1/06/2014

6. janvāris- Zvaigznes diena

Kā ik gadu 6. janvārī Baznīca svin Kunga parādīšanās svētkus, kas tautā tiek saukti arī par Triju ķēniņu un Zvaigznes dienu. 

Zvaigznes diena: Ziemassvētku laiks no 25. decembra līdz 6. janvārim aptver 12 dienu, kurās pa vidu nomainās gads - sešas dienas no šā laika ir pavadītas vecajā gadā un sešas- jaunajā. Zvaigznes diena ir ziemassvētku laika noslēgums. Zvaigznes dienu vērtē arī par Triju ķēniņu dienu, Trijkungu dienu, arī par Atspīdēšanu un Epifāniju.

 Visiem šiem nosaukumiem ir viens saturs - mēs atceramies Betlēmes zvaigzni, kas spīdēja laikā, kad piedzima Kristus Bērns. Šī zvaigzne jau mirdzēja mūzu ziemassvētku eglītēs un pastkartēs, ko saņēmām un sūtījām cits citam.

Nu pieminam arī trīs Austrumu gudros, kas jaundzimušajam Jēzum atnesa trīs simboliskas dāvanas: zeltu, kas norāda uz ķēnišķu varu, vīraku - templī kūpināmos sveķus, kas lika domāt par priesterību, un mirres - īpašas zāles, ar kurām austrumu zemēs iesvētīja mirušos. Tas - par Jēzus uzdevumu šai pasaulē dzīvot, lai mirtu mūsu dēļ. Tas - lai dzirdētu Jēzus vārdus: “Ej, celies, dari, sludini ...”.

Trīs gudri ķēniņi no Austrumiem patiesībā ir dzīves simbols: nekad nepalikt uz vietas, droši doties pretī nezināmajam, grūtajam, sarežģītajam. Un gudri viņi bija tikai tāpēc, ka zvaigzni ieraudzījuši, cēlās un gāja tai pretī.

Vairākas Jaunā gada tradīcijas turpinās 6. janvārī - Zvaigznes dienā- budēļos iešana, zīlēšana. Uz durvīm un vārtiem uzvilka maģiskas zīmes, lietuvēna krustus, lai aizsargātos pret ļauniem gariem.

Mēs atceramies gudros no Austrumiem, kas, zvaigznes vadīti, nāca no tālas zemes, lai pielūgtu jūdu Ķēniņu (Mt 2:2). Viņi bija pirmie cilvēki no pagānu vidus, kas atzina Jēzu kā «Ķēniņu», un tāpēc bija pirmie, kas «atklāja» un «parādīja» Jēzu plašākai pasaulei kā iemiesoto Kristu. Šī ķēniņu pielūgsme, kas sasaucas arī ar Simeona svētību, nosaucot Jēzu par «gaismu pagānu apgaismošanai» (Lk 2:32), ir pirmā norāde, ka Jēzus tiešām nāca pie visiem cilvēkiem neatkarīgi no tautības vai rases.

Kā grāmatā "Latviešu gadskārtu ieražas" apgalvo Edīte Olupe, Zvaigznes diena nepieder pie īsti latviskajām svinamajām dienām. Trejkungu dienas izcelsme saistāma ar kristīgo leģendu par trim Austrumu gudrajiem, kuri tūliņ pēc Jēzus dzimšanas ieradušies sveikt jaunpiedzimušo jūdu ķēniņu. 

Senie latvieši vakarā pirms Trijkungu dienas uz ēku durvīm rakstījuši ar krītu burtus: K., M., B, kas nozīmē svēto ķēniņu vārdus:  Kasparu, Melhioru un Baltazaru. Ja šādi uzraksti bijuši uz durvīm, tad minētie ķēniņi ienākot iekšā un esot labvēlīgi. Ja uz durvīm krustiņu neesot, tad tie nevarot ienākt. (B.Eriņa, Latgale) 

Tāpat dievkalpojumos — turpinot viduslaiku tradīciju — tiek svētīts krīts, ar ko ticīgie uz savu mājokļu durvīm uzraksta: AD 20+K+M+B+05 («Anno Domini 2005 — Kaspars, Melhiors, Baltasars»), kas nozīmē «Trīs ķēniņi Kaspars, Melhiors un Baltasars Mūsu Kunga 2005. gadā». Māju durvju svētīšanas tradīcija simbolizē ģimenes apņemšanos uzņemt Kristu savās mājās visa gada garumā. 

Zvaigznes dienas ieražas ir jaundarinājumi
Savukārt Zvaigznes dienas izcelsme saistāma ar arābu apokrifiskā evaņģēlija leģendu par zvaigžņveidīga eņģeļa parādīšanos Persijas debesīs, kas vēstīja, ka ir piedzimis ķēniņu ķēniņš un dievu dievs.

Zvaigznes dienas ieražas un ticējumi ir jaundarinājumi, kas veidojušies, pārņemot un pielāgojot citu hronoloģiski tuvāko svinamo dienu tradīcijas, sapludinot tās ar kristietības elementiem. Katoļu apvidos stingrāk tiek ievērots baznīcas proponētais Trejkungu dienas kanons.


Krusti  
Zvaigznes dienā daudz uzmanības tiek veltīts aizsardzībai pret ļauniem gariem un lietuvēniem. Krustus un lietuvēna krustus velk ne vien uz durvīm, bet arī uz logu slēģiem, stenderēm, uz dažādiem priekšmetiem un pat cits citam uz muguras.  

Ticējumi vēsta: ja Trejkungu dienā saule spīd visu dienu, tad tai gadā kara nebūs. Savukārt, ja Zvaigznes dienas naktī debesis nosētas zvaigznēm, tad būs daudz ogu un būs labs siena laiks. Auksta Zvaigznes diena liecina, ka arī ap Miķeļiem (29.septembrī) būs auksti.  

Ticējumi  
Ir arī izveidojušies zināmi aizliegumi, kas palīdz izsargāties no neveiksmēm un nelaimēm. No Jaungada līdz Zvaigznes dienai nevajag vērpt un aust, jo tad nepadosies aitas. Zvaigznes dienā nedrīkst ne skalu, ne kādu koku lauzt, jo tad būs jāklibo. Ja saimniece Zvaigznes dienā ir dusmīga, tad cūkām būs maz sivēnu. Kas Zvaigznes dienā sukā galvu, tam augs utis kā zvaigznes.

Ar Zvaigznes dienu beidzas precību zīlēšanas laiks. Vēl var pagūt izkausēt vasku un ieliet ūdenī. Ja izveidojas kaut kas kronim līdzīgs, meita var būt droša, ka šogad izies pie vīra.

Lai nosapņotu, kurš būs īstais ņēmējs, meitai jāuzvelk tīrs krekls, pagalvī jāliek dziesmu grāmata, jauni cimdi un vēl drošības pēc trīs kāršu kungi. Tiek uzskatīts, ka sapņi, kurus redz no Ziemsvētkiem līdz Zvaigznes dienai, noteikti piepildās.
  
Dažādi ticējumi.
  • 30800. Zvaigznes dienu sauc vēl arī par "pagānu svētdienu". /K. Jansons, Plāņi./
  • 30801. Ar Zvaigznes dienā svētīto ūdeni jāmazgā visādas vainas - kā cilvēku, tā lopu, - lai ātri dzīst. /A. Zālīte, Bērzpils./
  • 30802. Triju kungu dienā (6.janv.) pulksten 12-tos naktī jāiet dzert pie akas ūdens, jo tad viņš ir pārvērties par vīnu. Gaidot jāskatās, ja izlec melna pelīte, tad drīz notiks pārvēršanās, ja izlec jau melns zaķis, tad jau pārvēršanās ir notikusi, tad jādzer. /M. Macpāne, Alsunga./
  • 30803. Zvaigžņu dienas vakarā līdz pusnakti kājās stāvam, jo tad vīns akās ronoties. [Sal. Ziemas svētki, jaunsgads.] /No Kolkas jūrmalas:"Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām", IV, 1852. Aizliegts izd./
  • 30804. No ziemassvētkiem līdz trijukungu dienai bijuši "svētie vakari", kas tagad vairs netiek ievēroti. Vakarā priekš trijkungu dienas uz ēku durvīm rakstījuši ar krītu burtus: K.M.B., kas nozīmē svēto ķēniņu vārdus: Kasparu, Melchioru un Balceru. Ja šādi uzraksti bijuši uz durvīm, tad minētie ķēniņi ienākot iekšā un esot labvēlīgi. Ja uz durvīm krustiņu neesot, tad tie nevarot ienākt. Pēc trijkungu dienas vērojuši arī nākamā gada laiku. Ja no pulksten 9 vakarā iestājas laba un gaiša nakts, jeb tāda kaut ir lidz 9, tad tā ir laba zīme. 'ja vēl pie debesīm redzamas trīs spožas zvaigznes, kuras sauc par triju ķēniņu zvaigznēm, tad tā ir liecība, ka nākošā vasara būs auglīga. Bet ja debesis bijušas apmākušās un minētās zvaigznes nebijušas redzamas, tad baidījušies par sliktu ražu un ar labību sākuši rīkoties taupīgi. Čigānos gājuši trijukungu dienā ar sešstūrainu zvaigzni pierē. Ar šo dienu izbeigusies lielāka zīlēšana par nākamību. /B. Eriņa, Latgale./
  • 30805. Pulki pa simtiem skrien šinī dienā uz svešām baznīcām, cits ar zāļu jeb puķu nastu, cits ar vaskiem un medu, cits ar sviestu pienu jeb sieru, cits ar labības saujiņu, cits vilnas kušķīti, cits ar sivēntiņu - un liek tos svešas valodas vārdiem iesvētīt, cerēdami, ka to svētība, mājā pārnesta, visu gadu tikšot uzglabāta. /Latviešu draugs, 1839, 49./
  • 30806. Treju kungu dīnas vokorā (īprīkš šuos dīnas) juoīt pi sātmaļa un juopuorcārt trejīm mītu puorīm klugas tamdēļ, lai izkaisītu vysus naivārotūs nūteikumus, kaidi beja juoīvāruoj nu Zīmas svātkīm leidz trejīm kun-gīm. /B. Spūlis, Vārkava./
  • 30807. Auksta triju kungu diena sakrīt ar aukstiem Miķeļiem. /A. Bērziņa, Aloja./

II. Sakars ar kukaiņiem.
  • 30808. Zvaigznes dienā jāslauka istaba un mēsli jāber uz krustceļiem, tad neaug blusas.
  • /M. Naveckis, Zasa./
  • 30809. Kas Zvaigznes dienā sukā galvu, tam aug utis kā zvaigznes. /J. Cinovskis, Snēpele./
  • 30810. Ja Zvaigznes dienā sukā galvu, tad aug utis tik lielas kā zvaigznes. /J. A. Jansons./
III. Sakars ar precībām.
  • 30813. Zvaigznes dienas vakarā jāiet ābeles purināt; no kuras puses suņi rej, no tās puses nāks precinieki. /K. Corbiks, Lielsesava./
  • 30814. Triju kungu dienas priekšvakarā jāizcep, nevienam nezinot, trīsstūru plācenis un, gulēt ejot, jāpaliek zem pagalvja. Kas nāks sapnī ēst, tas būs īstenais. /A. Elksnītis, Prauliņi./
  • 30815. Trijkungu vakarā trīs kāršu kungus paliek pagalvī, naktī redz brūtgānu.
  • /M. Kalniņa, Vandzele./
  • 30816. Uz kuru pusi zvaigžņu dienas nakti riķi laužot, dzird suni rejam, uz to pusi aizprecēs. [Sal. jaunsgads, ziemassvētki, Andreja diena.] /J. Cinovskis, Snēpele./
  • 30817. Zvaigznes dienas nakti paber auzas pagultē. Ko sapnī redz auzas pļaut nākam, tas ir nākošais vīrs. [Sal. jaunsgads, ziemassvētki, Andreja d.]/J. Cinovskis, Snēpele./
  • 30818. Trijkungu naktī, lai redzētu sapnī savu nākamo, priekš gulētiešanas jāsaka tā: "Trīs ķēniņi, jūs šonakt runāsiet, pasakiet man, kas būs mans brūtgāns (brūte). Kam zirgs, tas lai brauc, kam nav, lai nāk kājām!"/A. Zandere, Kandava./
  • 30819. Trijkungu vakarā vajag noskaitīt trīs tēvreizes pie gultas uz ceļiem, tad trīs reizes sacīt: "Trīs svētie ķēniņi no austrumu zemes, rādiet šo nakti man manu mīļāko, no paša Dieva izredzēto!" [Sal. Andreja diena, Mārtiņa diena.] /M. Kalniņa, Vandzene./
  • 30820. Triju kungu dienas vakarā, kad ir gaišs mēness, iet ārā ēnu skatīties. Kura ēnai nav galvas, tam tai gadā būs jāmirst. [Sal. jaunsgads, ziemassvētki.] /A. Bīlenšteina rokraksts, Zvārde./
  • 30821. Zvaigznes dienas vakarā jāņem dziesmu grāmata un jāliek uz galvas. Kad grāmata uzšķiras, tad jāskatās, kādas dziesmas. Ja uzšķīrušās miršanas dziesmas, tad jāmirst. /K. Corbiks, Lielsesava./
IV. Sakars ar darbu.
  • 30822. Pēc triju kungu dienas visu nedēļu nedrīkst ne plēst, ne vīt; ja to dara, tad to gadu slikti iet. /R. Gruduma, Lizums./
  • 30823. Triju kungu dienā nedrīkst ne skalus, ne citu kādu koku lauzt, jo citādi ir jāklibo. /A. Bīilenšteina rokraksts, Zvārde./
  • 30824. Triju kungu dienā nedrīkst nekādu skalu lauzt, tad aitām kājas lūst. /P. Š., Rīga./
V. Sakars ar ražu.
  • 30825. Ja trijkunga dienā gailis nodzeras pie pažobeles, tad būs laba raža. /A. Upmanis, Dobele./
  • 30826. Ja zvaigznes dienas naktī debesis nosētas zvaigznēm, tad būs daudz ogu un būs labs siena laiks. /Šķils, Nīca./
  • 30827. Ja triju kungu dienā saule atspīd kaut tikai zirgu aizjūdzot, tad nākošā vasarā būs labs siena laiks. [Sal. Sveču diena.] /M. Brīdaka, Jaunroze./
  • 30828. Ja treju kungu dienā saule spīd tik ilgi, kamēr zirgu var apsedlot, tad taī gadā labs sējas laiks. /J. Rudītis, Rīga./
  • 30829. Ja zvaigžņu dienā kaut tik ilgi spīd saule, ka zirgu var apseglot, tad būs labs siena laiks. /A. Broža, Naukšēni./
  • 30830. Ja Zvaigznes dienas vakarā spīd zvaigznes, tad togad būs labs āboļu gads. /K. Corbiks, Kroņa-Vircava./
  • 30831. Ja Zvaigžņu dienas (Trijkungu dienas) naktī ir pie debess daudz zvaigžņu, tad nākamā vasarā būs daudz āboļu. /J. Cinovskis, Alsunga./
  • 30832. Zvaigžņu dienas naktī, ja esot zvaigžņaina debess, jāpurinot ābeles un jāsakot: "Cik zvaigžņu pie debess, tik āboļu  ābelei." /L. Vīgante, Jaunpils./
  • 30833. Ja Zvaigznes dienas nakti redzams daudz zvaigžņu, tad nākamo vasaru būs daudz ogu. /J. Cinovskis, Snēpele./
  • 30834. Ja zvaigžņu dienas naktī pie debesīm daudz zvaigžņu, tad tanī gadā daudz ogu.
  • /J. Fleišers, Skrunda./
VI. Sakars ar karu.
  • 30835. Ja treju kungu dienā saule spīd visu dienu, tad tai gadā kara nebūs. /J. Rudītis, Rīga./
  • 30836. Ja zvaigžņu dienā saule spīdot tikai tik ilgi, kamēr jāt-nieks zirgu apseglojot, tad tanī gadā kara nebūšot./J. Līnis, Taurene./
  • 30837. Trejkungu dienā vajagot tik ilgi saulei spīdēt, kamēr ķeizars zirgu apsedlojot, tad esot miera laiki. /H. Lindberga, Veselauska./
  • 30838. Ja triju kungu dienā saule spīd tik ilgi, kamēr ķeizaram zirgu apseglo, būs miera laiki, ja nespīd - kari gaidāmi. /E. Bērziņa, Mārsnēni./
  • 30839. Apmākusies zvaigznes diena sludina karu; bet ja tik ilgi vien saule spīdot, iekams ķeizaram varot zirgu apseglot, tad tanī gadā kara nebūs. /Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./
VII. Sakars ar lopiem un gariem.
  • 30840. Ja Zvaigžņu dienas priekšvakarā debesis nozvaigžņojušās, tad nākošā gadā padosies lopiņi, kā piem. aitas. /A. Lau, Mežotne./
  • 30841. Ja saimniece Zvaigžņu-dienā ir dusmīga, tad cūkām būs maz sivēnu. /A. Broža, Naukšēni./
  • 30842. Triju kungu dienas vakarā uz visām durvīm jāsavelk lietuvēna krusti, tad lietuvēns neapstāj lopus. /K. Corbiks, Jaunsvirlauka./
  • 30843. Pa zvaigznes (triju kungu) dienu velk uz durvīm lituvēna krustu, lai lietuvēns nejāj ļaudis jeb lopus. /R. Sraudovskis, Lielplatone./
  • 30844. Treju kungu dienā priekš saules lēkšanas uz klāva durvīm jāuzvelk ar baltu svētītu krītu "lītūņa krists" (lietuvēna krusts) un raksti, kā arī uz citām ēku durvīm. Citādi piemīt kūtīs lopu braukātāji lietuvēni /A. Ārmans, Zaļmuiža./
  • 30845. Zvaigznes dienā jākrusta ar krītu durvis, tad nepiemīt velns. /M. Navenickis, Zasa./
  • 30846. Triju kungu dienas vakarā skrēja senāk cits caur citu, bērni līdz, un ar krītu vilka uz durvīm, logu slēģiem, pat cits citam uz muguras krustus. Katoļi vēl tagad krusteniski apšļacina ar svētīto ūdeni savas istabas un uz visām durvīm velk trīs krustus, zem kuriem raksta burtus K. M.B.  (Kaspars, Melķiors un Baltazars), lai visu gadu nekādi ļauni gari nespētu ieviesties mājā. /S. Novickis, Ilūkste.RKr.11./
  • 30847. Zvaigznes dienā jeb kristainē saimnieks vilka ar krītu krustus uz durvīm visām ēkām./M. Navenickis, Zasa./
  • 30848. Zvaigznes dienas priekšvakarā vajaga uz visām ēkām un lietām uzvilkt lietuvēna krustus, tad tanī gadā nenāk mājās nelabi gari. /V. Krieviņš, Mārupe./

Laika prognozējumi
  • ja saule Zvaigžņu dienā tik vien spīd, ka ķeizars var zirgu apseglot, tad kara tai gadā nebūs. 
  • Cik pie debesīm zvaigžņu, tik ābolu būs ābelē. 
  • Ir arī aizliegumi malku cirst un lauzt kokus, citādi būs jāklibo.
  • Zvaigznes dienā beidzas Ziemassvētku laiks un tai jābūt gada aukstākajai dienai.
  • Ar zvaigznes dienu noslēdzas arī Andrejdienā aizsācies precību zīlēšanas laiks.
  • No Jaungada līdz Zvaigznes dienai nevajag ne vērpt, ne aust, citādi neviesīsies aitas.
  • Ja saimniece Zvaigznes dienā bijusi dusmīga, cūkām maz sivēnu.
  • Auksta Trijkungu diena sakrīt ar aukstiem Miķeļiem.
  • Ja nakts ir ļoti gaiša, pie tam uz debess velves redzamas trīs spožas zvaigznes, nākamā vasara būs laba un auglīga.

·         Mīklas
  • ·         Dieva lauks pilns spīguļu.
  • ·         Vienādas puķītes spīd pa visu pasauli.
  • ·         Pilna sagša naudas.
  • ·         Liela, liela pļava, pilna baltu aitu.
  • ·         Zila, balta, villainīte, pilna zelta rogu.
  • ·         Zils deķis, ogļu pilns./Zvaigznes/
  • ·         Daudz, daudz aitiņu pie vienas siena kaudzes./Zvaigznes un mēness/
  • ·         Pilni krūmi sīku kazu, viens pats āzis kakarains./Zvaigznes un mēness/
  • ·         Pilns gaiss riekstu, ābols vidū./Zvaigznes un mēness/

6. janvārī no plkst 12.00 LĪDZ PLKST 13.00.Zvaigznes dienas ūdens, tā kā svētais ūdens, gadiem nebojājas.( liets no krāna) šim ūdenim piemīt dziedinošas spējas. labi noder gripas un dažādu vīrusu profilaksei. Pielietos ūdens traukus novietot bez vākiem vietā, kur to apspīd saule vai vienkārši gaismā uz loga vai ārā(ja esiet droši, ka nepiesārņosies).
Ūdeni var saliet no rīta, tikai lai īstajā laikā tas būtu nolikts gaismā uzlādēšanai. šo ūdeni nedrīkst vārīt, tas zaudē savas spējas palīdzēt. Uzglabājiet šo ūdeni aizvākotos traukos, pudelēs, vēsumā, nevis ledusskapī. Tas ir kristītais ūdens, tāds pats kā no 19. 01.vāktais.
18. 01. no plkst 24.oo līdz 19. 01 plkst 3.00 no avotiem (arī no krāna)tek ,,nedzīvais ūdens,, kuru var lietot līdz vienam litram diennaktī pie akūtām saslimšanām, jaunveidojumu gadījumos, ādas slimību gadījumos(iekšķīgi un ārīgi), brūču dziedināšanai (kompresēm) un uzbudinājumu gadījumos."
(No DzA materiāliem)

Nav komentāru: