins:

            Kopējais gatavais maisījums, ko vēlamies iegūt ml  - 100%

           

            Ēterisko eļļu daudzums ml - koncentrācija %

Kopējais maisījums ml x koncentrācija % : 100% = nepieciešamais ēterisko eļļu             daudzums ml. No kopējā maisījuma daudzuma ml atskaita iegūto ēterisko eļļu dauzumu ml, iegūst nepieciešamo kompozīcijas bāzes saturu.

Piemērs: 5% ūdens spirta losjons, 100 ml vēlamais tilpums

  

Ēterisko eļļu daudzums	100 ml x 5 /100 = 5 ml = 100 pilieni
Ūdens, spirta daudzums	100-5= 95 ml (75 ml ūdens, 20 ml spirts)

Lai aprēķinātu spirta vai degvīna daudzumu, nepieciešamo ēterisko eļļu daudzumu reizina ar 4, šajā piemērā tas ir 5 ml x 4 = 20 ml spirts.

Uzglabāšana

Ūdens losjons, aromātiskais ūdens	2-4 nedēļas
Ūdens spirta losjoni, tualetes ūdens	4-6 nedēļas
Spirta losjons, odekolons	10% kompozīcija uz degvīna bāzes 6-8 10% kompozīcija uz spirta bāzes 12 mēneši 15-50% kompozīcijai – līdz 1,5 gadam
Eļļas losjons, dabiskās smaržas	5% 5-6 mēneši 10% 10-12 mēneši 20-50 % līdz līdz 1,5 gadam

Smaržas attīsta pilnu aromātu tikai pēc zināmas nogatavināšanās. Uz spirta bāzes veidotās dabiskās smaržas savu patieso aromātu attīsta apmēram pēc 25 dienām, bet uz eļļas bāzes veidotās pēc 14 dienām. Uzglabāt tumšā, vēsā vietā. Smaržu buketes komplekss jums sagādās pārsteigumu un apburs.

Dabisku smaržu pagatavošana mājas apstākļos

Smaržu kompozīciju veidošana ir zinātne un arī māksla, tāpēc iesaku katram pašam eksperimentēt ar dažādiem aromātiem. Kas der vienam, tas neder citam, tas attiecas uz internetā un grāmatās atrodamajām, gatavajām smaržu receptēm. 

Daudzos izstrādājumos, kurus lietojam ikdienā, ir izmantotas sintētiskās smaržas, - zobu pastās, pārtikā, tīrīšanas līdzkļos, apģērbā, utt. Arī sintētiskām smaržeļļām var būt dabiska izcelsme - nafta, taču imitēt auga esenci nav iespējams, turklāt tām nekad nepiemitīs  ēterisko eļļu enerģija un informācija, tām nav dzīvības enerģijas.

 Kopumā smaržu ražošanā izmanto ap 3000 dažādu smaržu komponentu.

Dažas vienkāršas smaržu eļļu maisījumu receptes:

Salds ziedu aromāts

6 pilieni bergamotes, 8 pilieni apelsīna, 6 pilieni vaniļa eļļas,

10 pilieni rožkoka, 8 pilieni jasmīna,8 pilieni ilang-ilanga

Atsvaidzinošs aromāts

6 pilieni apelsīna,8 pilieni rožkoka,8 pilieni petitgraina

Juteklisks aromāts

5 pilieni rozes,4 pilieni kanēļa,6 pilieni apelsīna,5 pilieni muskatsalvijas

Zemes aromāts

10 pilieni ciedras,5 pilieni pačuli,7 pilieni vīraka

Tie ir tikai daži piemēru, bet kādam aromātam dot priekšroku, kādas smaržas savstarpēji kombinēt, katrs izvēlas pats, respektīvi, izmēģina. Par smaržas radīšanas zinātni ir sarakstītas veselas bibliotēkas, taču vēl joprojām daudz kas palicis nepateikts. Slavenu smaržu receptūras tiek glabātas kā vērtīgi noslēpumi.

Vācu izcelsmes zīmola Florascent aromāti

Dabiskas smaržas

Ne vien kosmētika, arī smaržas var būt dabiskas.

Vācu izcelsmes zīmola Florascent aromātus ražo tikai no dabiskām izejvielām, proti, augu esencēm un ēteriskajām eļļām, un pēc tradicionālām metodēm, kādas, gatavojot parfīmus aristokrātiem, izmantoja 17. gs. Francijā. To sastāvā nav ftalātu, sintētisku vielu (tostarp arī sintētisku fiksatoru) un dzīvnieku izcelsmes vielu.

Latvijā šobrīd pieejami deviņi dažādi aromāti – romantiskais Pivoine, kaislīgais Tango, austrumnieciskie Santal, Medina un Ksar, atsvaidzinošais Thé Vert, karaliskais Jasmine un vīrišķīgais Vetyver. Cenas: Ls 49 – 56 (60 ml), nopērkams Biotēkā.

Zīmola Florascent interneta veikals šeit: http://www.florascent-shop.de/

Aromaterapija: mājas SPA un veselības profilakse

Ēterisko eļļu izmantošanu vannai

 Vanna ir visvienkāršākais veids, kā būt draugos ar aromterapiju. Aromterapijas vannas var taisīt 1-2 reizes nedēļā. Uz vannu jāpilina 5-7 pilieni ēteriskās eļļas. Ūdens vannā nedrīkst būt pārāk karsts, jo tad ir pārāk liela slodze sirdij un arī ādai. Arī eļļas pārāk karstā ūdenī par ātru izgaros.

Ideālā ūdens temperatūra – 37-38 grādi. Ēteriskā eļļa vienmēr jāiejauc kādā emulgatorā – pienā, saldajā krējumā, kefīrā, medū, pat vīnā var. Tas nodrošinās eļļas sajaukšanos ar ūdeni. Ja eļļu pilina pa taisno ūdenī, no ēteriskās eļļas lietošanas nebūs jēgas. 

Ēterisko eļļu vannas ūdenim pievieno tad, kad vanna jau gandrīz pilna. Vienas vannošanās ilgums – 15-20min.

 Guļot vannā, ieteicams elpot izmantojot diafragmālo jeb „vēdera elpošanu”. Šāda elpošana pumpē limfu, masē vēdera orgānus, veicina limfātisko sistēmu, līdz ar to tiek izvadīti toksīni, stimulēta asinsrite un bija vēl visādi labumi šādi elpojot, es vienkārši aizmirsu.

Tāpat arī ieteicams, vannā sēžot, pastaipīties, pamasēt sevi.

SPA  ir veselības profilakse. SPA ļoti labi spēj atbrīvot no stresa, tāpēc ļoti piemērots cilvēkiem, kam ir stresains dzīvesveids vai kuri paši par sevi ir saspringti, stresaini un nervozi.

 Kopumā mājas SPA ir sveces, mūzika, aromterapija- viss, kas nepieciešams relaksācijai. Noteikti jāizslēdz visi ārējie kairinātāji – telefoni, durvju zvans, arī vīrs un bērni.  Ir ļoti svarīgi, lai šis laiks ir tikai priekš sevis un nekā/neviena cita. Lai nekas netraucētu koncentrēties uz sevi un atslābināties.

 Pēc vannas ieteicams miers. Var iedzert tēju, svaigi spiestu sulu vai ko citu pēc vēlēšanās. 

 Miegam vispiemērotākās ēteriskās eļļas ir lavanda, ģerānija, citrusu aromāti un priede (priedi var kombinēt ar lavandu).

Citrusu aromāti pēc nozīmes ir komunikācijas aromāts, un, ja kādam nepatīk citrusu smarža, tas nozīmē, ka šis cilvēks nevēlas komunicēt, ir slēgts. Taču ir eļļas, ar kurām to var atbloķēt. Vispār katrai ēteriskajai eļļai ir sava nozīme. 

 Mazgājoties ik dienas tiek izmantoti mazgāšanās līdzekļi – dušas želeja vai ziepes. Patiesībā mazgāšanās līdzeklis ir jālieto 1-2 reizes nedēļā, bet ikdienā jāmazgājas vienkārši ar tīru ūdeni. Pretējā gadījumā āda kļūs ļoti sausa, nevesela un izžuvusi.

Ļoti interesanta un noderīga lieta ir– ķermeņa kopšanas birste ar dabīgiem sariem.

Ar šādu birsti ieteicams katru rītu pirms dušas noberzt visu ķermeni. Svarīgi ir to lietot pareizi – uz sausas ādas.

Izmantojot šādu birsti, ļoti labi tiek stimulēta ķermeņa āda un limfātiskā sistēma. 

Kustības jāveic virzienā uz sirdi, t.i., uz augšu. Nedrīkst berzēt šurpu turpu, kustībām jābūt vienvirziena. Šāda noberšanās ir ādas treniņš, āda kļūst elastīgāka. Un kas galvenais – tas neprasa daudz laika, vien apmēram 2 min.

Birsti arī ir viegli kopt – pēc katras lietošanas vienkārši to nopūš/nopurina un 1 reizi mēnesī to izskalo ar siltu ziepjūdeni. Gadījumā, ja ir ādas bojājumi (augonis, kāda infekcija vai iekaisums, apdegums), tad tajā(s) vietā(s) gan šo birsti nedrīkst lietot. Tā ir lietojama tikai netraumētai ādai.

Pirts

 Pirts ir viena no labākajām detox procedūrām. Pirtī ieteicams iet 1 reizi nedēļā, bet tā pa īstam – ar visu pēršanos. Neatņemamas pirts sastāvdaļas ir skrubji, medus un pirtsslotas.

 Kā pareizi pirtī lietot ēteriskās eļļas.

Tās nedrīkst pa taisno pilināt uz akmeņiem, jo tad tās vienkārši sadeg un nav nekāda efekta. Pareizi ir iepilināt karstā ūdenī un tad izlaistīt pa sienām un grīdu. Vai otrs variants –  šādā ūdenī mērcēt pirtsslotas.

 Runājot par pirti kā tievēšanas palīgu – noteikti nevajag pēc pēdējās izkarsēšanās iet aukstā ūdenī, jo pirtī ķermenis sakarst un pastiprināti dedzinās tauki, bet aukstumā šis process tiek pārtraukts.

Ja ir sēdošs darbs, noteikti pēc 2h vajag izkustēties. Katru dienu vismaz pusstundu ieteicamas pastaigas. Tāpat arī no rītiem pirms celšanās ieteicams iekustināt ķermeni – gultā vienkārši pastaipīties, paelpot.

  

Aromterapija iesācējiem

Aromaterapija ir slimību profilakses un ārstēšanas metode, izmantojot ēterisko eļļu saturošus augus un no tiem iegūtos produktus.

 Aromaterapija iedarbojas uz slimību cēloņiem, nevis sekām. Pareizi izvēlētas ēteriskās eļļas  iedarbojas nomierinoši, stimulējoši, tās spēj dziedināt un stimulē organisma aizsargspējas un  imunitāti.

Ieskats aromaterapijas vēsturē

 Pirmo reizi vārdu Aromaterapija minēja franču kīmiķis Rene Gattefosse 1907. gadā un nozīmēja smaržu izmantošanu ārtsniecībā (kā zāles). Viņš atklāja, ka ēteriskās eļļa iesūcas ādā un ar ārpusšūnu šķdruma palīdzību nokļūst asinīs un limfā, kuri tās aiznes tālāk uz citām organisma sistēmām.  Šis process katram indivīdam, kā arī katrai eļļai ir atšķirīgs - iedarbība var ilgt no 1/2 stundas līdz 12 stundām. Eļļas iesūcas ādā dažās minūtēs.

 Gattefosse uzrakstīja pirmo moderno laiku grāmatu par aromaterapiju. Pēc nopietna rokas apdeguma, veicot ekperimentus laboratorijā, viņš ievēroja, ka lavandas eļļa lieliski dziedē apdegumus. Īsā laikā roka sadzija, neatstājot rētas. Pirmā pasaules kara laikā, ārstējot karavīrus, viņš atklāja, ka eļļa paātrina ievainojumu sadzīšanu.

 Franču ārsts Žans Valnē (Jean Valnet) pētīja ēterisko eļļu īpašības un vēlāk iegūtās zināšanas izmantoja ārstēšanas praksē. Iecienītākā procedūra bija ēterisko eļļu kompreses, jo eļļām ir liela iesūkšanās spēja ķermeņa slimības skartajā vietā. Tā apstrādājot kāda jaunekļa bērnībā gūtās apdeguma rētas, tās ievērojami samazinājās, līdz kļuva gandrīz nemanāmas.

Morī (Maury) kundze interesējās par skaistumkopšanu un dabas medicīnu. 

Viņa eksperimentēja ar ēteriskām eļļām un izstrādāja aromaterapijas masāžas tehniku. Londonā viņa atvēra aromaterapijas klīniku un lasīja lekcijas.   

19. gs. pirmajā pusē ķīmiķi sāka izgatavot ēterisko eļļu ķīmiskās kopijas, kuras gan bija lēta izejviela parfimērijas ražošanai, taču tām nepiemita ārstnieciskais efekts. Vēlāk zinātnieki pievērsās tādiem eksperimentiem ar ķīmiskām vielām, kuru uzdevums bija panākt eļļu ārstniecisko īpašību imitēšanu. Ar laiku šie eksperimenti kļuva tik veiksmīgi, ka pašiem augiem un to ārstnieciskajām īpašībām draudēja aizmirstība.

 Senie ēģiptieši ēteriskās eļļas (ciedru, mirres) izmantoja iebalzamēšanas rituālos.

Aromaterapijas galvenais mērķis  -  iekšējā fizioloģiskā un psihosomatiskā līdzsvara atjaunošana cilvēka organismā.

Galvenais princips - kompleksa pieeja problēmu risinājumiem, psihiskā stāvokļa stabilizācija, psihisko procesu harmonizācija, organisma pašregulējošo procesu aktivizācija un iekšējā garīgā komforta sasniegšana.

Katrs cilvēks ir individualitāte, tādēļ aromaterapija ir individuāla terapija. Katram no mums ir sava mīļākā smarža, savas atmiņas un asociācijas. Tā kā aromaterapijā tiek izmantotas tikai un vienīgi tās smaržas, kuras patīk, kuras izraisa pozitīvas asociācijas, katram mums izvēlētās ēteriskās eļļas būs atšķirīgas.

Aromaterapjas efektivitāte ir atkarīga no objektīviem un subjektīviem apstākļiem,- sūdzībām, psiholoģiskiem, klīniskiem, instrumentāliem rādītājiem. Efektivitāte var būt gan pozitīva, gan negatīva. Pie  negatīvas efektivitātes jāmaina ēterisko eļļu grupa, devas vai arī procedūras.

Aromaterapijas pielietojums

Aromaterapija kompensē dabisko aromātisko savienojumu trūkumu organismā, - mēs maz lietojam dabiskas garšvielas un dabisku pārtiku.

Aromterapiju lieto:

1. vīrusu un bakteriālās saslimšanas, - gripa, bronhīts, angīna, saausktēšanās
2. psihiska rakstura traucējumi,- stress, pārpūle, pārslodze, rehabilitācija pēc šoka sitācijām
3. psihoemocionālie traucējumi,- neirozes, depresija, trauksme, seksuālas dabas traucējumi
4. sākuma stadijā,- ateroskleroze, neirocirkulārā distonija, smadzeņu asisapgādes traucējumi, asinsspiediena disfunkcijas
5. radiācijas radītas saslimšanas, imunodeficīts
6. sēnīšu un infekcijas saslimšanas
7. kosmetoloģiskās problēmas
8. asins mikrocirkulācijas traucējumi
9. nelabvēlīgas vides ietekme
10. novecošanās procesu aizkavēšana
11. Aromaterapiju nedrīkst pielietot, ja ir:
12. ēterisko eļļu nepanesamības pazīmes
13. alerģiskas reakcijas no kāda auga un tā ēteriskās eļļas
14. augsta alerģiska jūtība, bronhiālās astmas saasinājumi
15. grūtniecība ar asu smaržu nepanesamību
16. alerģiskas iesnas saasinātā stadijā

Aromaterapijas nepanesības formas:

Vietējās nepanesamības formas:

•      deguna ejās - deguna aizlikumi, šķaudīšana, asarošana, nieze
•      uz ādas - nātrene, apsārtums, nieze, izsitumi

Vispārēja nepanesamības formas:

•      respiratorā forma - apgrūtināta elpošana, klepus, elpas trūkums
•      kardiālā forma - sirds ritma pārsitieni, pamiršana, svīšana, sāpes sirds apvidū
•      cerebrālā forma - galvas sāpes, reiboņi, trokšņi ausīs, trīsas
•      alerģiskā forma - ādas nieze, alerģiski izsitumi, šoks
•      nervu psihiskā forma - aizkaitināmība, agresivitāte, iekšējais diskomforts

Pirms ēterisko eļļu lietošanas obligāti jāpārbauda katras eļļas panesamība!

Vietējo formu pārbauda, uzziežot ēteriskās eļļas un bāzes eļļas maisījumu  ( uz 3 pilieniem bāzes eļļas 1 piliens ēteriskā eļļa) elkoņa iekšējā locītavā. 8-24 h šo vietu nedrīkst mazgāt. Ja apsārtuma nav, nav alerģisko reakciju, eļļu drīkst lietot. Ja ir vērojams apsārtums, šo ēterisko eļļu nedrīkst lietot.

Vispārējo formu pārbauda, ieelpojot eļļu tieši no flakoniņa. Ja vērojamas kādas no augstāk minētām pazīmēm, eļļu nedrīkst lietot!

Ēteriskās eļļas

 Aromterapija. Vārds „terapija” norāda uz to, ka procedūrai nepieciešama padziļinātas zināšanas, vēlams, speciālista klātbūtne, jo ne viss un visos gadījumos tomēr der visiem. 

Cilvēki it kā nebaidās lietot un pārdozēt eļļas, jo „tās taču ir dabiskas vielas”. Taču arī to iedarbība ir ļoti spēcīga.

Iegādājoties eļļas, noteikti vajag noskaidrot, kā tās var lietot, un ko noteikti nedrīkst darīt. Pārsvarā uz visām ēteriskajām eļļām ir informācija, ka neatšķaidītā veidā uz ādas nedrīkst uzklāt. 

Cilvēki, kuru organisms ir jūtīgs pret dažādām vielām, parasti sevi labi pazīst un neeksperimentē vienlaikus ar vairākām eļļām. 

Visdrošāk ir eļļu atšķaidītā veidā uzklāt uz apakšdelma un pavērot reakciju – to, vai uz ādas neveidojas, piemēram, apsārtums. Lai gan pastāv uzskats, ka pret ēteriskajām eļļām nav iespējamas alerģijas. 

Kosmētiskajiem maisījumiem koncentrācija ir ļoti maza – 2%. Tāpēc eļļu iedarbība ir ļoti maiga, tomēr efektīva. Uzmanīgākiem jābūt, ja eļļas lieto iekšķīgi. 

Daudzos gadījumos attiecībā uz aromātu cilvēkam ir nevis alerģija, bet vienkārši nepatika. Uzmanība ir jāpievērš kā aromātiem, kas patīk, tā tiem, kas izraisa ļoti lielu nepatiku. Daudzi cilvēki nevar izmantot, piemēram, piparmētru vai mentolu, jo lieto homeopātiju.

Nav iespējams pateikt, cik ilgi vajadzētu lietot kādu eļļu – cilvēks to sajūt pats. Ar eļļām jāstrādā tikai tad, kad jūti, ka tev to vajag. Ja šaubies, labāk neķerties klāt.

Lavandas, rožu, citrusu, eikalipta, tējas koka eļļu ēteriskie aromāti palīdz atgūt saskaņu ar sevi. 

Atšķirībā no rietumu medicīnas, kas ārstē konkrētu slimību, aromterapija, izmantojot ēteriskās eļļas, iedarbojas uz organismu kopumā. Tā palīdz atgūt prāta, emociju un ķermeņa līdzsvaru vienlaikus. Aromterapija risina gan emocionālas problēmas (depresija, stress, bezmiegs, sasprindzinājums), gan ārstē augstu asinsspiedienu, apdegumus, hronisku migrēnu. Rietumos ir netradicionāla, bet Austrumos tradicionāla medicīnas nozare ar 5000 gadu senām tradīcijām.

 Rīgas kosmētikas skolas aromterapijas pasniedzēja Jadviga Azāne uzskata, ka savvaļas augu terapeitiskie aromāti arī Latvijā izmantoti jau gadsimtiem ilgi. XIX gadsimtā, kad Eiropā izplatījās tuberkuloze, mediķi ievēroja, ka atsevišķos Francijas reģionos, kur tika audzētas puķes, saslimstība bija niecīga. 

Britu veselības žurnāls Top Sante raksta, ka Rietumu pasauli aromterapijai, kādu to saprotam mūsdienās, pirms Pirmā pasaules kara pievērsis franču ķīmiķis Renē Mariss Gattefose, kurš stipri apdegušo roku nejauši ielicis tīrā lavandas eļļā un pārsteigts atklājis, ka pazūd sāpes un apsārtums. Brūce sadzijusi dažu stundu laikā. Vēlākos eksperimentos viņš atklāja, ka arī citas ēteriskās eļļas ārstē ādas problēmas.

 Mūsdienās aromterapijas institūti un asociācijas ir daudzās Rietumeiropas valstīs, šāda asociācija darbojas arī Latvijā: (Valentina Ščegļajeva, ārste, Latvijas aromterapijas asociācijas prezidente).

No visām ēteriskajām eļļām aromterapijā izmanto tikai 4%. Lielākoties (66%) tās izmanto parfimērijā, bet ap 30% dedzināšanai eļļas lampiņās vai kvēpināšanas kociņos - šim mērķim tiek lietotas viszemākās kvalitātes eļļas, kuru vienīgā jēga ir telpu iesmaržošana. 

Parfimērijā izmanto mākslīgi kultivētus un lielās plantācijās audzētus augus. Nevienam no tiem nav dziedniecisku īpašību. 

Kā eļļa iedarbojas Aromterapijā lieto ļoti augstas kvalitātes eļļu, kas būtībā nemaz nav eļļa (tas esot nosacīts nosaukums), bet augu bioplazma, ko ražo specifiski augu dziedzeri un kas iegūta no speciāli audzētiem augiem. Tāpēc tās sauc par esenciālajām (pamata) eļļām. Tikai šīm ir dziedniecisks spēks. Organismā tās nokļūst caur elpošanas ceļiem (inhalācijas) vai ādu (masāžas, vannas). 

Dažas eļļas var lietot arī iekšķīgi, taču  to drīkst darīt tikai speciālista uzraudzībā. Gan lietojot iekšķīgi, gan uz ādas, izmanto tikai dažus pilienus un tikai atšķaidītā veidā.

 Parasti ēteriskās eļļas atšķaida ar kvalitatīvām bāzes eļļām (olīvu, mežrozīšu sēklu, sezama utt.). Lai kāds būtu ievadīšanas ceļš, organismā tās nokļūst asinsrites un limfātiskajā sistēmā, tālāk audos un orgānos un iedarbojas uz cilvēka emocionālo stāvokli un fizisko ķermeni. 

Katram aromātam ir sava raksturīga iedarbība - tas vai nu relaksē, vai uzmundrina. Visām eļļām kopumā raksturīga antiseptiska, antibakteriāla un pretvīrusu iedarbība.  Daudzas eļļas ir labi šķīdinātāji, tās sadala akmeņus, sāļu nogulsnes organismā. 

Saskaņā ar Maiami medicīnas skolas 1998.gada pētījumu, aromterapija ietekmē smadzeņu aktivitāti un noskaņojumu.

Aromterapija mājās.

Ne visas eļļas var lietot sadzīvē bez priekšzināšanām, tomēr dažas der visiem. Pats galvenais ir pārliecināties, vai pērkat patiešām augstas kvalitātes - tīru, neatšķaidītu un no pareizi audzētiem augiem iegūtu - eļļu. Ar ēteriskajām eļļām ir tāpat kā ar vīnu. Augiem, no kā tās iegūst, ir savi labās un sliktās ražas gadi. Turklāt daudzi ražotāji eļļas mēdz atšķaidīt tiktāl, ka tās jauki smaržo, bet dziedniecisku īpašību tām nav. 

Mazās kompānijas nereti neievēro likumdošanas prasības. Tādēļ, piemēram, Lielbritānijā, visiem ražotājiem, kuri vēlas pretendēt uz kvalitatīvu produkciju, jāpieder konkrētai asociācijai, kas kontrolē industrijas standartus. Latvijā pudelītes ar nosaukumu - ēteriskās eļļas - var nopirkt dažnedažādās tirdzniecības vietās. To, vai saturs atbilst etiķetei, nekontrolē neviens. Tādēļ ieteicams eļļas pirkt tikai Aromterapijas asociācijā vai salonos, medicīnas centros, kas nodarbojas ar aromterapiju vai ajūrvēdu.

 Lietojot eļļas mājās, jāievēro piesardzība. Nedrīkst pārdozēt, pretējā gadījumā veselībai nodarīsit ļaunu, nevis labu. 

Ēteriskās eļļas

 Ēteriskās eļļas ir organiski savienojumi, kuri gandrīz nešķīst ūdenī, veidojas augos un eļļām piemīt specifiska smarža un dažāda gaistamības pakāpe.

 Visas ēteriskās eļļas var iedalīt:

 Maigi iedarbīgās eļļas – nekaitīgas, lietojot mājas apstākļos, var lietot lielās devās un diezgan bieži.

Stipri iedarbīgās eļļas – arī uzskatāmas par nekaitīgām, tomēr jālieto mazās devās, ne biežāk kā 1-2 reizes nedēļā, starp mēnesi ilgiem kursiem jābūt pārtraukumiem.

Kairinošās eļļas – sakairināt jutīgu ādu var visas asās eļļas, īpaši uzmanīgiem jābūt, lietojot krustnagliņu un kanēļa eļļas, tās nedrīkst lietot tieši uz ādas. Ingvera eļļa ir stipra kairinātāja, kas izraisa ādas apsarkumu, tāpēc ingvera eļļu nedrīkst lietot tīrā veidā – maksimālā deva ir 1pil uz 15ml pamateļļas.

 Toksiskās eļļas – satur toksiskas vielas, tāpēc lietojamas tikai mazās devās un tikai speciālista uzraudzībā.

  Fototoksiskās eļļas – nedrīkst lietot pirms saules peldes, jo var izraisīt pārejošu ādas pigmentāciju, ieteicams lietot 2-3 stundas pirms iešanas tiešos saules staros.

Visiem derēs Lavandas eļļa. Palīdz relaksē un remdē sāpes. Antiseptiska, mazina iekaisumus. Var lietot mikrotraumām, apdegumiem. Palīdzēs pret galvassāpēm, bezmiegu. Nomierina nervus. Uzpiliniet dažus pilienus uz kabatslakatiņa un ieelpojiet. Nedrīkst lietot, vadot auto. 

Tējas koka eļļa. Antiseptiska, palīdz pret infekcijām, arī strutainām pinnēm, brūcēm, blaugznām. Ar vates tamponu uzlieciet eļļu tieši uz bojātās vietas. Pret elpošanas ceļu infekcijām, lai attīrītu istabas gaisu, lietojiet eļļas lampiņu. 20 m2 istabai vajadzēs 6 pilienus. Iepiliniet siltā ūdenī, karsējiet 15 minūtes, taču neļaujiet eļļai uzvārīties. 

Rozmarīna eļļa. Stimulējoša, uzlabo asinsriti, atmiņu. No rīta pirms mazgāšanās piepiliniet pāris pilienu ūdenim. Rozmarīns noderēs mašīnā, ja tāls ceļš jābrauc, lai vadītājs neaizmigtu. Taču rozmarīns ceļ asinsspiedienu. Ja tas ir augsts, labāk lietot citrona eļļu. 

Ylang ylang eļļa. Citrusu grupas eļļa. Antidepresants, jo uzlabo garastāvokli, relaksē. Palielina dzimumtieksmi, pazemina asinsspiedienu. Stiprs aromāts, istabai pietiks ar pāris pilieniem eļļas lampiņā. 

Mandarīnu eļļa, tāpat kā kumelīšu eļļa, ieteicama maziem bērniem. Tās nomierina, ja bērns ir raudulīgs, nemierīgs.

 Pievērsiet uzmanību: - pudelītēm jābūt tumši zilā vai brūnā krāsā, jo gaismā ēterisko eļļu molekulas maina struktūru un zaudē dziednieciskās īpašības - uz iepakojuma augu nosaukums minēts latīniski. 

Uz pudelītēm norādīts organizācijas vārds, kas kontrolē kvalitātes standartus - labas eļļas smarža ir maiga. Ja tā ir asa, tad eļļa atšķaidīta spirtā vai ēterī un domāta parfimērijai, nevis aromterapijai - ja pudelītei nav dozētāja, tad jāšaubās par eļļas kvalitāti - nepērciet eļļas, kam ir ūdeņaina konsistence, tās, visticamāk, ir atšķaidītas - glabājiet eļļu tumšā, vēsā vietā - laba ēteriskā eļļa nav lēta.

Kā pareizi iepazīt eļļas, lai nezināšanas dēļ kaut ko neizdarītu greizi?

- Ja cilvēks vadīsies pēc sava deguna, neko nevar izdarīt nepareizi. Nav ieteicams sākt uzreiz ar četrdesmit eļļām. Ar vienu eļļu var ārstēt simts slimības, tāpat, kā ar simts eļļām var ārstēt vienu slimību. 

Eļļu ķīmiskais sastāvs ir ļoti plašs. Mono jeb vienveidīgajās eļļās ir apmēram 120 aktīvu vielu, plašajās - aptuveni 600. Viena un tā pati eļļa atkarībā no devas var būt gan nomierinoša, gan emocionāli uzbudinoša. 

Galvenais, sākot darboties ar eļļām, ir pārliecināties, ka tās ir kvalitatīvas ēteriskās eļļas, nevis aromātiskās eļļas. Sākt strādāt ar trīs līdz piecām eļļām, ko iepazīt tā pa īstam un tikai pēc tam mēģināt nākamās. 

Tradicionāli lielākai daļai cilvēku patīk citrusaugu eļļas. Protams, ir lietas, kas ir jāzina. Piemēram, ka, lai neiedzīvotos pigmenta plankumos, šīs eļļas nedrīkst klāt uz ādas, ja plāno iet uz solāriju vai uzturēties saulē.

Eļļas katrs var izvēlēties atkarībā no sava maciņa iespējām. Ne vienmēr dārgākās eļļas, piemēram, burkānu sēklu vai kviešu dīgstu eļļas, ir labākās ikdienas lietošanai. Bieži vien tām ir ļoti specifisks aromāts, kas var nepatikt. Bāzes eļļas, tādas kā saldo mandeļu vai vīnogu kauliņu eļļa, ir salīdzinoši lētākas. Turklāt, piepilinot tām kādu no ēteriskajām eļļām, ir jūtams tikai attiecīgās ēteriskās eļļas aromāts. 

Patiesībā, cilvēkam nemaz nevajag censties ļoti konkrēti noraksturot savas vēlmes attiecībā uz aromātiem. Ir jāsmaržo! No tā, kādas eļļas izvēlas klients, varu noteikt to, vai cilvēks, piemēram, meklē kaut kādas psiho-emocionālas pārmaiņas, aizsardzību, vai problēma ir vienkāršs fizisks pārgurums.

 Lietošanai mājās pietiek ar universālajām eļļām, ko var izmantot visam – tējas koka, lavandas eļļas, kaut kas no citrusaugiem. Katrai eļļai var atrast aizvietotājeļļu, ko var lietot, ja kāds aromāts nepatīk.

Eļļu lietošanas metodes

• telpu aromatizācija
• inhalācija
• skalošana
• kompreses, aptīšanas, sautējošas kompreses
• masāžas eļļas
• vannas
• tīras ēteriskās eļļas
• lietošana iekšķīgi
• refleksterapija

Eļļas iedarbības raksturojums	Eļļa	Deva
Maigi iedarbīgas	Greipfrūts, ciprese, lavanda, ilang ilangs, mandarīns, neroli, mirre, mirte, najuli, pačūlija, kumelīte, sandalkoks	Aromalampai – 5pil uz 20m2 Inhalācijai – 5pil Masāžai – 6-10pil uz 15ml pamateļļas Vannai – 10-12pil
Stipri iedarbīgas	Kalme, anīss, apelsīns, baziliks, bergamote, baldriāns, verbena, ģerānija, lielzirdzene, jasmīns, kliņģerīte, kampars, kajaputs, ciedrs, citrons, citronzāle, majorāns, melisa, kadiķis, mētras, dižegle, pētersīlis, roze, rozmarīns, priede, timiāns, fenhelis, muskatsalvija, tējkoks, eikalipts	Aromalampai – 3-5pil uz 20m2 Inhalācijai – 3pil Masāžai – 3-5pil uz 15ml pamateļļas Vannai – 5pil
Kairinošās	Anīss, baziliks, krustnagliņa, ģerānija, ingvers, kardamons,kanēlis, koriandrs, laurs, pipars, ķimene	Aromalampai – 1-2pil uz 20m2 Inhalācijai – 1-2pil Masāžai – 1-3pil uz 15ml pamateļļas Vannai – 1-3pil
Toksiskās	Izops, kampars, salvija	Aromalampai – 1pil uz 20m2 Inhalācijai – 1-2pil Masāžai – 1-2pil uz 15ml pamateļļas Vannai – 1-2pil
Fototoksiskās	Apelsīns, bergamote, verbena, greipfrūts, lielzirdzene, citrons, mandarīns	Pēc lietošanas ieteikumiem

   

Ēterisko eļļu uzglabāšana

Tīras ēteriskās eļļas savu efektivitāti saglabā lielākoties 2 gadus, bet tās ir jūtīgas pret siltumu, gaismu un gaisu, tāpēc tās jāglabā tumšās stikla pudelēs, tumšā vietā tālu no uguns. Ēteriskās eļļas ir gaistošas, tāpēc pudelītēm ir jābūt cieši noslēgtām.

Nelietot nezināmas eļļas!

 Lai gan kopumā ēteriskās eļļas uzskata par drošām lietošanā, tās tomēr ir ļoti aktīvas un koncentrētas vielas, ar kurām jārīkojas piesardzīgi.

Ēterisko eļļu lietošanas drošības noteikumi

1. Augi, kuru ēteriskās eļļas nedrīkst lietot grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā: timiāns, salvija, gaultērija, baziliks, krustnagliņa, kanēlis, fenhelis, jasmīns, kadiķis, rozmarīns, anīss, piparmētra, muskatsalvija, raudene (oregano), muskatrieksts, laurs, apinis, baldriāns, estragons, ciedrs.
2. Augi, kuru ēteriskās eļļas jāizvairās lietot pirmajos trijos grūtniecības mēnešos: kumelīte, ģerānija, lavanda, roze.
3.  Neizmantot masāžu, ja ir bijis spontānais aborts.
4.  Augi, kuru ēteriskās eļļas var izraisīt nelielu ādas kairinājumu: baziliks, rozmarīns, fenhelis, verbena, citronzāle.
5.  Vienīgās eļļas, kuras var lietot uz ādas neatšķaidītas: lavanda, tējas koks, taču daži cilvēki var būt jūtīgi arī pret šīm.
6.  Augi, kuru ēteriskās eļļas nedrīkst lietot pirms sauļošanās: bergamote, apelsīns, citrons un citi citrusaugi.
7.  Epilepsijas gadījumā nedrīkst lietot: fenhelis, izops, salvija, rozmarīns, priede.
8.  Sargāt bērnus no ēteriskajām eļļām, ja tās nonāk acīs, jāskalo ar lielu daudzumu ūdens.
9.  Ja tiek lietotas homeopātiskās zāles, jānoskaidro, vai ēteriskās eļļas neietekmē to darbību.
10.  Ja ir jutīga āda vai alerģija, pirms ēteriskās eļļas izmantošanas jāveic ādas tests. Vispirms jānomazgā un jānosusina elkoņa locītava, sajauc 3 pilienus pamateļļu ar 1 pilienu ēterisko eļļu un uzpilina elkoņa locītavā, ja pēc kāda laika uz ādas redzams iekaisums vai apsārtums, vai ir kairinoša sajūta, šo eļļu nevajadzētu lietot.
11. Ja kādas eļļas smarža nav patīkama, tas ir labs rādītājs, ka šī eļļa nav piemērota.
12.  Ja ir astma, nav ieteicamas tvaika inhalācijas.

Eļļu kvalitāte

Ēterisko eļļu kvalitātes noteikšanai izpildāms šāds tests:

• Ēterisko eļļu uzpilina uz papīra. Ja eļļa neiztvaiko (paliek taukains traips), tā nav dabiska, bet augu eļļā izšķīdināta ēteriskā eļļa.
• Ēterisko eļļu izšķīdina ūdenī. Ūdenī tīrai dabiskajai eļļai jāveido pilieni, nevis plēvīte uz ūdens virsmas.
• Ēterisko eļļu uzpilina uz papīra vai plaukstas. Tās smaržu var saost ilgu laiku. Ja smarža izzūd ātri, tas nozīmē, ka eļļa atšķaidīta ar spirtu.
• Ēterisko eļļu iepilina ugunī, tai jāsadeg bez čurkstēšanas.

Kur Latvijā var apgūt Aromaterapiju

Kosmetoloģijas un masāžas skola uzsāk klausītāju uzņemšanu Aromterpaijas pamatkursam.

Rīga, Marijas iela 11, 8 dienas, Nodarbības ilgums 8-9 stundas dienā. Mācību maksa: 230 Ls.

Pasniedzēja: Valentina Ščegļajeva, ārste, Latvijas aromterapijas asociācijas prezidente.