Profesors I.P.Ņeumivakins
|
Ņeumivakins Ivans Pavlovičs (Maskava). Medicīnas zinātņu doktors, profesors. Starptautiskās informatizācijas akadēmijas īstenais loceklis, Eiropas Dabaszinātņu akadēmijas, Krievijas Dabaszinātņu akadēmijas, Medicīnas un tehnisko zinātņu akadēmijas loceklis. Krievijas nopelniem bagātais izgudrotājs, Valsts prēmijas laureāts. Tradicionālās tautas medicīnas speciālistu un dziednieku Viskrievijas medicīnas asociācijas prezidija loceklis.
Kas ir ūdeņraža pārskābe?
Ūdeņraža pārskābe (Н2О2) ir bezkrāsains (lielos apjomos vai augstā koncentrācijā – nedaudz zilgans) šķidrums bez smaržas. Tas ir nestabils savienojums, kas labi šķīst ūdenī un sadalās, saskaroties ar gaisu.
Ūdeņraža pārskābi dēvē arī par perhidrolu, hidroperītu, hiperolu, laperolu. Japāņi nesen ir izgudrojuši ūdeņraža pārskābes ekvivalentu ar nosaukumu fluzols, ko viņi veiksmīgi pielieto vēža slimnieku apstarošanā.
Perhidrols ir koncentrēts Н2О2 šķīdums, kurā tās ir 27,5-35%.
3% ūdeņraža pārskābe |
Aptieku tīklā parasti tiek pārdota 3% pārskābe, bieži vien bez koncentrācijas apzīmējuma. Daudzos bažas rada tas, ka Н2О2 it kā esot netīra un saturot virkni organismam kaitīgu vielu, tostarp svinu un cinku.
Atšķirībā no tehniskās pārskābes, tā Н2О2, kas nonāk aptiekās, ir diezgan tīra, īpaši tā, kas izgatavota akušieru vajadzībām. Protams, tā paša svina esamība ir nevēlama, taču ūdeņraža pārskābes daudzumos, kas paredzēti iekšķīgai vai intravenozai lietošanai, to var neņemt vērā, ievērojot ārstniecisko efektu, ko tā sniedz, vēl jo vairāk – ka svina daudzums, kas nonāk organismā no citiem avotiem, vienmēr pārsniedz pieļaujamās normas. Savukārt cinks ir nepieciešams elements, bez kura nenotiek daudzas bioķīmiskas un enerģētiskas reakcijas.
Atšķirībā no tehniskās pārskābes, tā Н2О2, kas nonāk aptiekās, ir diezgan tīra, īpaši tā, kas izgatavota akušieru vajadzībām. Protams, tā paša svina esamība ir nevēlama, taču ūdeņraža pārskābes daudzumos, kas paredzēti iekšķīgai vai intravenozai lietošanai, to var neņemt vērā, ievērojot ārstniecisko efektu, ko tā sniedz, vēl jo vairāk – ka svina daudzums, kas nonāk organismā no citiem avotiem, vienmēr pārsniedz pieļaujamās normas. Savukārt cinks ir nepieciešams elements, bez kura nenotiek daudzas bioķīmiskas un enerģētiskas reakcijas.
Hidroperīts tiek izlaists tabletēs un satur ap 35% Н2О2. Pirms lietošanas tabletes izšķīdina ūdenī: 1 tablete uz 1 ēdamkaroti (15 ml) ūdens, kas atbilst 3% Н2О2 šķīdumam. Turklāt lietot hidroperītu drīkst tikai ārīgi, jo tas nav pietiekoši attīrīts.
Ūdeņraža pārskābes tradicionālais pielietojums medicīnā
Organismā ūdeņraža pārskābe katalīzes fermenta iedarbībā sadalās ūdenī un atomārajā skābeklī, aizsargājot šūnu struktūras no bojājumiem. Pretējā gadījumā šūna piesārņojas, un tāds process kā apoptoze (savu mūžu nodzīvojušo slimo šūnu, parazītu likvidācija) nenotiek.
Ir pierādīts, ka ūdeņraža pārskābe piedalās visos bioorganiskajos organisma vielmaiņas procesos: olbaltumvielu, tauku, ogļhidrātu, minerālsāļu, kā arī vitamīnu veidošanās, visu fermentu, hormonālo sistēmu darbā, siltuma ražošanā organismā, tā veicina cukura pāreju no asins plazmas uz šūnām bez insulīna palīdzības.
Taču līdztekus organisma piesātināšanai ar atomāro skābekli ūdeņraža pārskābei ir arī cita, iespējams, svarīgāka loma – tā oksidē toksiskas vielas. Šo īpašību doktors Farrs nosaucis par „oksidējošo detoksikāciju”. Tostarp, oksidējot taukus, kas nogulsnējas uz asinsvadu sieniņām, tā ne tikai nepieļauj aterosklerozes veidošanos, bet arī likvidē tās radītās parādības.
Ūdeņraža pārskābes oksidējošās īpašības ir ļoti spēcīgas: ja 10-15 ml Н2О2 ieliet 1 l ūdens, tad mikrobu daudzums tajā samazinās 1000 reizes! Pie tam iet bojā pat tādi patogēni mikrobi kā holēras un vēdertīfa ierosinātāji, Sibīrijas čūlas sporas, kas ir ļoti izturīgas ārējā vidē. Ūdeņraža pārskābes spēja (iešļircinot to intravenozi) veiksmīgi cīnīties ar bakteriālām, sēnīšu, parazitārām un vīrusu infekcijām, kā arī stimulēt imūnsistēmas darbu un kavēt audzēju attīstību ir konstatēta daudzos laboratoriskos un klīniskos pētījumos (U. Duglass, 1998). Pēc Н2О2 intravenozas iešļircināšanas organismā killeršūnas, Т-limfocīti, kas atbild par imūnsistēmas darba spraigumu, aktivizējas.
Savukārt ūdeņraža pārskābes izmantošana apvienojumā ar ultravioleto asins apstarošanu sniedz vēl izteiktāku terapeitisku efektu īpaši slimību, kas saistītas ar tādiem imūndeficīta stāvokļiem kā vīrusu hepatīts, hroniskās slimības, neauglība, tā dēvētais AIDS, bronhiālā astma utt. gadījumos.
ŪDEŅRAŽA PĀRSKĀBES ĀRSTNIECISKAS IZMANTOŠANAS PAŅĒMIENI
Ūdeņraža pārskābe ir šķīdums, kur atomārā skābekļa molekulas ir nodalītas cita no citas ar ūdens molekulām, tātad, atšķirībā no tīra skābekļa molekulām, tās ir ļoti mazas, un gāzes embolijas risks praktiski ir izslēdzams.
Ūdeņraža pārskābes negatīvā darbība, lietojot to iekšķīgi, izskaidrojama ar to, ka kuņģa un zarnu traktā ir maz katalīzes fermenta vai tā nav vispār. Lūk, kāpēc ir izvēlēta deva, kas nepārsniedz 10 pilienus vienā lietošanas reizē 30 minūtes pirms ēšanas vai 1,5-2 stundas pēc ēšanas. Pie tam tā nav nejaušība, ka ūdeņraža pārskābes sākotnējā lietošana (10 dienas), arī šļircinot to intravenozi, noteikta pierašanas režīmā. Un paši slimnieki arī drīkst noteikt sev pieņemamāko devu, piemēram, tādu, kas pat nepārsniedz 3-5 pilienus vienā lietošanas reizē.
Mūsu „civilizētajā” dzīvē mēs ēdam ceptu, treknu, žāvētu, turklāt vēl ar ķīmiskām vielā saindētu pārtiku, kurā skābekļa nav vispār, tāpēc tās pārstrādei nepieciešams ļoti liels daudzums skābekļa. Bet audi praktiski dzīvo vidē, kur nav skābekļa, un ir spiesti cīnīties par katru papildu „gaisa malku”. Tāpēc dažiem cilvēkiem, izlietojot pat 2 pilienus ūdeņraža pārskābes, novērojamas dažādas vārguma izpausmes līdz pat ģīboņiem, kā tas mēdz gadīties ar pilsētnieku, kas nonācis mežā. Un tomēr, ievērojot to, ka cilvēka organisms mazkustīga dzīvesveida, ēšanas paradumu un citu faktoru rezultātā praktiski vienmēr cieš no skābekļa nepietiekamības, ūdeņraža pārskābes lietošana jebkuru veselības traucējumu gadījumā nebūs lieka.
Ja pēc ūdeņraža pārskābes lietošanas novērojamas jebkādas parādības, kas rada diskomfortu, sāpes, smaguma sajūtu u. c., tad uz 1-2 dienām tās lietošanu pārtrauciet vai samaziniet devu līdz 3-5 pilieniem. Lietojot ūdeņraža pārskābi, jālieto С vitamīns (viena ķiploka daiviņa dienā šo uzdevumu atrisinās).
Ārīga lietošana
1-2 tējkarotes 3% Н2О2 šķīduma uz 50 ml ūdens (ar vēlāku koncentrācijas paaugstināšanu). Lieto kompresēm (turēt 0,5-1 stundu), ierīvēšanai jebkurās sāpošās vietās (sirds apvidus, locītavas utt.), apsmērējot ādas virsmu Parkinsona slimības, izkaisītās sklerozes gadījumā u. tml.
Ādas slimību gadījumos (ekzēma, psoriāze u. c.) var pakāpeniski pastiprināt koncentrāciju, līdz tiek iegūta 15-25-33% pārskābe (pagatavojot to no hidroperīta tabletēm, ko var iegādāties ķīmisko reaktīvu veikalos), kas tiek izmantota melanomu, audzēju procesu ārstēšanā, norobežojot pārskābes uzklāšanas vietu no veselajām zonām.
Ja jums ir kāju vai citas sēnītes vai kārpas un citādi izsitumi uz ķermeņa, tad vajag apstrādāt tos ar 3% Н2О2 šķīdumu vairākas dienas, un tie izzudīs.
Bet cik nepatikšanu cilvēkiem sagādā mutes smakošana, kā iemesls ir zobu slimības, gremošanas sistēmas disfunkcija, deguna un aizdegunes slimības. Vienkāršas skalošanas, lietojot 1-2 tējkarotes 3% pārskābes uz 50 ml ūdens, palīdzēs izvairīties no mutes smakošanas arī mutes dobuma slimību gadījumos.
Dažādu ausu slimību, dzirdes traucējumu gadījumos sākumā jālieto 0,5% pārskābe, pēc tam jāpaaugstina koncentrācija līdz 1% (pilināt ausī vai uz vates tampona, ko ievieto ausī).
Lietošana caur degunu
Jebkuru saslimšanu vai diskomforta stāvokļu (gripa, saaukstēšanās, galvassāpes), īpaši Pārkinsona slimības, izkaisītās sklerozes, aizdegunes slimību (haimorīta, frontālo dobumu iekaisuma), trokšņa galvā u. c. gadījumos jāpilina ūdeņraža pārskābe degunā, lietojot 10-15 pilienus uz 1 ēdamkaroti ūdens un pa veselai pipetei jāpilina sākumā vienā, bet pēc tam otrā nāsī. Pēc 1-2 dienām var palielināt devu – pa 2-3 pipetēm katrā nāsī, bet pēc tam ievadīt līdz vienam kubam ar viena grama šļirces palīdzību.
Kad pēc 20-30 sekundēm no deguna sāk izdalīties gļotas, jāiet uz vannas istabu, jānoliec galva pie pleca, ar pirkstu jāaizspiež nāss, kas atrodas augstāk, bet caur otro nāsi mierīgi jāizpūš viss, kas nāk ārā no deguna. Pēc tam jānoliec galva uz otru pusi un atkal jāveic visas tās pašas darbības. Minūtes 10-15 neko nedzert un neēst.
Iekšķīga lietošana
Lietot iekšķīgi, sākot ar 1 pilienu uz 2-3 ēdamkarotēm (30-50 ml) ūdens, 3 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas vai 1,5-2 stundas pēc tās, katru dienu palielinot šo devu par vienu pilienu, līdz sasniegti 10 pilieni desmitajā dienā.
Ievērot 2-3 dienu pārtraukumu un lietot jau pa 10 pilieniem, ievērojot pārtraukumu pēc katrām 2-3 dienām. Daži slimnieki vispār neietur pārtraukumus.
Ievērot 2-3 dienu pārtraukumu un lietot jau pa 10 pilieniem, ievērojot pārtraukumu pēc katrām 2-3 dienām. Daži slimnieki vispār neietur pārtraukumus.
Nepieciešamības gadījumā bērni līdz 5 gadu vecumam drīkst lietot pa 1-2 pilieniem uz 2 ēdamkarotēm ūdens, no 5-10 gadu vecuma – pa 2-5 pilieniem, no 10-14 gadu vecuma – pa 5-8 pilieniem vienā reizē, arī 30 minūtes pirms ēšanas vai 1,5-2 stundu pēc tās.
Daudzi cieš no tādas smagas slimības kā disbakterioze, kuru neizārstējot, nav iespējams izārstēt citas slimības. Pastāvošās disbakteriozes ārstēšanas metodes parasti ir mazefektīvas. Šādā gadījumā ir derīgi izmantot ūdeņraža pārskābi. Ar kolonoterapijas palīdzību tiek veikta resnās zarnas attīrīšana, vienlaicīgi ievadot pārskābi (1-2 tabletes hidroperīta uz 12-15 l šķidruma).
Procedūru sākumā pat no šādas neievērojamas ūdeņraža pārskābes koncentrācijas slimnieki jūt vēdera lejasdaļā sāpes, kas pēc tam pāriet. Vēlāk atkarībā no individuālās panesamības hidroperīta tablešu skaitu var palielināt.
Jāveic ne mazāk kā 6-7 šādas procedūras, lai pilnībā attīrītu resno zarnu. Šīs procedūras veikšana notiek vienlaicīgi ar dzīvu zarnu kultūru stādīšanu. Tālāk rekomendāciju ievērošana ar attiecīgu diētu un fiziskiem vingrinājumiem ļaus tikt galā ar disbakteriozi salīdzinoši īsā laikā.
Iegurņa orgānu, sieviešu un vīriešu dzimumorgānu sfēru slimību gadījumos ūdeņraža pārskābi mēs izmantojam šādi. Vispirms gatavojam 1-2% mumijo šķīdumu (150-200 ml) un pievienojam tam pirmajā reizē 10, otrajā 15, pēc tam 20 pilienus pārskābes, vēlāk palielinot pārskābes daudzumu atkarībā no individuālās panesamības. Pēc tam ar siltu šķīdumu tiek veiktas mikroklizmas, šķīdums tiek lēni ievadīts iepriekš ar vēsu mikroklizmu attīrītā taisnajā zarnā. Mēs rekomendējam tajā pašā laikā lietot Patrasenko magnitotronus (rektālo un vaginālo) kā slimajā organismā izjauktās bioenerģētikas atjaunošanas dabisku metodi.
Ar šādu šķīdumu var veikt gan skalošanas (pa 2-3 ēdamkarotēm šķīduma), gan arī tajā samērcētus tamponus ieviet ot uz 20-30 minūtēm. Tas tiek darīts ik dienu 5-7 dienas pēc kārtas, pēc tam seko 3-5 dienu ilgs pārtraukums, un jāveic 4-5 šādi kursi.
Fizisku vingrojumu, īpaši tādu kā „staigāšana” ar sēžu (gurniem), pildīšana ir obligāta.
I.P. Ņeumivakina elektronisko grāmatu (pdf) -krievu valodā var lejupielādēt šeit >>>>
I.P. Ņeumivakina elektronisko grāmatu (pdf) -krievu valodā var lejupielādēt šeit >>>>
Ūdeņraža peroksīds 3%
(A/S Rīgas farmaceitiskā fabrika )
Sastāvs:
- Aktīvo vielu saturs: Ūdeņraža peroksīda 3% šķīdums satur 30 mg/ml Hydrogenii peroxydum.
- Palīgvielas: Attīrīts ūdens, nātrija benzoāts.
Informācija:
E211 -
Nātrija benzoāts (ūdeņraža pārskābes sastāvdaļa)!
Nosaukums: Nātrija
benzoāts
Iespējamais pielietojums:
Var atrast
kečupā, kaviārā, siera kūkā, pīrāgos, margarīnā, marinētos gurķīšos, ananāsu
sulā, garnelēs, sojas mērcē, saldumos un galda olīvēs. Arī piena un gaļas
produktos, konfektēs un dzērienos.
Lietošana
citur: mutes dobuma ārstniecības līdzekļos, zobu pasta.
Iespējamā
iedarbība: Mutes un ādes kairinājums, hiperaktivitāte, anafilakse,
kontakta dermatīts, astma, nātrene. Savienojumā ar askorbīnskābi (E 300,
vitamīns C) var veidot kancerogēnu bezolu.
Profesors
Pēteris Paipers (Peter Piper) no Šefīldas universitātes uzstāj, Nātrija
benzoāts var bojāt ļoti svarīgas šūnu mitohondrija DNA daļas.
Mitohondrijs sintezē adenozīntrifosforskābi {ATF) (oksidatīvās fosforilēšanās procesā). ATF apgādā ar enerģiju citus šūnas organoīdus un šūnu kopumā, tādēļ mitohondrijus bieži dēvē par šūnas spēkstacijām. Ir daudzas slimības, kuras saista ar bojātu DNA, tai skaitā Pārkinsona slimība un novecošanas process.
Mitohondrijs sintezē adenozīntrifosforskābi {ATF) (oksidatīvās fosforilēšanās procesā). ATF apgādā ar enerģiju citus šūnas organoīdus un šūnu kopumā, tādēļ mitohondrijus bieži dēvē par šūnas spēkstacijām. Ir daudzas slimības, kuras saista ar bojātu DNA, tai skaitā Pārkinsona slimība un novecošanas process.
Iedarbības veids:
- Antiseptisks, dezinficējošs un dezodorējošs līdzeklis.
- Terapeitiskās indikācijas.
- Ūdeņraža peroksīda šķīdumu 3% lieto kā dezinficējošu un pretmikrobu līdzekli netīru un strutainu brūču, čūlu un dobumu apkopšanai, attīrīšanai un ārstēšanai, kas saistīta ar to, ka skābekļa pūslīši no ādas virsmas un brūcēm aiznes svešķermeņu, atmirušo audu, asins recekļu un strutu daļiņas.
- Ūdeņraža peroksīds darbojas arī kā lokāls kapilārās asiņošanas apturēšanas līdzeklis, jo putu veidošanās paātrina asinsreci. Tādēļ lieto, piemēram, deguna asiņošanas apturēšanai.
- Izmanto skalošanai mutes dobuma un rīkles gļotādu iekaisumu slimību (akūts stomatīts, angīna), kā arī ginekoloģisko slimību gadījumos. Iesaka kā dezodorējošu mutes skalojamo līdzekli un zobu aplikumu novēršanai.
Kontrindikācijas: Nav zināmas.
Īpaši brīdinājumi un norādījumi par lietošanu.
Nelietot dziļu brūču un slēgtu ķermeņa dobumu apstrādei, lai izslēgtu iespējamo embolijas parādīšanos. Lietojot mutes un rīkles skalošanai, skalojamo šķīdumu nevajag norīt, bet izspļaut.
Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi.
Negatīva mijiedarbība nav zināma, taču jāņem vērā ūdeņraža peroksīda nesaderība ar lielāko daļu organisko vielu, ar jodīdiem, sārmiem un permanganātiem. Nevajadzētu lietot kopā ar krēmiem, ziedēm un citiem lokāli lietojamiem šķīdumiem.
Pārdozēšana.
Ūdeņraža peroksīda šķīduma 3% pārdozēšana ir praktiski neiespējama. Nepietiekami
atšķaidīts citas koncentrācijas šķīdums var apdedzināt audus un gļotādas, radot niezošus apdegumus ar baltu kreveli, kas pāriet apmēram stundas laikā.
Blaknes.
- Ilgstoši lietojot mutes dobuma skalošanai, var rasties mēles kārpiņu hipertrofija.
- Grūtniecība un laktācijas periods.
- Negatīva ietekme nav zināma.
- Lietošanas veids un devas.
- Ārīgi. Strutojošu brūču apkopšanai. Skalojumiem ņem 1 ēdamkaroti šķīduma uz glāzi ūdens.
- Uzglabāt oriģināliepakojumā, vēsā vietā līdz 15°C, sargājot no kontakta ar organiskām vielām.
- Derīguma termiņš – 2 gadi.
- Ievērot uz iepakojuma norādīto derīguma termiņu. Sargāt no bērniem.
Nekad neizmirsti konsultēties ar savu ārstējošo ārstu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru