Ieskats Ziemassvētku vēsturē

ZIEMASSVĒTKU VECĪTIS 

Ziemassvētku vecīša tēls ir cēlies no leģendārā kristiešu svētā, Miras bīskapa IV gadsimta sākumā – Svētā Nikolaja. Bari – ostas pilsētā Itālijas dienvidrietumos Adrijas jūras krastā bazilikā atrodas šī mūsdienu Ziemassvētku vecīša, Santa Klausa, Sinterklaas,Nikolasa utt. prototipa kaps. Viņu aprakstīja kā slepenu dāvanu nesēju bērniem tradicionāli 5. – 6. decembrī Nīderlandē un Beļģijā, kā arī citviet Centrāleiropā. Svētā Nikolaja pīšļus no mūsdienu Turcijas teritorijas XI gs. nozaga itāliešu jūrnieki, izraisot starptautisku skandālu. Dzimis Patarā – mūsdienu Turcijas teritorijā, viņš ir pasaulē vispopulārākais ar Bībeli nesaistītais svētais.

 Agrīnajās ilustrācijās Svētais Nikolajs attēlots kā bargs, komandējošs tēls, kuram rokās ir bērza žagars. Viņš bija drīzāk disciplīnas un soda simbols, nekā priecīgais, apaļīgais mūsdienās ierastais Ziemassvētku vecīša tēls.

Arī Vikingu Dievs Odins tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu Ziemassvētku vecīša jeb Santa Klausa priekštečiem. Saskaņā ar mītu, viņš jāja uz sava lidojošā zirga Sleipnir, kuram bija astoņas kājas, ko simboliski uzskata par ziemeļbriežu priekštečiem. Ziemā Odins izdalīja dāvanas, kā arī sodīja par nepaklausību.

Ziemassvētku vecīša uzticamajiem palīgiem, lidojošajiem ziemeļbriežiem ir vīriešu vārdi: Dašers, Dansers, Pransers,Viksens, Komēta, Kupids, Donners, Blitzens un Rūdolfs, taču kā zināms šajā gada laikā ziemeļbriežu tēviņi nomet ragus, tad nu daudzi ironiski norādījuši, ka, iespējams, sarkanā kostīmā tērptā vīra kamanas patiesībā vel briežu mātītes.

 ZIEMASSVĒTKI

• 350. gadā pāvests Jūlijs I – Romas bīskaps (no 337. – 352. gadam), pasludināja 25. decembri par oficiālu svētku dienu par godu Jēzus Kristus dzimšanai.
•  Svētku nosaukuma Ziemassvētki (angļu val.: Christmas) izcelsmi saista ar Kristus Mesi (Christ’s Mass), kas ir atvasināts no senā Angļu –Cristes mæsse, kas pirmo reizi pierakstīts 1038. gadā.
•  Vācijā Heiligabend jeb Ziemassvētku vakars tiek uzskatīts par maģisku laiku, kad sirdsšķīstie cilvēki spēj sadzirdēt un saprast dzīvnieku valodu.
•  Alabama bija pirmais Amerikas štats, kurā oficiāli atzina Ziemassvētkus. Tas notika 1836. gadā. Savukārt, Oklahoma pēdējais – 1907. gadā .
•  Ziemassvētki nebija oficiāla brīvdiena Amerikā līdz to apstiprināja par tādu – 1870. gada 26. jūnijā.
•  Trīs tradicionālās Ziemassvētku krāsas ir zaļa, sarkana un zelta. Zaļā jau izsenis ir dzīvības un atdzimšanas simbols; sarkanā simbolizē Jēzus Kristus asinis, savukārt, zelta krāsa – attēlo gaismu, kā arī turību un cēlumu.

Attiecību speciālisti ir norādījuši, ka divas nedēļas pirms Ziemassvētkiem ir ļoti populārs laiks, kad pāri nolemj pārtraukt attiecības.

Pretēji izplatītajai pārliecībai, pašnāvību īpatsvars Ziemassvētku laikā ir zems, neraugoties uz drūmo laiku un daudzu pelēcīgajām domām. Visaugstākie rādītāji ir pavasarī.

Ik gadu aptuveni 20 tūkstoši Ziemassvētku vecīšu visā Amerikā iziet sezonālo apmācību, lai varētu pildīt šo nozīmīgo lomu: Renta – a – Santas. Viņus īpaši apmāca tam, kā saglabāt jautru attieksmi, neraugoties uz to, ja savu pienākumu laikā izjūt negatīvu spiedienu. Kā arī šīm personām sniedz dažādus praktiskus padomus, piemēram, nekādā gadījumā nepieņemt kukuļus no bērnu vecākiem, kā arī pirms pienākumu veikšanas pusdienās neēst ķiplokus, sīpolus vai pupiņas.

Bolīvijā Ziemassvētku vakarā svin Misa del Gallo vai gaiļa misi, cilvēki uz pusnakts misi ņem līdzi gaiļus, kā žestu, kas simbolizē pārliecību, ka tieši šis putns bija pirmais dzīvnieks, kurš pavēstīja par Jēzus Kristus piedzimšanu.

ZIEMASSVĒTKU EGLĪTE UN CITI SVĒTKU SIMBOLI

Pirmā izgaismotā Ziemassvētku eglīte daudzos avotos tiek saistīta ar augustīniešu ordeņa mūku, mācītāju, teologu, profesoru, baznīcas reformu ideologu Mārtiņa Lutera vārdu. Viņu uzskatīta par pirmo personu, kura rotāja šo svētku simbolu.  Kā vēsta leģenda, Luteru dziļi aizkustināja zvaigznes, kas spīdēja egles zaros, viņš pārveda mājās mūžzaļo koku un izdekorēja to ar svecēs, lai dalītos šajā skaistumā ar bērniem.

 Pirmā liecība par Ziemassvētku eglīti drukātā veidā datēta ar 1531. gadu, Vācijā.

 Amerikā Ziemassvētku eglītes pārdod kopš 1850. gada un tās parasti ir vismaz 15 gadus vecas.

• Vācieši ir tie, kuri radīja pirmo mākslīgo eglīti. Tā tika izgatavota no krāsotām zosu spalvām.
•  Apkārtējās vides aizstāvis, divdesmit sestais ASV prezidents Teodors Rūzvelts savas prezidentūras laikā no 1901. gada 14. septembra – 1909. gada 4. martam aizliedza Baltajā namā novietot Ziemassvētku eglīti. Viņa ārpilsētas mājās bija vesels zoodārzs ar lauvām, hiēnām, koijotiem, lāčiem, zebrām u.c. dzīvniekiem. Reiz viņš atteicās nošaut sagūstītu lācēnu un pēc šī notikuma plīša lācīšus sāka dēvēt par tedijiem.
•  Amerikā ir ~ 21 tūkstotis Ziemassvētku eglīšu audzētavu.
•  Amerikā ik gadu pārdod aptuveni 30 – 35 miljonus dzīvo eglīšu.
•  Saskaņā ar Ginesa pasaules rekordu garākā jebkad nozāģētā un uzstādītā Ziemassvētku egle bija 67, 361 m augsta, tā 1950. gadā rotāja Northgate iepirkšanās centru Sietlā, Vašingtonas štata rietumos, ASV.
•  Vissenākie zināmie eglītes rotājumi ir āboli. Ziemassvētku laikā viduslaiku aktieri izmantoja paradīzes ābolus, lai attainotu Paradīzes ainu ar Ādamu un Ievu.
•  Ik gadu tikai Amerikā vien tiek izsūtīti 3 miljardi Ziemassvētku apsveikumu.
•  ASV pirmā Ziemassvētku pastmarka tika izdota 1962. gadā.

Kā runā, tradicionālā Ziemassvētku zeķe, ko mūsdienās svētku laikā izvieto mājās, lai piepildītu ar saldumiem, esot aizgūta no stāsta par kādām trim māsām, kuras bija pārāk nabadzīgas, lai sagādātu sev pūru, tāpēc bija nolemtas prostitūcijai. Kādu dienu Svētais Nikolajs nolaidies pa skursteni un bagātīgi, ar zelta monētām piepildīja viņu zeķes, lai sievietēm nebūtu jānodarbojas ar šo profesiju.

Pasaulē lielākā Ziemassvētku zeķe radīta 2007. gada 14. decembrī Londonā, labdarības pasākuma ietvaros. Tā bija 32,56 m gara un 14,97 m plata. Ziemassvētku simbolā ietilpa vairāk nekā 1000 dāvanas.

 Daudziem britiem baudot Ziemassvētku vakariņas galvā ir papīra kroņi. Savukārt, Poļi uzskata, ka egli ir jārotā zirnekli, uzskatot to par labestības un labklājības simbolu.

 Ziemassvētku filmās bieži redzams, ka mājās pie griestiem vai pie ieejas ir pakārts āmuļ saišķītis, zem kura stāvošajiem ir jāsaskūpstās. Izrādās šī 30 – 60 cm augtā ziemzaļā pusparazītiskā krūma nosaukums cēlies no anglosakšu vārda misteltan, kas nozīmē – mazs mēslu zariņš, jo augs izplatās arī ar putnu izkārnījumu palīdzību.

Senās tautas, piemēram, Druīdi uzskatīja āmuļi ir svēti, jo tie paliek zaļi un nes augļus ziemā, kad visi citi augi it kā mirst. Viņi nocirta to ar zelta sirpi un rūpīgi uzmanīja, lai augs neskar zemi, svēti ticos, ka tas spēj ārstēt neauglību, nervu kaites, kā arī atvairīt ļaunumu.

Saistībā ar pagāniskajām asociācijām gan akmeņozola, gan efejas, kā arī citu augu zaļie zari tika aizliegti māju rotāšanā 6. gs. Brāgas kristiešu padomē.

 Ziemassvētku pirkumi Amerikā veido 1/6 no visa mazumtirdzniecības pārdošanas apjoma.