Veselīgas zāļu tējas

Mūža mežus nedrīkstot iznīcināt arī tāpēc, ka tajos slēpjas zāles pret daudzām cilvēces slimībām. Taču arī tepat Latvijas zaļumos var atrast zālītes, kas, īstajā laikā plūktas, pareizi izkaltētas, pēcāk var kalpot par lielisku līdzekli veselības stiprināšanai. Zāļu tēju medībās jāņem līdzi arī no senseniem laikiem pārņemta zināšanu bagāža.

Skaidro, Latvijas zāļu tēju speciālisti!

Imunitātei un pret iesnām

 Neaizstājamas bruņas pret slimībām ir stipra imunitāte – pie tās var palīdzēt tikt ūdens piparmētru, asinszāļu, kā arī nātru tēja, stāsta ārsts, fitoterapeits Artūrs Tereško. 

Nātru tēju var lietot tikai kādas desmit dienas, jo tā pastiprina asins recēšanu. „Kumelītes ir bagātas ar minerāliem, vitamīniem. Noder pret iekaisumiem un alerģijām,” zināšanās dalās arī Farma Balt fitoterapeite Argentīna Fandejeva, mudinot būt piesardzīgiem – dažkārt kumelīšu tēja tieši stimulē alerģiju. 

Ganu plikstiņas, pēc A. Tereško stāstītā, augot teju visās dārza mājiņās kā parastas nezālītes, ir vitamīniem bagātīgas un spēj novērst smaganu asiņošanu. Arī vienkāršās ceļmallapās ir daudz vitamīnu. 

Daudzu sirdsslimību veicinātāju augsto asinsspiedienu var pazemināt ar upeņu lapu tēju. Tai ir arī patīkama garša un krietna deva C vitamīnu. Savukārt pret saaukstēšanos var cīnīties ar aveņu zaru un lapu tēju – tai ir sviedrējoša, temperatūru pazeminoša, sāpju remdējoša iedarbība. 

Pelašķu tēja derēs iekšējo elpošanas ceļu apaukstēšanās gadījumā, arī tad, ja ir gremošanas traucējumi. „Pelašķu tēja ir labs līdzeklis pret nelabuma sajūtu pirmajos grūtniecības mēnešos,” citu aspektu atklāj A. Fandejeva, kas ilgus gadus strādājusi arī par ginekoloģi.

Mieram un pret paģirām

 Pierādīts veselības gandētājs ir stress. Piparmētrām, kumelītēm, zaķpēdiņām, raudenēm un ugunspuķēm – tām visām ir nomierinoša iedarbība. 

Turpretim uzmundrinošas spējas ir tādām tējām kā citronmelisai, kaķu mētrai, kalmju saknēm, kuras gan nevajadzētu lietot vairāk kā cukurgrauda lielumā, tās paaugstina asinsspiedienu. Ja nu nākamajā rītā pēc lielas vakara uzdzīves ar spirtotajiem dzērieniem tomēr uznāk kāre pēc veselīgāka dzīvesveida, paģiru simptomus palīdzēs noņemt salvijas un mārsila tēja. 

“Ak, jā! Nevajag paiet garām arī sarkanajam āboltiņam – tā ir lieliska vitamīntēja,” ieteic A. Tereško. Kazrozēm, kas zied mežmalā esot laba garša un tās var lietot veselības profilaksei, kā arī pret priekšdziedzera palielināšanos vīriešim. Strutenes ir nebaltai dienai, piemēram, angīnas gadījumā labs skalojamais līdzeklis.

Lasīt laukos, kaltēt ēnā

Puķu īstais plūkšanas laiks zāļu tējām ir tā plaukšanas brīdī, turklāt labi, ja trāpās jauns mēness, stāsta A. Tereško. Zāļu tēju lasīšanai der tikai no pilsētas smoga tālas vietas. Abi fitoterapeiti ir vienprātis, ka zāles nevajag kaltēt tiešā saules iedarbībā, bet gan ēnainā vietā. sakņu kaltēšanai gan vajag kādu saulainu placi. 

Zālītes sasmalcināt pirms kaltēšanas vai pēc – šajā jautājumā aptaujātajiem fitoterapeitiem uzskati atšķiras. “Zālītes ir jāsasmalcina pirms kaltēšanas, citādi tās turpina cīnīties par savu dzīvību un vīst, nevis kalst. Tas ir tāpat kā dzīvnieku uzreiz nogalināt vai atstāt viņu lēnā mokošā nāvē,” stāsta A. Tereško, uzsvērdams, ka labās vielas ir ieslēgtas augu šūnās un zudumā neiet. 

“Zālītes ir jāsagriež pēc kaltēšanas. Ja tās sagriež svaigas, tad viss labums aiziet zudumā,” citādi uzskata A. Fandejeva.

Ne ilgāk kā mēnesi

 “Jau Hipokrāts zināja visu šo zāļu labvēlīgo iedarbību. Sintezētās ķīmijas izejvielas taču arī ņem no dabas,” paskaidro dakteris, uzskatot, ka medicīnai ir jāiet Hipokrāta, nevis Galēna ceļš. Antīkās medicīnas pārstāvis Galēns uzskatījis, ka medicīnā jāizmanto tikai augu aktīvās vielas, savukārt Hipokrāts – ka nepieciešams viss augs. 

“Galvenais princips – nevajag vienu tēju lietot ilgāk par četrām nedēļām. Citādi var iedzīvoties nepatikšanās. Ārstēt ar pašu lasītām zāļu tējām var tikai vieglus traucējumus, bet, ja 2-3 dienu laikā tie nepāriet, tad jādodas pie ārsta. Pretējā gadījumā pastāv risks ielaist kādu slimību,” skaidro Latvijas Homeopātu asociācijas pārstāvis Normunds Limba. 

Bērniem jāliek tējkarote zāļu tējas uz glāzi ūdens, pieaugušiem – ēdamkarote. Tomēr ieteicamās devas zāļu tējām mēdz atšķirties. Karstajā ūdenī, kuram nekādā gadījumā nevajag būt vārošam, tējas pagatavošanai zālītēm jāmirkst 5 – 20 minūtes. Tieši cik ilgi – tas ir atkarīgs no tējas, struktūras, biezuma. Bet vidēji karstā ūdenī tur 15 minūtes, tad nokāš. Dzer glāzi no rīta, glāzi vakarā.

Ja ir kāda zināma hroniska slimība, tad var lietot zāļu tējas stāvokļa uzlabošanai, protams, izrunājot to ar ārstu. “Arī tad, ja zināt, ka tēvs un vecaistēvs ir slimojuši ar gastrītu, tad var dzert zāļu tējas, kas regulē kuņģa darbību profilaksei,” paskaidroja N. Limba. Par nepieciešamību pie ārsta noskaidrot zāļu tēju mijiedarbību ar medikamentiem atgādināta Latvijas ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

 Artura Tereško ieteiktā vasaras svaigā vitamīntēja:

Saplūc svaigu asinszāli, pelašķus, nātri, kliņģerītes – pa druskai no katra samet krūzītē un svaigus aplej ar karstu ūdeni. Pēc pāris minūtēm nokāš un dzer. Nav garšīga, bet lieliski attīra organismu. To vasarā var dzert katru rītu.

 Argentīnas Fandejevas ieteiktā kaltētā tēja enerģijai un imūnsistēmas stiprināšanai:

2 daļas upeņu lapu, 1 d. ceļmallapa, 1 d. viršu, 2 d. aveņu lapas, 0,5 d. piparmētras. 1 ēdamkarote uz glāzi karsta ūdens. No rīta un vakarā pirms ēšanas vienu mēnesi.

  

No dabas ņemtais  Tavam spēkam un izturībai

 Farmācijas profesore VIJA ENIŅA dara TĀ:

 *Pati izaudzē dārzeņus. Darbs dārzā ne vien lieliski izvēdina galvu un palīdz atbrīvoties no kreņķiem un stresa, bet arī piespiež kārtīgi izkustēties!

 * Jau septiņus gadus katru rītu spiež dārzeņu sulu. Viņasprāt, pats labākais kokteilis sanāk no dažādām saknēm, tāpēc ņem burkānus, ķirbja vai kabača šķēli, nedaudz galda bietes, kādu no dārzeņiem, kas satur sēra savienojumus – kāposta, rutka vai kolrābja gabaliņu, dažus redīsus (pavasarī redīsu ar visām lapiņām!). Pievieno kādu garšaugu – selerijas vai pētersīļa lapiņas, ziemā - selerijas saknes gabaliņu. Lai uzlabotu sulas garšu, tai pievieno arī ābolu no pašu dārza, bet, kad tie beidzas, veikalā nopērk Polijā audzēto. Sastāvdaļas ņem ar tādu aprēķinu, lai vairāk ir burkāni un ķirbis.

* Kad sula izspiesta, to ielej glāzē – divas trešdaļas vai pilnu. Sulu dzer tūlīt pēc izspiešanas – no rīta tukšā dūšā. Bet pamazām, pa malciņam apmēram 15 minūšu laikā.

* Svaigi spiestās sulas kokteilis ir enerģija visai dienai! Jo tā satur visus vitamīnus un mikroelementus, kas cilvēkam vajadzīgi. Regulāri dzerot sulu, imūnsistēma stabilizējas, kļūst izturīgāka un stiprāka. Kopš profesore ar šo rituālu iesāk dienu, viņa ziemās vairs neslimo.

Protams, tas nav viegli – jāsagādā dārzeņi, nepieciešams laiks un piespiešanās, lai katru rītu sāktu ar svaigi spiestu sulas glāzi. Bet – kad pie tā pierod, bez sulas iztikt vairs nespējot!

  

Fitoterapeits, ģimenes ārsts ARTURS TEREŠKO dara TĀ:

*Salasa un izžāvē mežrozīšu augļus. Starp citu, augļus lieliski var izžāvēt uz centrālās apkures radiatoriem vai uz krāsnsaugšas.

*Vakarā paņem sauju – apmēram desmit – mežrozīšu augļus un ieliek termosā, kura tilpums viens litrs. Uzlej karstu ūdeni un aizver termosa vāciņu. Uz nakti atstāj ievilkties.

*No rīta izdzer krūzi mežrozīšu augļu tējas.

Šis ir ļoti vērtīgs dzēriens, jo satur daudz un dažādus vitamīnus: C, kas stiprina imunitāti, PP – padara elastīgus asinsvadus, A – ietekmē redzi un nervus, K – uzlabo asins recēšanu un uztur kārtībā asins viskozitāti, neļaujot aizsērēties asins vadiem, kā arī satur vielas, kas stimulē aknu tīrīšanu.

Starp citu, regulāra rožu augļu tējas dzeršana īpaši ieteicama bērniem, kuri kārtīgi neēd!

 Ko darīt, ja nosali vai saliji un jūti, ka tūlīt saslimsi?

*Ar karstu ūdeni aplej salvijas tēju, kas ir diezgan ātrs dakterētājs, jo spēj tikt galā arvīrusiem! Vispirms mierīgi caur nāsīm ieelpo garaiņus. Tas tāpēc, ka sākumā mikrobi vairojas nāsīs, mēģinot iekļūt tālāk organismā. Šāda inhalācijas tiem nepatīk! Kad tēja padzisusi, to lēnām izdzer. Vīrusiem ļoti nepatīk arī eikaliptu tēja, kas ir ļoti bagātīga ar fitoncīdiem un ēteriskām eļļām. Taču to izmanto tikai inhalācijām – kārtīgi saelpojies, bet nedzer.

*Ja pēc tējas un inhalācijas vēl nepāriet sajūta, ka esi nosalis, ieej karstā vannā. Šī ir tā reize, kad ūdenim vajag pievienot skuju ekstraktu. Tas satur terpēnus, kas paplašina ādas kapilārus un veicina svīšanu.

Kādai jābūt ūdens temperatūrai? Vislabāk - līdz 38 grādiem. Jo karstais ūdens sekmē organisma uzsilšanu. Ķermeņa temperatūra paaugstinās, bet liela daļa vīrusu jau aiziet bojā 38 grādu siltumā. Tāpēc paaugstināta temperatūra ir aizsardzības mehānisms. Turpretim ja paaugstināto ķermeņa temperatūru nosit ar zālēm (kā arī bieži dara), cilvēks riskē, ka slimos ilgāk – nīks nedēļu un pat ilgāk.

*Iedarbīga ir arī cita metode, ko personīgās sarunās iesaka pat ārsti. Pēc nejaukas pārsalšanas jāuzsilda upeņu sula, tai jāpievieno nedaudz melnā balzama. Šis dzēriens uzreiz aktivizē asinsriti, organisms sasilst un temperatūras kāpums rada nelabvēlīgu vidi organisma ienaidniekam. *Starp citu, ja imūnsistēma stipra, tad pēc pārsalšanas cilvēks nesaslims. Daba tā iekārtojusi, ka mūsu organismam ir liela amplitūda, kurā tas spēj pats sevi aizsargāt, un – jo imūnsistēma spēcīgāka, jo amplitūda lielāka.

Kas trenē imūno sistēmu?

Tie galvenokārt ir ārējie vides faktori. Tāpēc ikdienā vajag ievērot dažus vienkāršus, bet ļoti svarīgus principus.

*Netuntulēties par daudz! Vairums cilvēku saģērbjas par siltu un pieradina organismu pie „siltumnīcas apstākļiem”.

*Regulāri iet laukā un kustēties svaigā gaisā!

*Ēst veselīgi. Patiess ir teiciens „Tu esi tas, ko tu ēd!”

*Priecāties par dzīvi un cilvēkiem. Novērtēt to, kas tev ir, un nemitīgi nekreņķēties par to, kā nav.

 Neaizmirsti par ķiplokiem!

Nekas labāks par ķiploku vēl nav izdomāts! Tā daiviņa ir milzīga aktīvo vielu noliktava, kas spēcina cilvēku. Tāpēc prātīgi rīkojas tie, kuri ķiplokus ēd regulāri! 

Kā tikt vaļā no ķiploka specifiskā aromāta? Vislabāk to neitralizē biezpiens. Tāpēc sasmalcinātu ķiploku var iejaukt biezpienā. Piena produkti mazina arī risku, ka ķiploks varētu kairināt kuņģa gļotādu. Raizējoties par ķiploka spēcīgo smaržu, prātīgāk ir to ēst vakarā, kad vairs nav jāiet ārpus mājas.

Kaut arī daļa ķiploka spēka zudīs vārot vai cepot, tomēr to var un vajag pievienot arī siltajiem ēdieniem, piemēram, zupai. Tad to var vieglāk sagremot. Starp citu, ķiploks darbojas arī kā konservants un nodrošina, ka ēdiens ilgāk nesabojājas.

 Vērtīgās dzērvenes

Dzērvenes ir tik stipras, ka baciļi mūk! Tā kā dzērvenes satur fitoncīdus, C, B grupas un PP vitamīnus, kā arī kāliju, jodu un magniju, tās lieliski noder, ja sāp kakls un ir biežas saaukstēšanās, kā arī palielina organisma imunitāti. Taču dzērvenes nevajadzētu ēst tiem, kam ir kuņģa iekaisums vai palielināts skābes daudzums kuņģī.

Ja dzērvenes vāra, to vērtība strauji samazinās, vispirms – aiziet bojā C vitamīns.

 Pagatavo arī sev!

Imunitāti spēcinošu maisījumu izgatavot ir vienkārši! Vienādā daudzumā ņem dzērvenes un medu, bet krietni mazāk - ķiplokus. Samal dzērvenes un ķiplokus, tad tos samaisi kopā ar medu. Masu ieliec stikla burciņā un glabā ledusskapī. Katru dienu apēd divas, trīs tējkarotes maisījuma.

 Vienkārši, bet iedarbīgi

 Neesi slinks! Par sevi ir jārūpējas regulāri – katru dienu! Nostrādā arī tas, ka cilvēks zina – jā, es izturēšu slapjdraņķi, salu, vīrusu sezonu, mani slimības neskars, jo es taču par sevi rūpējos.

Mazāk cukura. Pavērtē,vai nelieto par daudz cukura – gan tīrā veidā, gan saldumu un citu našķu veidā. Cukurs nomāc imunitāti un padara uzņēmīgāku pret slimībām. Nevajag no cukura atteikties pavisam, tomēr – varbūt vērts to apēst mazliet mazāk?

Izgulies. Miega badsnovājina organismu, tāpēc regulāri vajag izgulēties. Ideāli, ja diennakti vari sadalīt trīs līdzīgās daļās. Astoņas stundas atvēli darbam, astoņas – citām nodarbēm un atpūtai, astoņas – miegam.

 Pievērsies tējai! Ja cilvēks nolemj regulāri dzert tējas, tad var teikt, ka viņš jau ar vienu kāju ir nostājies uz veselīga dzīvesveida takas. Jo tas nozīmē, ka viņš ir sācis domāt, ka vajadzētu kaut ko darīt sevis labā. Tas ir pats grūtākais – diendienā kaut ko darīt sevis labā! Taču arī apziņai, ka par sevi rūpējies, ir liels spēks.

Veselības stiprināšanai lieti noder pelašķu ziedu tēja, ko dzer divreiz dienā. Pirmo reizi pusglāzi izdzer no rīta, bet otro – vakarā, pāris stundas pirms gulētiešanas mierīgā garā, bez steigas. Pelašķos ir pietiekami daudz ķīmisko vielu, kas palīdz pretoties slimību izraisītājiem.

Katram augam ir sava nozīme, tāpēc nevajag ilgstoši dzert vienu tēju. Piemēram, piparmētra uzlabo garastāvokli, bet dzerot to ilgstoši – divus, trīs mēnešus katru dienu, iedarbība ir pretēja.

Taču neceri, ka tējas iedarbība veselības stiprināšanā būs tūlītēja. Nē, tā ir jālieto ilgstoši. Jābūt pacietīgam. Vislabāk – ja tējas dzeršanas kļūst par ikdienas neatņemamu sastāvdaļu.

Starp citu, fitoterapeits var ieteikt katram cilvēkam individuālu – atbilstošu viņa raksturam, acu un matu krāsai, ķermeņa konstitūcijai u.tml. – tējas maisījumu.

 Kādai jābūt tējai?

Tējai labi jāizskatās, labi jāsmaržo un jābūt ar patīkamu garšu.

Tavai sirdij

 Kāds asinsspiediens ir normāls?

Arī veselam cilvēkam asinsspiedienu vajadzētu izmērīt ik pēc diviem gadiem. Par normālu asinsspiedienu uzskata, ja tā augšējais rādītājs ir mazāks par 140 un apakšējais – par 90 mm Hg.

Būtiski ir tas, kā asinsspiedienu izmēra. Pusstundu pirms asinsspiediena pārbaudes nedrīkst dzert kafiju un smēķēt, kā arī nevajag fiziski piepūlēties un satraukties. Ja asinsspiediens ir paaugstināts pēc vienas reizes pārbaudes, satraukumam nav pamata. Jo pastāv „baltā uzsvārča sindroms” – asinsspiediens uztraukumā paaugstinās.

 Tāpēc pie ārsta asinsspiedienu vajadzētu mērīt atkārtoti vai arī to darīt ierastā vidē, piemēram, iemācīties to veikt pašam mājās.

 Un atkal – ķiploks!

Ķiploka specifiskais ķīmiskais sastāvs palīdz novērst asinsvadu pārkaļķošanos. Tāpēc, regulāri ēdot ķiplokus, mēs palīdzam asinsvadiem būt tīriem un elastīgiem, nodrošinot normālu asinsriti. Līdz ar to izzūd vai pat nerodas liela daļa problēmu.

 Papildināts spēcinošais maisījums

Lai stiprinātu asinsvadus, lieliski noder jau iepriekšējā lappusē ieteiktais ķiploku, dzērveņu un medus maisījums. Ja vajadzīgs to piemērot sirdslietām, maisījumam vēl var pievienot samaltas žāvētas aprikozes, kas ir labs kālija avots. Savukārt kālijs ir vajadzīgs normālai sirdsdarbībai un palīdz nodrošināt to, ka organismā neuzkrājas lieks šķidrums. Maisījumu vēl var spēcināt ar valriekstiem, kas ir lielisks enerģijas avots. Turklāt valrieksti maisījumu padara sātīgāku. Dienā jāizēd vismaz divas ēdamkarotes maisījuma, īpaši, ja ir biežas galvassāpes.

 Dzērveņu spēks arī sirdij

Dzērvenes noder arī asinsspiediena pazemināšanai. Kaut gan tām piemīt urīndzenošas īpašības, vienlaikus šīs ogas neizvada no organisma kāliju. To svarīgi zināt, ja ir sirds mazspējas radītās tūskas (tad kālijs ir vajadzīgs) vai arī hroniska nieru mazspēja (tad kālijs nav vajadzīgs, jo tā organismā jau ir par daudz).

Lai dzērveņu vērtība nesamazinātos, tās nevajadzētu vārīt. Vai arī jārīkojas ļoti apdomīgi. Piemēram, gatavojot ķīseli, vispirms vajag izspiest dzērveņu sulu un to nolikt malā. Tad ūdenī, pievienojot cukuru un cieti, vārīt vienīgi ogu mizas. Un, tikai pēc tam, kad uzvārītais šķidrums ir atdzisis, tajā iemaisīt pieliet dzērveņu sulu. Šāds dzēriens samazina holesterīna līmeni asinīs un tas nozīmē – palīdz pret artēriju sklerozi un tās radītajām sekām, piemēram, atmiņas pasliktināšanos un paaugstinātu asinsspiedienu.

 Dilles, mātere un vilkābele

Ļoti labs augsta asinsspiediena pazeminātājs ir dilles. Tāpēc sezonas laikā tās var ēst saujām. Ziemā izlīdzies ar sasaldētām dillēm, ko pievieno ēdienam.

Māteres lakstos ir vielas, kas normalizē un stabilizē sirdsdarbību. Turklāt mātere arī nomierina nervu sistēmu, bet bieži vien tieši stress un pārdzīvojumi negatīvi ietekmē sirdsdarbību. Un lai nebiedē tas, ka māteres lakstu tējai raksturīgs rūgtums, jo visi taču zinām, ka labākās ir tieši rūgtās zāles!

Ja zini, kur aug vilkābele, tu esi ieguvis palīgu sirdsdarbības stabilizēšanai un asinsspiediena pazemināšanai! Vilkābeļu augļus var lietot svaigā veidā – noplūkt un ēst. Lai augļus varētu izmantot ilgāk, tos izkaltē un tad visu ziemu dzer tēju. Ja grib tēju dzert jau drīz pēc tās gatavošanas, vispirms jāsasmalcina kaltētie vilkābeļu augļi un tikai tad jāaplej ar karstu ūdeni. Ja augļus izmanto nesasmalcinātus, tad tēja jāgatavo termosā, aplejot ar karstu ūdeni un nogaidīt vismaz pāris stundu, lai ūdens izvilktu vajadzīgās vielas.

Tēju iespējams gatavot arī no vilkābeļu ziediem, ko jāsalasa pavasarī. Tiem ir spēcīgāka darbība nekā augļiem! Tiesa, vilkābeļu ziedus savākt ir sarežģīti, jo tie ātri nozied. Taču vilkābeļu tēju, tinktūru un ekstraktu var nopirkt arī aptiekās.

 Uzmanīgi izlasi etiķeti!

Pērkot sirds veselības tējas aptiekās, jāzina, kādam mērķim tā nepieciešama, kā arī vērīgi jāizlasa etiķete. Jo ir divu veidu tējas – tādas, kas sirds darbības biežumu samazina, un tādas, kuras to paātrina. LĪDZ AR TO! Tējas, kuru sastāvā ir augi, kas samazina sirds darbības amplitūdu, veicinās arī asinsspiediena samazināšanos. Savukārt, ja ir sirds mazspēja, tad jādzer tēja, kura satur augus, kas veicina sirds spēku.

 Pazemināts asinsspiediens

Šāda situācija ir samērā reti, pārsvarā – kā citu slimību simptoms, piemēram, smagas infekciju slimības, alerģiskas reakcijas, spēcīga asiņošana, šoks. Ja asinsspiediens ir zemāks par 100 un 60 mm Ph, cilvēks ir miegains un jūt nespēku. Klasisks līdzeklis, kā kļūt mundrākam, ir dzert kafiju vai tēju. Vēl palīdz vēsa duša un norīvēšanās ar dvieli, kā arī žeņšeņa un zeltsaknes preparāti.

Taču rudeņos ir vēl kāda recepte – ēst ābolus! 

Āboliem ir asinsspiedienu nedaudz paaugstinoša ietekme. Ja asinsspiediens ir augsts, tad ābolu ēšana to neietekmē, bet ja zems – ābolu ēšana nedaudz palīdz to paaugstināt. 

Ja ābolus negribas ēst, tad var izspiest ābolu sulu. Tai pievienot nedaudz medu un dzert pa pusglāzei divas, trīs reizes dienā. Taču tā vajadzētu darīt vismaz mēnesi.

Starp citu, grūtāk tikt galā ar zemu, nevis augstu asinsspiedienu.  Vienkārši, bet grūti

*Bieži ir tā: normalizē nervu sistēmu, un tas pats notiek arī ar asinsspiedienu.

*Novāc sālstrauciņu no galda. Pietiks ar to sāli, kas pievienots ēdienam, to gatavojot, lai nav vēlme vēl piebērt sāli.

*Vairāk ēd dārzeņus – burkānus, kāļus, kāpostus, zirņus, rutkus, pupas, kolrābjus. Arī augļus, bet neizvēlies tos, kas satur daudz cukura, piemēram, vīnogas un banānus.

*Samazini ēdienkartē taukus un taukus saturošus produktus. Ja gribas treknu ēdienu, tad izvēlies treknas jūras zivis, piemēram, skumbriju, siļķi, mencu.

* Ēd lēnāk, bez steigas, kārtīgi sakošļājot.

*Regulāras ēdienreizes, neēdot vēlu vakarā.

*Mūža otrajā pusē jācenšas ēst mazāk. Tikai drusku mazāk ēst nekā nepieciešams ir daudz veselīgāk nekā ēst vairāk nekā nepieciešams.

 Taviem kauliem 

 Sāpju mazināšanai

Ja sāp kauli, bieži vien notiek tā: cilvēks dzer pretsāpju zāles, kas noņem tikai sāpes, bet īsto vainu nemeklē un neārstē. Arī tautas līdzekļi spēj noņemt sāpju sajūtu, toties nebojā kuņģa gļotādu un nieres.

*Kad sāp kauli vai locītavas, var noderēt ārīgas kompreses. Taču tā nav ārstēšana un problēmu neatrisinās. Dažādie polisaharīdi, kas ir augos, nespēj saglabāt un atjaunot, piemēram, kaulu locītavu struktūru.

*Ja ir locītavu sāpes, tīri labi palīdz kāpostu lapas, ko piesien pie sāpošās vietas, piemēram, uz nakti.

*Vaivariņu lakstu kompreses. Vaivariņus aplej ar verdošu ūdeni, nedaudz patur, lai ievelkas un nav par karstu. Tad masu ieliek linu audekla vai marles maisiņā un piesaitē sāpošajai vietai.

* Ja tas ir tikai nervu iekaisums, muguras sāpes var novērst ar pāris reizes uzliktām siltām kompresēm, kas uzlabo asinsriti, palīdz aizvākt no sāpīgās vietas iekaisuma procesā radušos atkritumus un piegādā barības vielas.

*Lai uzlabotu locītavu stāvokli un neļautu skrimslim dilt vēl vairāk, izmanto viršu lakstu novārījumu. Gatavo diezgan koncentrētu novārījumu: ēdamkaroti sasmalcinātu, izžāvētu viršu aplej ar glāzi verdoša ūdens, minūtes desmit pavāra un atstāj ievilkties. Kad gļotainais novārījums ir remdens, to liek uz sāpošās vietas.

*Kastaņa augļu mizas aplej ar degvīnu un vairākas dienas ļauj ievilkties. Šķidrumu izmanto kompresēm, ko liek uz sāpošajām vietām un locītavām. Jo īpaši tās palīdz pie vēnu iekaisuma. Drošāk kastaņa augļu mizas ir apliet ar degvīnu, bet ne spirtu. Jo spirts var apdedzināt ādu.

 Starp citu, ja moka kaulu sāpes, tad...

• ...ne vienmēr pie vainas ir kauli. Iespējams, slima ir, piemēram, sirds, tikai sāpes atstarojas citviet ķermenī.
• ... jāpārdomā, ko ēd! Veselīgs uzturs un dzīvesveids novērš vai mazina daudzas veselības problēmas.
• ...noņemot tikai sāpes, bieži vien kaiti iedzenam dziļumā. Aizej pie uzticama ārsta!

 Iesaka tautas ticējumi.* Mīts vai patiesība?

 *Kad kauli sāp, tad vajag pirtī uz lāvas pērties ar sīvām nātrām, lai vairs nesāpētu.

-TAISNĪBA, tas var mazināt sāpes. Jo nātres kairina ādu un uzlabojas asinsrite.

 *Kaulu sāpes var izdziedēt ar skudrēm. Jāsagrābj skudres ar pūli kādā maisiņā, tas jāieliek baļļā un jālej vārīts ūdens virsū. Šai ūdenī nu jātura slimie locekļi, cik karsti vien var paciest. Tad tūliņ jāiet gultā un labi jāsasedzas.

-PATIESĪBA, tas var līdzēt. Ne velti skudrskābi izmanto arī tradicionālajā medicīnā. Te gan ieteikts arī otrs līdzeklis – siltums. Pie nervu iekaisuma tas lieliski palīdz.

 *Kaulu sāpju dziedēšanai dzer brūkleņu mētru novārījumu.

-JĀ, jo brūklenēs ir dažādi fenola savienojumi, tāpēc tām ir antibakteriāla, dezinficējoša un pretiekaisuma iedarbība. Veselīgi ik dienas apēst pa saujai brūkleņu ogu. Tās palīdz no organisma izvadīt nevajadzīgās vielas.

 *Pret kaulu sāpēm vajaga sakasīt vītola mizas, sasutināt un pielikt slimai vietai.

-JĀ, sāpju sajūta mazināsies – ne velti vītola mizu uzskata par dabisko aspirīnu. Vītola miza satur salicilskābi, bet aspirīns ir tā atvasinājums. Vītola mizai ir ļoti izteikta, spēcīga pretiekaisuma iedarbība. Ja ir vienīgi nervu iekaisums vai apsaldējums, tad šī recepte palīdzēs, taču ja vaina ir pašai locītavai, nāksies iet pie ārsta, lai ārstētos nopietnāk.

*Kam kauli sāp, tas lai ejot uz kapsētu, lai tur paņemot mirona kaulu un lai ar to strīķējot to vietu, kur sāp.

-NĒ! Bez komentāriem...

 *Ticējumi ņemti no profesora P.Šmita apkopotajiem «Latviešu tautas ticējumiem»

 Trūkst kalcija?

Ne vienmēr, tomēr kauli var sāpēt arī tāpēc, ka organismam trūkst kalcija. Tas veicina osteoporozi – kauli kļūst poraini un trausli. Lai osteoporozi aizkavētu vai mazinātu, nepietiek tikai ar diētu. Pat izvēloties tikai ar kalciju bagātu ēdienu, piemēram, piena produktus, to izdarīt ir grūti. 

Piemēram, cilvēkam dienā nepieciešamā kalcija norma ir kilogramā biezpiena vai pusotrā litrā piena! Tāpēc prātīgāk ( jo īpaši cilvēkiem pēc 65 gadiem) ir lietot kādu kalcija preparātu. 

To izvēloties, vajadzētu pievērst uzmanību pāris būtiskām lietām.

•  Vai tā sastāvā ir arī D3 vitamīns? Tas vajadzīgs, lai kalcijs uzsūktos. Turklāt daudziem šis vitamīns trūkst.
•  Cik daudz tīrā kalcija ir vienā tabletē? Tā kā kalcijs uzsūcas tikai noteiktā daudzumā – līdz 300 (vislielākais 500 miligramiem), nav jēgas dienā apēst tableti, kurā tā ir vairāk. Virs «normas» uzņemtais tāpat «izies cauri». Kalcija preparāti jādzer regulāri un ilgstoši!

Konsultēja: Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes dekāne, asociētā profesore VIJA ENIŅA, ģimenes ārsts, fitoterapeits ARTURS TEREŠKO

Raksta autore: Ilze Nagle, speciāli Dienai. 27. jūlijs (2007)

Fitoterapija pret audzējiem

Krūts dziedzeru audzēji ir bieži sastopama slimība. To var veiksmīgi ārstēt, ja slimību atklāj sākuma stadijā, tāpēc katrai sievietei ir jāzina saslimšanas sākuma simptomi un riska faktori. 

Sieviešu žurnālos pieredzējuši un zinoši ārsti raksta, kā pašai sievietei pareizi izmeklēt krūtis, tas ir jādara reizi mēnesī un reizi gadā jāpārbauda veselība pie speciālista. Ja nu tomēr slimība uzbrūk, ārsti nozīmē individuālu terapiju, kas lielākā vai mazākā apjomā ir ķirurģiska operācija. Līdztekus ir ieteicams lietot arī ārstniecības augu preparātus, lai stiprinātu imūno sistēmu, kavētu audzēju šūnu dalīšanos un metastazēšanos. Ir augi, kas veic šos uzdevumus.

Čīkstuļu laimiņš - Sedum telephium ir sukulents, kas lapās uzkrāj šķidrumu, no kā lapas izskatās biezas un burzot čīkst. Citi sukulenti aug sausās vietās, bet čīkstuļu laimiņš ir izņēmums, to var atrast arī mitrās pļavās , pie akmeņu krāvumiem, žogmalēs, vārdu sakot tur, kur pāri nav gājusi izkapts. Augs sasniedz 50-60 cm garumu, zied ar balti- dzeltenīgiem ziediem. Ir sastopams arī laimiņš ar rozīgi- purpurkrāsas ziediem. Abas pasugas ir vērtīgas ārstniecībā. Laimiņš zied cauru vasaru un visu vasaru tā lakstus var vākt. 

Čīkstuļu laimiņa preparāti pastiprina vielu maiņas procesus veselajās šūnās un audos, veicina veselo šūnu atjaunošanos, samazina iekaisumu. Izžāvēt čīkstuļu laimiņu ir ļoti grūti, tāpēc labāk izspiest sulu. 

Auga virszemes daļu nogriež, samaļ gaļasmašīnā, izspiežcaur kaprona sietu, iegūtai sulai pēc apjoma pievieno 1/5 daļu medicīniskā spirta, sakrata, nofiltrē. Lieto pa 1 ēd karotei 3-5 reizes dienā.pirms ēšanas. Šis preparāts labi palīdz ārīgi arī pie dažādiem ievainojumiem, apdegumiem, čūlām, tulznām. Iekšķīgi ar labām sekmēm to var lietot sirds išēmiskās slimības, kuņģa čūlas, hroniska hepatīta un žultspūšļa iekaisuma gadījumā.

No laimiņa saknēm (bumbuļiem) krūšu un dzemdes audzēju ārstēšanai pielieto tinktūru. Ņem 50 gramus sausu sasmalcinātu sakņu, aplej ar 0.5 litriem degvīna, glabā siltā vietā 2 nedēļas, filtrē. Lieto pa 1-2 tējkarotēm 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Viens no labākiem cīnītājiem pret dažādiem, bet īpaši krūts dziedzera audzējiem, ir lielais dadzis – Arctium lappa. 

Lielais dadzis

Dadža preparāti palīdz arī labdabīgu veidojumu – polipu, miomu, cistu ārstēšanai. 

Dadzim ir pierādīta pretaudzēja aktivitāte, tam ir arī urīndzenošas, žulti dzenošas, sviedrējošas, alerģiju mazinošas, sāpes mazinošas un mikrobu augšanu nomācošas īpašības. Tāpēc dadža preparātu pielietošanas iespējas ir ļoti plašas, to ar sekmēm lieto kuņģa čūlas, hroniska gastrīta, resnās zarnas iekaisuma, nierakmeņu un žultsakmeņu slimības ārstēšanai, hemoroīdu mazināšanai, reimatisma, diabēta, ekzēmas, ādas niezes, furunkulozes, apdegumu, ievainojumu, matu izkrišanas gadījumā. Dadža lapas un ziedus ievāc ziedēšanas laikā, sēklas ievāc septembrī, bet saknes rok septembrī vai maijā. Dadzis ir divgadīgs lakstaugs un ārstniecībai der tikai pirmā gada saknes.

Ļoti vērtīga audzēju gadījumā ir dadža sula. Lai to iegūtu, visu augu samaļ gaļas mašīnā vai speciālā sulu spiedē, izspiež sulu, konservācijai pievieno 1/5 tilpuma daļu medicīniskā spirta, tad var ilgstoši uzglabāt. Lieto pa 1-2 ēdamkarotēm 3-4 reizes dienā pirms ēšanas. Ja nav izdevies izspiest sulu, var lietot lapu tēju. Ņem 1 ēd karoti sausu smalcinātu lapu, aplej termosā ar glāzi vāroša ūdens, ļauj ievilkties 3 stundas, nokāš. Lieto pa 2 ēd karotēm 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Var pagatavot dadža saknes novārījumu. Ņem 1 ēd karoti sausu, sasmalcinātu sakņu, aplej ar 500 ml vāroša ūdens un vāra uz lēnas uguns 30 minūtes, atdzesē, nokāš. izdzer sadalot uz 3 reizēm pirms ēšanas. 

Dadža ziedu tinktūras pagatavošanai ņem glāzi svaigu ziedu, aplej ar 0.5 litriem degvīna vai 40* spirta šķīduma, glabā tumšā, siltā vietā 2 nedēļas vai uzkarsē ūdens peldē 3-4 stundas, lai nezaudētu laiku. Lieto pa 1 tējkarotei 3-4 reizes dienā 15 min pirms ēšanas.

Sēklu pulvera pagatavošanai izberž no pogaļām sēklas, saberž tās piestā, lieto pa 1 tējkarotei 2 reizes dienā.

Sakņu eļļas pagatavošanai ņem 50 gr sakņu pulvera, aplej ar 250 ml eļļas, karsē vāroša ūdens peldē 25 minūtes, ļauj ievilkties 10 dienas, nofiltrē. Iegūto dadža eļļu lieto ārīgi kompresēm uz audzēja skarto rajonu. Ieteicams visus šos dadža preparātus lietot vienlaicīgi, nedaudz samazinot katra preparāta devu un vadīties pēc pašsajūtas. Dadža saknes vārītā veidā var lietot uzturā kā burkānus.

Dzeltenās madaras – Galium verum ir daudzgadīgs augs, zied jūnijā- jūlijā smalkiem dzelteniem ziediem. Ievāc šī auga lakstus, ārstniecībai izmanto arī svaigi spiestu sulu, ko lieto pa 30-40 pilieniem 3-4 reizes dienā un ārīgi, vairākas reizes dienā apsmērējot slimās vietas.

Dzeltenai madarai ir pretiekaisuma, sāpes mazinoša, brūces dziedējoša un miecējoša darbība. Ieteicams pēcoperācijas periodā. Tējas izvilkuma pagatavošanai ņem 1 ēd karoti sausu, smalcinātu lakstu, aplej ar 2 glāzēm vāroša ūdens, tur siltā vietā 4 stundas, nokāš. Lieto pa pusglāzei 4 reizes dienā pirms ēšanas. Pulveri no sausiem ziediem pa 1 tējkarotei 3-4 reizes dienā pirms ēšanas.

Ziedes pagatavošanai ņem 10 gr ziedu pulvera, samaisa ar 50 g sviesta, tur siltā vietā 7 dienas, uzsilda un izlaiž caur sietu. Lieto ārīgi līdzīgi kā sulu.

Baltdadzis – Onopordum acanthium ārstniecisko iedarbību akūta nieru un urīnpūšļa iekaisuma gadījumā. Pie visām citām labām īpašībām ir jāpievieno baltdadža spēja aizkavēt un pat novērst audzēja šūnu izplatīšanos uz tālākiem orgāniem un audiem (metastazēšanos), tāpēc to ļoti ieteicams lietot tūlīt pēc operācijas Baltdadža preparāti dod možumu un neizsauc nekādas nevēlamas ietekmes pat pēc ilgstošas lietošanas, ja nu vienīgi dažreiz paaugstinās asinsspiediens.

No lakstiem var izspiest sulu, ilgstošai glabāšanai, pievieno1/5 daļu medicīniskā spirta. Lieto pa 1-3 tējkarotēm pirms ēšanas gan pirms, gan pēc operācijas, ilgstoši, 4-6 mēnešus.

Tējas izvilkuma gatavošanai ņem 1 ēdamkaroti smalcinātu lakstu, aplej termosā ar 300 ml. vāroša ūdens, ļauj ievilkties 2-3 stundas, nokāš. Lieto pa 100 ml. 3 reizes dienā pirms ēšanas. Tinktūras pagatavošanai ņem 100 gr. sausu ziedu, aplej ar 0.5 litriem degvīna, ļauj ievilkties siltā, tumšā vietā 2 nedēļas, nofiltrē. Lieto pa tējkarotei 3-4 reizes dienā ar 50 ml ūdens pirms ēšanas.

Baltdadzis ir divgadīgs augs. Ievāc arī pirmā gada saknes, tās var rakt agri pavasarī, kad vēl nav izauguši ziedneši, vai vēlu rudenī, kad sadīgst vasarā izsējušās sēkliņas. Jāsaka, ka pirmā un otrā gada augi pēc skata stipri atšķiras, bet to nevar izstāstīt, tas ir jāredz. Saknes novārījuma pagatavošanai ņem 60 gr. smalcinātu sakņu, aplej ar 4 glāzēm vāroša ūdens, vāra uz lēnas uguns 30 min, ļauj atdzist 40-50 min., nokāš. Lieto pa 1 glāzei 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Klinģerīte

Kliņģerīte – Calendula officinalis.Kliņģerīti audzēju augšanas kavēšanai lietoja jau senā Romā. Kliņģerītei ir teicamas pretiekaisuma īpašības, bet, kur mazinās iekaisums, tur palēninās audzēja augšana. Kliņģerītes preparāti samazina iekaisumu gremošanas traktā, pastiprina žults, urīna, sviedru izdalīšanos, samazina kuņģa zarnu trakta spazmas un sāpes, nomierina, normalizē sirdsdarbību un aizkuņģa dziedzera darbību.

Var lietot aptiekas kliņģerīšu tinktūru 1:10 pa 20-40 pilieniem 3-4 reizes dienā pirms ēšanas.

Tējas izvilkuma pagatavošanai ņem 1 ēd karoti sausu kliņģerītes ziedu, atstāj ievilkties 30 minūtes, nokāš. Lieto pa 50-70 ml 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Krūts audzēju gadījumā labi palīdz ziede, ko pagatavo ņemot 30 gr. kliņģerītes ziedu, 20 gr. dievkociņa lakstu, 15 gr. driģenes ziedošo lakstu. Visu sasmalcina, pievieno 70 gr. portvīna un 100 gr. cūku tauku. Visu saliek emaljētā traukā, uzliek blīvu vāku, liek cepeškrāsnī un sutina 100-120* temperatūrā 30 minūtes, nokāš. Ar iegūto ziedi ierīvē krūtis 2 reizes dienā.

Tīras kliņģerīšu eļļas iegūšanai, ņem stikla burku, saber pilnu ar kliņģerītes ziediem, nedaudz pieblīvē, uzliek vāku, noliek uz palodzes saulē. Pēc 7-10 dienām burkas dibenā būs sakrājies eļļains oranžs šķidrums- kliņģerīšu eļļa, ar to ierīvē slimās vietas rītā, vakarā.

Var pagatavot kliņģerīšu ekstrakcijas eļļu. Ņem 1 daļu smalcinātu ziedu, aplej ar 5 daļām olīveļļas, karsē ūdens peldē 30 min, nokāš, nospiež. Ņem nākošo ziedu porciju un aplej ar to pašu eļļu un tā 3-4 reizes, līdz eļļa iegūst intensīvi oranžu krāsu. Šo eļļu lieto ārīgi ierīvējot slimās vietas un iekšķīgi pa 1 tējkarotei 3 reizes dienā.

Audzēju izplatīšanos aizkavē dzeltenais amoliņš – Melilotus officinalis. 

Amoliņš satur kumarīnus – savienojumus, kas aizkavē asins recekļu veidošanos, padara asinis plūstošākas un pieejamas to šūnu darbībai, kas attīra asinis no audzēju šūnām. Īpaši ieteicams lietot dzeltenā amoliņa preparātus staru terapijas laikā. 

Tējas izvilkuma pagatavošanai ņem 2 tējkarotes smalcinātu lakstu, aplej ar 2 glāzēm auksta avota ūdens, atstāj ievilkties 6 stundas, nokāš. lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Dzeltenais amoliņš ir mēreni indīgs augs. Nav ieteicams to lietot grūtniecības laikā, nieru slimību gadījumā un pie asins recēšanas traucējumiem. Ķimioterapijas laikā ir ieteicams lietot pa 30-50 pilieniem eleuterokokka ekstrakta. Eksperimentāli ir pierādīts, ka šī auga ekstrakts samazina ķimioterapijas preparātu toksisko darbību.

Labus rezultātus dod novārījums, kura pagatavošanai vienādās daļās ņem pa 40 gr. smalcinātu smilšērkšķu zariņu, bērza tāsi, vārnkājas saknes, radiolas saknes, asinszāles lakstus. Maisījumu aplej ar 3 litriem ūdens, vāra 30 minūtes, ļauj ievilkties 1 stundu, nokāš. Lieto pa 50-100gr 4-5 reizes dienā 30 min pirms ēšanas. 

Izvēles preparāts ir zilās kurpītes tinktūra.  

Plašāk par to stāstīts A.Tereško grāmatā„Augu terapija. Fitoterapija onkoloģijā”

Fitoterapija

Fitoterapiju var definēt kā zinātniski pamatotu terapiju ar svaigiem vai kaltētiem ārstnieciskiem augiem vai to daļām.

Iegūstot no tiem sulas, sīrupus vai ūdens, spirta, ūdens spirta, spirta ētera u.c. izvilkumus pēc tehnoloģijām, kas nodrošina lielāko daļu bioloģiski aktīvo un citu vielu saglabāšanos augos.  

Fitoterapija ir zinātniski pierādīta ārstēšana ar augiem un no tiem iegūtajiem galēna preparātiem.

Ārstniecības augi

Aloe Vera - alvejas iedarbība uz organismu ļoti daudzveidīga. Svaigai sulai piemīt stipri izteikta baktericīda iedarbība. Iedarbīga pret aizcietējumiem. To ar panākumiem lieto arīgi apdegumu, trofisku čūlu, mastītu ārstēšanai. 

Tinktūru lieto kompresēm bišu dzēlumu vietās. Ar emulsiju, kas gatavota no aktivētām alveju lapam, rīcineļļas un eikalipta eļļas, ārstē ādas bojājumus pēc staru terapijas, kā arī ekzēmas, psoriāzi, apdegumus. 

Tautas medicīnā bez tam alvejas sulu kopā  ar medu lieto plaušu tuberkulozes un anacīdu gastrītu ārstēšanai.

Apīņu rogas - apiņu augļkopām ir nomierinoša, pretsāpju, antibiotiska iedarbība.Apiņu augļkopu uzlējumu lieto ēstgribas rosināšanai un kā miega līdzekli. Tautas medicīnā lieto arī gastrītu, cistītu ārtēšanai, kā arī  pret nierakmeņiem, galvassāpēm, gastrītu.

Amoliņa laksti - uzlējumu lieto hronisku bronhītu, migrēnas ārstēšanai, paaugstināta asinsspiediena pazemināšanai klimaktērijā. Lakstu sautējumus ieteic kāju un roku locītavu ārstēšanai podagras un reimatisma slimniekiem. Kumarīnu un amoliņa lakstus lieto pārtikas rūpniecībā pārtikas produktu aromatizēšanai. Nedrīkst pārdozēt- lielās devās rada sliktu dūšu un vemšanu.

Auzas sējas - drogu lietošana pamatojas uz visu darbīgo vielu kompleksu.Auzu augļus lieto kā labu diētisku līdzekli uzturā, kā sedzošu un mīkstinošu līdzekli, kuņģa un zarnu trakta iekaisumu un caurejas ārstēšanai. 

Tautas medicīnā auzu augļu uzlējumu  izmanto žults sekrēcijas stimulēšanai, plaši izmanto arī auzu salmu novārījumu un tēju kā sviedrējosu, pretdrudža, diurētisku līdzeklitūsku ārstēšanai, kuru cēlonis ir nieru darbības traucejumi, kā arī meteorisma ārstēšanai. Pret nierakmenu izraisītām sāpēm lieto karstas auzu salmu kompreses nieru rajonā. Svaigu auzu lakstu spirta izvilkumu lieto homeopātijā kā spēcinošu, tonizxējosu līdzekli pret nogurumu, kā arī gremošanas organu sekrēcijas stimulēšanai.

Asinszāle - drogas (ziedus, lakstus) ievāc ziedēšanas laikā. Augs satur krāsvielas, glikozīdus, rutīnu, ēteriskās eļļas, tanīnus, karotīnu, C vitamīnu, organiskās skābes, minerālsāļus. Uzskata, ka asinszāle palīdz novērst 99 vainas. 

Tēju lieto kā savelkošu un antiseptisku līdzekli, ja ir kolīts, caureja, elpošanas ceļu iekaisumi. Kā tonizējošu līdzekli izmanto nervozitātes un vispārējas garīgas depresijas mazināšanai. Piemīt izteikti savelkoša un antibaktericīda iedarbība, kā arī spēja stimulēt audu reģenerāciju. Stimulē sirds darbību, paaugstina arteriālo asinsspiedienu, sašaurina asinsvadus. Uzlabo apetīti, pastiprina gremošanas orgānu sekrēciju. Mazina galvassāpes un seksuālo uzbudinātību, palīdz bezmiega novēršanai, uzlabo redzi un mīkstina ādu, stiprina imunitāti un uzlabo garastāvokli. 

Ārīgi lieto svaigu un inficētu brūču, čūlu, apdegumu dziedināšanai, ja ir mutes dobuma gļotādas un smaganu iekaisumi, kā arī akūtas iesnas. Lielisks profilaktisks līdzeklis. 

Sulai piemīt izteikta sviedrējoša iedarbība. Pārdozēšanas gadījumā var būt uzbudināta nervu sistēma un ādas alerģiski izsitumi. Nevar lietot, ja ir paaugstināts arteriālais asinsspiediens. Augam ir patīkams aromāts un specifiska garša. Sien pirtsslotās. Tējas pagatavošana: 5 g drogu aplej ar 200 ml karsta ūdens un nostādina 10–15 minūtes.

Burkāni -saknes svaigā veida lieto hipovitaminožu un avitaminožu āŗstēšani, kā arī organisma vielmaiņas traucējumu novēršanai. Burkānu sulu kā karotīna avotu iesaka lietot miokarda infarkta slimniekiem. Tautas medicīnā burkānu saknes un sulu izmanto kā diētiskus produktus, žultsakmeņu un nierakmeņu slimību, kā arī mazasinības ārstēšanai un gremošanas veicināšanai.

Baldriāns - saknes satur ēteriskās eļļas, organiskās skābes, alkaloīdus, miecvielas, mikroelementus. Piemīt izteikti nomierinoša iedarbība. Sakneņu novārījumu lieto kā nomierinošu līdzekli sirds un asinsvadu neirozes, vispārējas nervozitātes, vairogdziedzera hiperfunkcijas, hipertoniskās slimības gadījumā, ja cilvēks mokās ar bezmiegu, krampjiem (epilepsija) un gremošanas trakta spazmām, pret klimaksa perioda traucējumiem. 

Preparāti regulējoši iedarbojas uz nervu sistēmu un sirdi, sekmē koronāro asinsvadu paplašināšanos, tiem piemīt spazmolītiska un hipotensīva iedarbība. Tie nedaudz pastiprina zarnu trakta motoriskās funkcijas, nomāc tajā rūgšanas procesus. Baldriāna drogas gatavo no saknēm un sakneņiem, tomēr tautas medicīnā tēju uzlējumu pagatavošanai un vannas peldēm izmanto arī  auga ziedus-galvenokārt kaltētus.Kaltētas baldriāna drogas var uzglabāt līdz pat 3 gadiem.

Bērza lapas - bēŗzu lapām un pumpuriem piemīt organismu attīrošas īpašības. Bērzu lapu tēja noder pret reimatismu, sāļu izgulsnēšanos locītavās. Tāpat to var lietot nieru un urīnpūšļa slimību gadījumā. Bērzu lapu tējai piemīt nierakmeņus šķīdinoša darbība un tie kā smiltis tiek izvadīti .Reimatiskām sāpēm labi noder karsti apliekamie - sautētas karstas bērzu lapas sien ap sāpošajām ceļu, pirkstu locītavām, elkoņiem vai potītēm.
 

Bērzu lapu tēju var lietot arī kā atkrēpojošu un plaušas tīrošu līdzekli klepus gadījumā. Bērzu pumpuri sekmē žults sekrēciju.Pavasarī īpaši domājam par organisma attīrīšanu. Tādu attīrīšanas kūri var izdarīt, ņemot vienādās daļās bērzu lapas, paegļa ogas un kaķpēdiņu tēju. Jādzer pa tasei rītos un vakaros. Ārīgi bērzu pumpuru vai lapu uzlējumu var lietot brūču apmazgāšanai, ekzēmu ārstēšanai (paralēli šajos gadījumos var lietot arī iekšķīgi).
 

Matu stiprināšanai un galvas attīrīšanai no blaugznām var gatavot uzlējumu uz žāvētām bērzu lapām. Tāpat var gatavot vannu. Šiem nolūkiem ņem 4 saujas bērzu lapu, aplej ar 2 litriem ūdens, vāra 10-15 minūtes, 2 stundas ļauj ievilkties. Protams, vērtīgas ir arī bērzu sulas vispārējai organisma spēcināšanai, pret mazasinību, angīnas, furunkulozes ārstēšanai. Bērzu pumpuri satur flavonoīdus, ēterisko eļļu, sveķveida vielas, saponīnus, C vitamīnu u.c. 

Bērzu lapas satur flavonglikozīdus, organiskās skābes, C vitamīnu u.c. Bērzu lapas vislabāk ievākt pirms Jāņiem. Bērzu pumpurus ievāc agri pavasarī- martā, aprīlī. Zarus sasien slotās, izžāvē un sausos pumpurus pēc tam nobrauka ar rokām. Bērza lapu un pumpuru tēja – bērzu pumpuri satur apmēram 5% ēterisko eļļu ar patīkamu balzamisku smaržu. Bērzu lapās ir 0,005% ēterisko eļļu, C vitamīns. Šai tējai piemīt spēcinošs un tonizējošs raksturs.

Citronmētra - tai piemīt izteikts citrona aromāts, jo ēteriskā eļļa satur citrālu un geraniolu, tā bagāta arī ar askorbīnskabi.Tēju kā ārstniecības līdzekli īpaši iesaka sirds slimniekiem, citronmētra noderīga hiperaktīvu bērnu ārstēšanai un kā nomierinošs līdzeklis jebkuram.

Citrusaugi - citrusaugļiem kopīgs ir tas, ka tie pieder pie rūtu ģints Citrus un visās šo augu daļās – lapās, ziedos, augļos ir atrodama smaržīga ēteriskā eļļa. Šīs ģints augļu kokiem  un to augļiem bieži vien ir vienāds nosaukums. Piemēram-citrons, greipfrūts, mandarīns, apelsīns. 

Citrusi ir siltummīļi – to augšanai ir piemēroti tropu un subtropu apgabali. Tos kultivē ASV dienvidos (Kalifornijā, Floridā), Brazīlijā, Argentīnā, Vidusjūras baseina valstīs (Spānijā, Itālijā, Marokā), arī Indijā, Ķīnā, Austrālijā. Pasaules augļu tirgū apmēram 1/3 ir tieši citrusaugļi. Augļos ir daudz citronskābes, C, A, B, P vitamīnu, kā arī augļu mizās 1-2% ēteriskās eļļas.Citrusaugi ļoti labvēlīgi ietekmē gremošanas trakta darbību, augļi tīra asinsvadus, pazemina asinspiedienu, noder aterosklerozes profilaksei un ārstēšanai. 

Citrusaugļu mizas tiek izmantotas par piedevām gan konditorejas izstrādājumu un liķieru ražošanā, gan arī daudzos garšvielu maisījumos. Svaigus citrusaugļus var pievienot dažādiem salātiem.

Ceļmallapas -ceļmallapām piemīt spēja atjaunot bojātās ādas šūnas – vasarā tas ir viens no populārākajiem augu līdzekļiem sasitumam vai ievainojumam, lai brūce ātrāk sadzītu. Ceļmallapas stimulē kolagēna sintēzi audos, tādēļ ir lieliska ādu nostiprinošo un reģenerējošo līdzekļu sastāvdaļa, tai piemīt arī antioksidanta un pretiekaisuma īpašības. Lapu sulu un ekstraktu pa 1 ēdamkarotei x3 dienā lieto pirms ēšanas ja ir pazemināts skabes saturs, gastrīti, akūtas un hroniskas zarnu trakta slimības, čūlas, hroniski zultspūšļa iekaisumi. 

Tautas medicīnā lieto uzlējumus, lapu tēju lieto kā atkrēpošanas līdzekli bronhīta un plausu tuberkulozes, garā klepus, skrelozes ārstēšanai, kā arī pret urinēšanu naktīs. 

Deviņvīru spēks -  ziedu aktīvās vielas darbojas kā mīkstinošs, atkrēpošanu veicinošs, aizsmakumu un augšējo elpošanas ceļu iekaisumu mazinošs līdzeklis.Tautas medicīnā deviņvīruspēku ziedu uzlējumu lieto mutes dobuma, plaušu iekaisumu, bronhīta, astmas, dizentērijas, kuņģa katara, aknu un liesas slimību ārstēšanai. Ārīgi vannām lieto kā  ziedus, tā arī lapas rīkles skalošanai, galvas mazgāšanai, pret plikpaurību.

Fenhelis - jau sen pazīstams kā ārstniecības augs un garšaugs. Fenheļa  augļi satur 2-6% ēterisko  eļļu, 9-12% taukskābju, olbaltumvielas. Raksturīgo smaržu fenhelim piešķir anetols un fenhons.Fenhelim ir spēcīga, saldeni vircota garša  anīsa garša un tā  galvenajām sastāvvielām ir antiseptiskas un antispazmatiskas īpašības. Tautas medicīnā fenheļa augļus plaši pielieto pret vēdera uzpūšanos,  lieto žultsakmeņu un nierakmeņu slimību ārstēšanai.Tam piemīt dezinficējoša un atkrēpošanu veicinoša iedarbība.

Karkāde -tējas ražošanā izmanto tikai kultivēto formu Karkāde. Tējai derīgas ir tikai ziedlapiņas, kuras pēc novākšanas ir fermentētas (karsētas zem sloga, bez gaisa piekļūšanas un tad žāvētas). Šī tēja nesatur mākslīgas krāsvielas, garšas piedevas un aromatizatorus.Pateicoties tam, ka ziedlapiņas satur citronskābi, šī tēja atspirdzina karstumā, palīdz, ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, kā arī ir labs antiseptiķis. Pateicoties izteiktajai P vitamīna aktivitātei, antociāni un flavonoīdi stiprina asinsvadu sieniņas un regulē to caurlaidību.. 

Tādā veidā Karkāde dzēriens regulē asinsspiedienu, tam ir spazmolitiska iedarbība, darbojas kā viegls urīndzenošs līdzeklis, uzlabo žults izdalīšanos un aizsargā aknas no nevēlamas iedarbības. Atšķirībā no daudziem citiem augiem Karkāde nesatur skābeņskābi un tāpēc ir nekaitīga nieru slimniekiem. Izsutinātām Karkāde ziedlapām, kuras palikušas pēc tējas uzvārīšanas, piemīt patīkama garša, tās satur 9% olbaltumvielu (to saturā ir 13 aminoskābes, tai skaitā 6 neaizstājamās). Polisaharīdi, ko satur ziedlapas, palīdz attīrīt zarnu traktu no toksīniem un smagajiem metāliem. Tas viss palīdz no organisma izvadīt vielmaiņai nevajadzīgās vielas un uzlabot organisma vispārējo stāvokli.

Kaņepes -kaņepju preparāti un uztura produkti ir lieliski absorbenti, kas pārsteidzoši efektīvi no organisma izvada dažādas toksiskas vielas.Tautas medicīnā izmanto stiebrus, lapas, ziedus, putekšņus, sēklas, eļļu. Tautas medicīnā izmanto augšējo elpceļu saslimšanu, akūtu bronhītu, dzimumorgānu slimību, urīnpūšļa un nieru iekaisumu gadījumos.

Tautas medicīna liecina, ka uzlējumus izmanto kā sāpes mazinošu un miega līdzekli. Kaņepju sēklu uzlējumu lieto kā attīrošu un urīndzenošu, mīkstinošu un organismu vispārstiprinošu līdzekli. To izmanto gremošanas trakta, urīnizvadsistēmas un dzimumorgānu slimību ārstēšanai (gonoreja, urīnpūšļa katars, hemoroīdi). Palīdz arī garīgas pārslodzes gadījumā. 

Sēklas komprešu veidā izmanto mastīta, hroniska reimatisma, apdegumu, izsitumu, nobrāzumu dziedēšanai.  Preparātus, kas iegūti no stiebru masas, izmanto neirastēnijas, impotences, rahīta, diatēzes un mazasinības gadījumos. Kaņepju eļļu izmanto jostasvietas radikulīta, sāpošo vietu ieziešanai. Kaņepju eļļu izmanto apdegumu dziedēšanā, tā  efektīvi mazina grumbas un atjauno ādas šūnas.

Kumelīte - tēja, kumelīšu ziedi satur līdz 1,9% ēteriskās eļļas, organiskās skābes, holīnu, gļotvielas, karotīnus, B un C vitamīnus un citas noderīgas vielas. Šī tēja lieti noder arī saaukstēšanās, bezmiega gadījumā. Šai tējai ir ļoti patīkama, maiga garša un smarža, kas ļoti patīk arī bērniem. Viena glāze kumelīšu tējas, iedzerta pirms gulētiešanas palīdz aizmigt.Tēja, lietota no rīta pirms ēšanas, attīra organismu. Kaltēta auga buntītes ieteicams izmantot vannu peldēm. Regulāri veicot inhalācijas, mazināsies hroniskās iesnas. Mazina paaugstinātu sāpju sajūtu. 

Pirtī karstā tvaika iedarbības rezultātā kumelīšu sastāvā esošās vielas iedarbojas vēl spēcīgāk. Izmanto lāvas paklājiņos, var peramo slotu no visam pusēm aplikt ar kumelīšu ziediem un lakstiem un pārsegt ar linu palagu, līdzēs pie “kaulu sāpēm”. Kā piedeva pie gara uzmetamā augu uzlējuma. Pēc kumelīšu komprešu slotas ādu nevajadzētu skalot. Ļoti labi attīra ādu. 

Tējas pagatavošana: 3–5 g drogu aplej ar 200 ml karsta ūdens un nostādina 10–15 minūtes. 

Ķimenes - tēja,  satur ēteriskās eļļas, kas piešķir šai tējai spēcīgu un patīkamu smaržu un garšu. Tēja var līdzēt arī, piemēram, gremošanas traucējumu gadījumā. Jāatzīmē, ka ķimeņu izmantošana ir ļoti plaša – arī maizes cepšanai, sieriem, dārzeņu un zivju konservēšanai utt.

Bērza lapas - lapu un pumpuru tēja – bērzu pumpuri satur apmēram 5% ēterisko eļļu ar patīkamu balzamisku smaržu. Bērzu lapās ir 0,005% ēterisko eļļu, C vitamīns. Šai tējai piemīt spēcinošs un tonizējošs raksturs, kas lieti noderēs ziemas nogalē. Un ,protams, nevar aizmirst par bērzu sulām pavasarī, kas bagāta ar dažāda veida vitamīniem.

Ķiploki - to  galvenā darbīgā viela ir glikozīds aliīns. Ķiplokus sasmalcinot, atbrīvojas ferments alināze, kas aliīnu sašķeļ par alicīnu. Alicīns ir ēteriska eļļa (ķiplokos 0,2-0,3%) ar specifisku aromātu un izteikti baktericīdu (iznīcina mikroorganismus) iedarbību (aizkavē baktēriju augšanu un attīstību pat tik niecīgā atšķaidījumā kā 1:125000). Ķiploki satur askorbīnskābi (C vitamīns), B grupas vitamīnus, D un PP vitamīnu, kāliju, kalciju, magniju, varu, dzelzi, mangānu kobaltu u.c. vielas. Ķiploki kā augu valsts ārstniecības līdzeklis aprakstīti jau mūsu ēras I gadsimtā. 

Ķiploku ēteriskā eļļa no organisma izdalās caur plaušām kopā ar izelpojamo gaisu un darbojas viegli kairinoši, atkrēpojoši un pret kaitīgo mikrofloru. Tāpēc ķiplokus lietošana pilnīgi attaisnosies, ja ir augšējo elpošanas ceļu saslimšanas.  Ķiploki darbojas urīndzenoši, sviedrējoši, antiseptiski, samazina sāpes, samazina nogurumu pēc smagas fiziskas slodzes, pazemina asinsspiedienu, uzlabo un normalizē sirdsdarbību, sekmē gremošanu, samazina rūgšanas procesus gremošanas traktā, kā arī iznīcina gripas ierosinātājus (ne velti netradicionālās ārstēšanas metodes piedāvā gripas epidēmijas laikā nēsāt  ķiploku „kaklarotu”).

Kliņģerītes - ziedu preperātiem ir izteikta pretiekaisumu, nomierinoša, hipotenzīva un vāji izteikta spazmatiska iedarbība. Tie sekmē kuņģa sulas sekrēciju, palielina skābes daudzumu kuņģa sulā un tās fermentatīvo aktivitāti.No drogas gatavo uzlējumus ,tinktūras, kuru lieto ārīgi brūču dziedināšanai, mutes dobuma un rīkles skalošanai, ārstējot angīnu un smaganu iekaisumus.Iekšķīgi lieto kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas, čūlu, gastrītu, aknu un žults ceļu iekaisumu ārstēšanai, kā arī sirds aritmijas un hipertonijas ārstēšanai.

Tautas medicīnā  novārījumu lieto ārīgi piņņu,augoņu, čūlu, ēdes, brūču, acu iekaisumu ārstēšanai un kārpu iznīcināšanai. Tautas medicīnā arī plaši izmanto kliņģerīšu lakstus, kurus plaši lieto homeopātijā un veterinārijā. No kliņģerīšu ziediem ieģūst karotinoīdus, kurus izmanto dažu siera šķirņu aromatizēšanai un pārtikas produktu krāsošanai.

Lakrica - par lakricu, brīnišķīgu ārstniecības augu, bija zināms vēl senos laikos. Tās sakne tika pielietota skitu karakalpu, slavenu ar savu spēku, veselību un izturību, ārstēšanā. Par plašu izmantošanu skitu medicīnā vēsture ir devusi lakricai vēl vienu nosaukumu - «skitu sakne». Tibetas medicīnā lakricas sakne ir sastāvā 90% visās ārstniecības izlasēs, to uzskata par efektīvu visu organismu atjauninošu līdzekli un pirmkārt rekomendē slimniekiem un sirmgalvjiem. 

Mūsu organisma veselās šūnas ir aizsargātas no infekcijām. Mēs mierīgi eksistējam kopā ar daudziem slimības izraisošiem mikroorganismiem, kamēr organisms ir pilns enerģijas un dzīves spēku. 

Pretmikrobu un antivīrusu iedarbība: apvalda vīrusa šūnu savairošanos asinīs, bloķē hroniskas saslimšanas recidīvus; pretiekaisuma iedarbība: apspiež visas iekaisuma procesa fāzes, bremzē infekcijas progresēšanu; adaptogēnās īpašības: pastiprina organisma pretestību infekcijām, stresiem un nelabvēlīgām ārējām iedarbībām, renovē un nostiprina imunitāti; antisklerotiskā iedarbība: bremzē holesterīna biosintēzi, uzlabo sirds darbu; pretvēža iedarbība: preparāts pārstāv dabiskas izcelsmes aktīvu vielu sarežģīto kompleksu, kuras kavē ļaundabīgu šūnu pārdzimšanu, ir pierādīts, ka glicerizīnskābe nomāc kancerogēno vielu nelabvēlīgo ietekmi; reģenerējošā iedarbība: renovē un uzlabo visu orgānu un sistēmu darbu; tonizējošā darbība: uzlādē organismu ar enerģiju, izved no hroniska noguruma stāvokļa, paaugstina dzīves tonusu; atjauninošā darbība: palēnina novecošanas procesus; sekmē patogēnisku mikrobu, šlaku un toksīnu izvešanu no organisma; enerģētiska iedarbība: renovē enerģētisko balansu organismā.

Lavanda - ļoti sens augs, izmanto tējas un uzlējumu gatavošanai.Lapas un ziedi tiek izmantoti arī  par  garšvielu. Lavandai piemīt urīndzenoša un spazmolītiska iedarbība. Tautas medicīnā lavandas eļļas spirta tinktūru lieto pret migrēnu un sirdsklauvēm. Savu īpašību dēļ lavandu plaši izmanto parfimērijas un farmaceitiskajā rūpniecībā. Taču asās garšas dēļ pie mums kulinārijā to izmanto reti. Lavanda ir populāra garšviela spāņu, franču un itāļu virtuvē. To pievieno dažādām mērcēm, zupām.

Liepu ziedi - ievāc ziedēšanas laikā. Ziedi satur ēteriskās eļļas, karotīnu, C vitamīnu. Tēju lieto kā sviedrējošu un diurētisku līdzekli. Noder pret klepu, iesnām, kuņģa un zarnu spazmām, caureju, nervozitāti, krampjiem. Spēcīgs profilaktisks līdzeklis, aktivizē un mobilizē organisma aizsargspējas. Piemīt antiseptiska, nomierinoša, sāpes mazinoša, temperatūru pazeminoša, diurētiska, žulti dzenoša, sviedrējoša, atkrēpojoša, pretiekaisuma iedarbība. Stimulē kuņģa darbību. Ārīgi - mutes dobuma un kakla skalošanai iekaisumu, angīnas, stomatītu, gingivītu gadījumos. Lapu un ziedu sulā skalo matus, lai novērstu izkrišanu un veicinātu augšanu. Saberztas lapas un mizu lieto apdegumu un brūču dziedināšanai. 

Lapu un ziedu vannas lieto, ja ir depresija, nervozitāte. Ieteicams viegli uzbudināmiem (nervoziem) cilvēkiem regulāri pastaigāties pa liepu alejām. No drogas gatavo uzlējumus, tējas, kuras bieži vien kopā ar citām drogām un medu lieto kā sviedrējošu līdzekli augšējo elpošanas ceļu iekaisumu,  saaukstēšanās ārstēšanai , infekcijas slimību, bezmiega, migrēnas gadījumos, kā pretiekaisuma, spazmolītisku un diurētisku līdzekli, arī kā hipertensijas ārstēšanas palīglīdzekli. 

Tautas medicīnā liepu ziedus izmanto reimatisma, klepus, vēdera sāpju, difterijas, krampju un nierakmeņu ārstēšanai. Sarīvētus pumpurus un lapas liek uz augoņiem un uzpampumiem.Liepu ziedus izmanto ārstnieciskā uzlējuma pagatavošanai mājas apstākļos- 2 tējkarotes ziedu aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties 15 minūtes, izkāš. Dzer siltu pa 1 glāzei 1-2 reizes dienā. Skalošanai lieto pēc vajadzības.

Melisa - tautas medicīnā melisu izmanto kā pretkrampju un nervu sistēmu nomierinošu, pret migrēnu, bezmiegu, kuņģa un zarnu sāpēm, gremošanas traucējumiem.To ieteic arī grūtniecības periodā pret reiboniem un vemšanu.

Malva - meža malvu izmanto pret klepu, un citam elpošanas ceļu slimībām, pret caureju un kuņģa slimībām. Tā satur daudz gļotvielu, kas apklāj iekaisušos  aizdegunes, rīkles un  iekšējo elceļu audus, iedarbojas mīkstinoši un pret iekaisumu.

Mārsils -  tautas medicīnā lieto gremošanas orgānu darbības stimulēšanai, pret sāpēm vēderā, gāzu uzkrāšanos zarnās, nieru slimību ārstēšanai kā diurētisku, nomierinošu un pretdrudža līdzekli, kā arī garā klepus, astmas, hipertonijas un bezmiega ārstēšana. Garšaugs. 

Izmanto svaigas un žāvētas lapas, jauno dzinumu galotnes ar pumpuriem. Pulverī sasmalcinātu mārsilu pievieno dārzeņu un gaļas, zivju zupām, kā arī gatavojot mājas sieru. Svaigas mārsila lapiņas pievieno gurķu un tomātu salātiem, marinētiem gurķiem.

Mārrutks - drogas (saknes) ievāc rudenī. Antibakteriālās vielas pasargā mārrutku saknes no pūšanas, tāpēc tās var viegli uzglabāt un izmantot ziemā svaigā veidā. Saknes satur glikozīdus, ēteriskās eļļas, C vitamīnu, fermentus, minerālvielas, karotīnu. Lapas – C vitamīnu, alkaloīdus. Svaigā veidā lieto pret avitaminozi, kā stimulējošu un diurētisku līdzekli. Piemīt antibakteriāla, atkrēpojoša iedarbība, tāpēc izmanto augšējo elpošanas ceļu saslimšanu gadījumā. 

Lieto, ja ir hronisks hepatīts, kolīts, cistīts, garīga un fiziska pārslodze. Ieteicams lietot profilaktiskiem mērķiem pret gremošanas trakta orgānu saslimšanām, tūsku, reimatismu, ēstgribas veicināšanai, pret vēdera sāpēm. Ārīgi lieto, ja sāp kakls (ierīvē ar sasmalcinātu sakni) un zobi. Sakņu sulu lieto kosmētiskā nolūkā. Svaigas lapas, pieliktas pie sāpošas vietas, remdē sāpes. Lapas vai sulas kompreses liek uz krūtīm asmatiska klepus lēkmju laikā. Mārrutka kompreses stipri kairina ādu, tāpēc jāuzmanās to lietošanas laikā. Izmanto kā garšvielu.

Māllēpe - ziedi satur karotinoīdus, flavonoīdus, fitosterīnus, miecvielas, lapas — gļotvielas, glikozīdus,  karotinoīdus, miecvielas, inulīnu . Tautas medicīnā lieto dažādu krūšu slimību, angīnas, urīnpūšļa, bronhītu, bronhiālās astmas, pneimonijas ārstēšanai, arī kā atkrēpošanas un viegli sviedrējošs līdzeklis.Gatavo tēju un novārījumus. Svaigu lapu sulu pilina degunā pret iesnām un dzer  ar medu  pret tuberkulozi un kā žultsdzinēju līdzekli.

Mātere - piemīt nomierinoša iedarbība uz centrālo nervu sistēmu. Palēlina sirds ritmu, pastiprina sirds savilkšanās spēju, pazemina arteriālo spiedienu. 

Tautas medicīnā lieto pret pavājinātu sirds darbību, tūsku, nervu uzbudinātību, histēriju, pārbīli, kā  arī epilepsijas ārstēšanā.

Nātre - iedarbība ļoti daudzveidīga. Tonizē visa organisma vielmaiņu, palielina hemoglobīna un eritrocītu daudzumu asinīs, sašaurina asinsvadus, sekmē asins recēšanu. Nātrēm ir antiseptiska, sāpes  remdinoša, pretiekaisumu iedarbība. Tās mazina cukura līmeni asinīs. Nātrēs ir vairāk askorbīnskābes nekā upenēs un karotīna vairāk nekā burkānos vai smilšērkšķos. 

Tautas medicīnā nātres lieto pie vispārēja spēku apsīkuma un noguruma, pie mazasinības, aknu, žultsceļu, nieru un urīnpūšļa slimībām, kuņģa kaitēm, hroniskiem vēdera aizcietējumiem un uzpūšanās, pret reimatismu, muskuļu sāpēm, pie neregulārām menstruācijām, stiprām hemoroīdu sāpēm, dažādām iekšējām asiņošanām, kā asins tīrītāju pie dažādiem ādas izsitumiem, kā sirds līdzekli, pie aizdusas, epilepsijas, histērijas, paralīzēm. 

No nātru lietošanas jāatturas cilvēkiem, kam ir pastiprināta asins recēšana, paaugstināts asinsspiediens, ateroskleroze, dzemdes un tās piedēkļu audzēji, cistas, polipi. Ar nātrēm īpaši jāuzmanās tiem, kam ir slimas nieres.

Izmantojamība ārīgi - lapas noder ierīvēšanai pie locītavu reimatisma, krustu sāpēm, neiralģijām, miozītiem: šādā nolūkā peras pirtī ar nātru slotām, kas saplaucētas verdošā ūdenī. Pret ādas slimībām, asiņojošām un strutojošām brūcēm uzkaisa sausu lapu pulveri vai uzliek svaigas lapas, liek sausu lapu uzlējuma apliekamos. 

Matu kopšanai (pret izkrišanu, blaugznām, pie pastiprinātas taukošanās) ar 1 glāzi verdoša ūdens aplej 1 ēdamkaroti sausu lapu, ļauj 1 stundu ievilkties. Pēc izmazgāšanas ar uzlējumu mitrina un viegli masē galvas ādu. Šādam mērķim lieto arī nātru lapu spirta uzlējumu.

Pļavas āboliņš - drogas (ziedus, lakstus) ievāc ziedēšanas sākumā. Ziedi satur miecvielas, flavonoīdus, polisaharīdus, ēteriskās eļļas, organiskās skābes, C un E vitamīnu, karotīnu, lapas – karotīnu, C vitamīnu, kumarīnu. 

Tēju lieto, ja ir saaukstēšanās, atklepošanas veicināšanai bronhīta gadījumā, bronhiālās astmas kompleksajā terapijā, kā arī priekšdziedzera iekaisuma ārstēšanai. Nežāvētu āboliņu ziedu tēja ir ļoti garšīga, un tai ir sviedrējoša iedarbība. 

Var pagatavot arī tēju no svaigiem augiem. 3 ēdamkarotes tējas aplej ar litru karsta ūdens (ar vārošu pat nav ieteicams), ļauj ievilkties 10–12 minūtes. No tikko pļauta āboliņa lakstiem var pagatavot lielisku, smaržīgu lāvas paklājiņu. Arī žāvēta āboliņa lāvas paklājiņš veldzēs gan miesu, gan dvēseli, tikai tas jāsamitrina, lai izdalās ēteriskās eļļas un kumarīns. Lakstus iesien bērza pirtsslotā. Āboliņš palīdzēs tiem, kas meklē savu mīlestību un saglabā uzticību.

 Baltais āboliņš tiek izmantots lāvas paklājiņā, jo slotiņas no tā nevar sasiet. Galvenokārt izmanto vasarā svaigu, bet var arī sažāvēt ziemai. Dod cilvēkam prieku, uzlabo atmiņu, atbrīvo no grūtsirdības, depresijas. Palīdz saglabāt skaistumu, atbrīvoties no sliktiem sapņiem, veicina uzticību. Piemīt enerģētiskā aizsardzība. 

 Sarkano āboliņu izmanto gan paklājiņos, gan slotās kā vasarā, tā ziemā. Ziemas slotās izturīgs, tāpēc var izmantot tīrā veidā vai arī kā pamatu jauktajām slotām. Tonizē, atjauno spēku pēc smagām fiziskām un garīgām slodzēm. Palīdz saglabāt jaunību un skaistumu. Piemīt enerģētiskā aizsardzība. Veicina uzticību, palīdz risināt finanšu problēmas. 

Dzelteno āboliņu galvenokārt izmanto svaigās slotās. Noder nemierīgu bērnu nomierināšanai. Veicina sviedrēšanos.

Piparmētra - piparmētras sastāvā esošajām vielām ir daudzveidīga iedarbība uz cilvēka organismu, nomierinoša, pretsāpju, antiseptiska un asinsriti uzlabojoša.  Piparmētru tēja  satur ēteriskās eļļas, kurās ir atklāti vairāk nekā 40 veselībai noderīgi savienojumi., kā arī karotīnu, betaīnu u.c. 

Piparmētras arī tiek ļoti plaši izmantotas gan parfimērijā, gan kulinārijā, gan medicīnā. Šai tējai ir patīkama garša un smarža, kā arī tajā ietilpstošais mentols lieliski atsvaidzina. Piparmētru tēju lieto kā spēcinošu līdzekli pret spēku izsīkumu, reimatisma, zobu sāpju ārstēšanai.

Plūškoks - tautas medicīnā pielieto pret dažādām slimībām. Ziedu un augļu tēju un  uzlējumus  lieto saauksēšanās, bronhīta, drudža, reimatisma, nierakmeņu ārtēšanai kā sviedrējošu un diurētisku,  pretiekaisumu un vieglu caurejeas līdzekli.Lapu novārījumu ar medu lieto pret vēdera sāpēm un aizcietējumiem. Ārīgi ziedus (bieži kopā ar kumelīšu ziediem) lieto kompresēm un skalojumiem angīnas, mutes gļotādas iekaisumu, acu, ausu sāpju, podagras, reimatisma, hemoroīdu ārstēšanai. 

Melnā plūškoka ziedi- 2tējkarotes melnā plūškoka ziedu aplej ar 1glāzi (200–250ml) verdoša ūdens un atstāj 10minūtes ievilkties. Pagatavoto izvilkumu izdzer visu un tik karstu, cik karstu var iedzert -neapplaucējoties. Dienā vajadzētu izdzert 2–3devas plūškoka ziedu izvilkuma. Šādu melnā plūškoka ziedu uzlējumu ieteicams lietot arī profilaktiski pret saaukstēšanos un gripu.

Raskrēsliņi – raspodiņi, drogas – laksti. Ievāc ziedēšanas laikā. Laksti satur nedaudz ēteriskās eļļas, flavonoīdus, kumarīnu, C vitamīnu. Tēja labi attīra un stiprina organismu (izmanto organisma attīrīšanas kūrēs), uzlabo vielmaiņu. Veicina siekalu, asaru un sviedru dziedzeru darbības aktivizēšanu. 

Lieto caurejas, aptaukošanās, diabēta, ādas, elpošanas ceļu saslimšanu (kā atkrēpošanas līdzekli), anēmijas, ginekoloģisku saslimšanu gadījumā. 

Uzlējumus lieto komprešu, aplikāciju, skalošanas veidā, ja ir acu un deguna iekaisums. Ieteicams skalot seju pusaudžiem, kam radušies vecumam raksturīgi ādas izsitumi. Uzlējumu lieto arī strutainu brūču, mitro ekzēmu skalošanai, mutes dobuma skalošanai. Iesien bērnu pirtsslotiņās vai pirtsslotās kopā ar stingrākiem augiem un koku zariem. Tēja veicinās svīšanu un toksīnu izvadīšanu no organisma. 

Tējas pagatavošana: 5 g drogu aplej ar 200 ml karsta ūdens un nostādina 10–15 minūtes. Labi noderēs arī pirts lāvas paklājiņam. Noteikti izmantojama ķermeņa aplaistīšanai.

Rudzupuķe - ziedi satur glikozīdus, minerālsāļus, C vitamīnu. Cianīns, kam raksturīga zilā krāsa, nodrošina auga ziedu debess zilo krāsu. Flavonoīdus vairāk satur tie augi, kas auguši auzu lauku malās. Tēja mazina iekšējo orgānu gludās muskulatūras spazmas, uzlabo apetīti un gremošanas procesu. 

Lieto, ja ir vēdera sāpes un aizcietējums, klepus, drudzis. Izmanto tējas krāsas skaistināšanai. Ārīgi lieto kompresēm uz iekaisušām acīm. Lieto kā sastāvdaļu komplekso tēju maisījumos, ja ir ādas slimības, asins attīrīšanai. Tējas pagatavošana: 3 g drogu aplej ar 200 ml karsta ūdens un atstāj ievilkties 10–15 minūtes. Tēja pastiprinās svīšanu. Tāpat kā pīpenes, rudzupuķu ziedi ir burvīgi.

Tīruma kosa - drogas (lakstus) ievāc no jūnija līdz septembrim. Laksti satur flavonoīdus, silīcijskābi, mikroelementus, ēteriskās eļļas, C vitamīnu, karotīnu. Lieto komplekso tēju sastāvā, ja ir plaušu, nieru un urīnpūšļa saslimšana, reimatisma sāpju, tūsku mazināšanai, kā arī asins attīrīšanai. Izvada no organisma lieko šķidrumu. Noregulē vielmaiņas procesus. Tēja var izraisīt nieru pastiprinātu kairinājumu, kas dažu slimību gadījumā nav vēlams, tāpēc ieteicams pirms lietošanas konsultēties ar ārstu. Ārīgi lieto brūču dziedēšanai, skalo kaklu un mutes dobumu, pievieno vannu peldēm. 

Auga iedarbība veicina vispārēju organisma nostiprināšanu un dabisko aizsargspēju palielināšanos. Tāpēc ieteicams augu kaltēt un izmantot ziemas periodā, kad organismam ir nepieciešama palīdzība cīņā ar saaukstēšanos, vīrusiem un gripu. Iesien pirtsslotās kopā ar citiem stingrākiem augiem un koku zariem. Izmanto pirts lāvas paklājiņos. Tējas pagatavošana: 5 g drogu aplej ar 200 ml karsta ūdens un nostādina 10–15 minūtes.

Virši - bieži sauc arī par siliem. Savvaļā ļoti bieži aug sausos priežu mežos un izcirtumos, degumos un sūnu purvos. Lapas viršiem īsi lineāras, vienas no vissīkākajām starp Latvijas floras ziedaugiem. Savvaļas pamatformai ziedi bālgani violeti, retāk balti. Zied no jūlija līdz septembrim. 

 Virši ir ne tikai izcils nektāraugs, bet arī ārstniecības augi. Viršos esošajam vielu kompleksam piemīt pretiekaisuma, urīnu dzenoša, pretreimatiska iedarbība, tēja nomierina un uzlabo miega kvalitāti. Viršu tēja – virši satur ļoti daudz mangāna, kā arī citas bioloģiski aktīvās vielas. Tā kā virši ir nektāraugs, tad tējai ir patīkama garša. Un šī tēja lieliski attīra arī ādu, jo viršus mēdz dēvēt par “asinstīrītājiem”.

Vilkābeles ziedi - tautas medicīnā lieto pret urīna nesaturēšanu, lieto kā vāju caurejas, žults sekrēcijas veicinātāju un diurētisku līdzekli. 

Vīgrieze - sviedrējošs, diurētisks, pretiekaisumu, lieto pret saauktēšanos, temperatūru pazeminošs, ādas slimībām, pret uzbudinājumu, bezmiegu.

Vībotne - satur ēterisko eļļu, nedaudz rūgtvielas, flavonoīdus, miecvielas u.c. Gatavo tējas, novārījumus, uzlējumus. Lieto gremošanas orgānu sekrēcijas stimulēšanai bezskābes gastrīta gadījumā, arī par spazmolītisku, nomierinošu līdzekli  neirastēnijas,zarnu spazmu, dispepsija gadījumā. Vībotņu lakstu aktīvās vielas ierosina ēstgribu, darbojas nomierinoši uz centrālo nervu sistēmu, pret krampjiem, mazina sāpes.

 Piemīt antiseptiskas, temperatūru pazeminošas un organismu spēcinošas īpašības.Tautas medicīnā drogu lieto iekšķīgi pret bezmiegu, epilepsiju, neirastēniju, galvassāpēm, zobu sāpēm, bronhiālo astmu, grūtniecības toksikozēm, reimatiskam sāpēm, nierakmeņiem un urīnpūšļa akmeņiem, plaušu tuberkulozi (kopā ar medu). Drogas lietojot ilgstoši vai lielās devās var notikt saindēšanās-nedrīkst pārdozēt. Parasto vībotni lieto arī kā garšvielu pie gaļas ēdieniem.

Uzlējumu lieto siltām kāju peldēm pirms pēršanās. Var pievienot gara uzmešanas ūdenim. Sasmalcinātu augu izkaisa uz pērtuves grīdas. Vībotne ir viens no nepelnīti aizmirstajiem seno latviešu maģiskajiem augiem. Tā ļoti labi tīra cilvēku garīgi enerģētiskajā līmenī. Izmanto pirtī gan svaigās, gan žāvētās slotiņās. Labi aromatizē pirts gaisu. Pēc pēršanās ar vībotnēm cilvēki parasti redz interesantus sapņus. Pastiprina pasaules uztveres spējas. Bagātina iekšējo dzīvi, attīsta prāta spējas un zemapziņu.

Ženšena sakne - lieto plaši medicīnā. Tie ir vieni no labākajiem CNS stimulējošiem un tonizējošiem līdzekļiem.Uz organismu iedarbība ir vispusīga- saponīni tonizē sirdi un asinsvadus, stimulē endokrīno sistēmu, sekmē hormonu producēšanas organismā.Ēteriskā eļļa-panacēns nomierina un mazina sāpes, nervu centros. 

No drogas gatavo arī sakņu  pulveri tabletēs un dražejās, kā arī tinktūru, kura varbūt sarkana vai gandrīz bezkrāsaina.Tinktūru dzer 12...25 pilienus 3 reizes dienā pirms ēšanas pret hipotoniju, fizisku un garīgu nogurumu, pārpūlēšanos, neirastēniju, hronisku gastrītu, impotenci. 

Austrumu tautu medicīnā ženšena sakni lieto kā spēku atjauninātāju un dzīves pagarinātāju līdzekli. Korejā auga lapas lieto kā brūču un čūlu ārstēšanai.