Šodien reti kurš vairs atceras Adventa vainaga izcelšanās vēsturi, bet visi zina, ka tam jābūt. Pirmais Adventes vainags bija acīmredzami savādāks nekā šodien redzamie – tam bija nevis četras, bet gan 23 svecītes, un tas nebija vis apļa, bet gan krusta formā.
Pirmo Adventes vainagu 1833. gadā Hamburgā (Vācija) izveidoja evaņģēliskās baznīcas garīdznieks Jānis Hinriks Vicherns, kurš bija nodibinājis tā saucamo Skarbo māju („Rauhe Haus”) – patversmi pabērniem un grūti audzināmiem pusaudžiem. Vicherns mēģināja šos bērnus pāraudzināt no nekārtīga uz kārtīgu dzīvesveidu. Viņa mērķis bija tos ievest „apsolītajā zemē”, kur valda kārtība, mīlestība un savstarpēja uzticība, raksta Latvijas katoļu baznīcas portāls katedrale.lv.
Uzsākot adventa laiku, mācītājs Vicherns 1833. gadā kopā ar saviem bāreņiem un pusaudžiem izpušķoja koka krustu ar egļu zariem un 23 svecēm, jo togad Adventes laiks ilga 23 dienas (pirmā Advente ir ceturtā svētdienā pirms 24. decembra vakara un tādēļ Ziemassvētku gaidīšanas laiks katru gadu atšķiras par pāris dienām). Tas bija pirmais Adventes vainags ne tikai Vācijā, bet arī pasaulē. Tā šī simboliskā tradīcija sāka savu garo ceļojumu pa dažādām Eiropas un aizjūras zemēm.
Kopš tā laika Advente ir tikusi svinēta dažādi. 23 raibās sveces ar laiku aizvietoja ar četrām baltām – svētdienas svecēm, bet pārējām Adventes dienām, izņemot svētdienas, piešķīra sarkanas sveces. Baltās sveces simbolizēja svētdienu – prieka un augšāmcelšanās dienu. Tāpat pamazām pušķoto koka krustu aizvietoja ar zaļu egļu zaru vītu vainagu, ko rotāja četras sveces – katrai Adventes svētdienai viena.
1833. gadā mācītājs Vicherns kopā ar saviem bērniem katru vakaru sapulcējās patversmes plašajā priekšnamā pie ar svecēm un egļu zariem izpušķotā krusta, kas bija pirmais Adventes vainags, un katru vakaru aizdedzināja vienu sveci. Nepagāja ilgs laiks, un šī ideja tika pārņemta un ieviesta draudzes dzīvē un atsevišķās ģimenēs. Tā Adventes vakari četru sveču gaismā kļuva par pārdomu vakariem un par sagatavošanos Ziemassvētkiem - Kristus dzimšanas svētkiem.
Uzsākot adventa laiku, mācītājs Vicherns 1833. gadā kopā ar saviem bāreņiem un pusaudžiem izpušķoja koka krustu ar egļu zariem un 23 svecēm, jo togad Adventes laiks ilga 23 dienas (pirmā Advente ir ceturtā svētdienā pirms 24. decembra vakara un tādēļ Ziemassvētku gaidīšanas laiks katru gadu atšķiras par pāris dienām). Tas bija pirmais Adventes vainags ne tikai Vācijā, bet arī pasaulē. Tā šī simboliskā tradīcija sāka savu garo ceļojumu pa dažādām Eiropas un aizjūras zemēm.
Kopš tā laika Advente ir tikusi svinēta dažādi. 23 raibās sveces ar laiku aizvietoja ar četrām baltām – svētdienas svecēm, bet pārējām Adventes dienām, izņemot svētdienas, piešķīra sarkanas sveces. Baltās sveces simbolizēja svētdienu – prieka un augšāmcelšanās dienu. Tāpat pamazām pušķoto koka krustu aizvietoja ar zaļu egļu zaru vītu vainagu, ko rotāja četras sveces – katrai Adventes svētdienai viena.
1833. gadā mācītājs Vicherns kopā ar saviem bērniem katru vakaru sapulcējās patversmes plašajā priekšnamā pie ar svecēm un egļu zariem izpušķotā krusta, kas bija pirmais Adventes vainags, un katru vakaru aizdedzināja vienu sveci. Nepagāja ilgs laiks, un šī ideja tika pārņemta un ieviesta draudzes dzīvē un atsevišķās ģimenēs. Tā Adventes vakari četru sveču gaismā kļuva par pārdomu vakariem un par sagatavošanos Ziemassvētkiem - Kristus dzimšanas svētkiem.
Avots:kasjauns.lv
Visiem gaišu ceturtās Adventes svētdienu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru