Ērču aktivitāte šogad ir divas reizes augstāka nekā pērn šajā laikā.Tādēļ speciālisti aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, uzturoties nepļautās, nekoptās pļavās, krūmājos un mežā,un atgādina, ka vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai pret ērču encefalītu.
Jau pats
ērces raksturojums – zirnekļveidīgs parazīts, kas barojas no zīdītāju asinīm,
īpašas simpātijas pret šo kukaini nerada. Taču zinot, cik ļaunu slimību tā spēj
nodot cilvēkam, sastapties ar šo asinssūcēju nepavisam negribas. Tomēr Latvijā
un arī citviet Centrāleiropā no tā izvairīties ir grūti. Baltijas valstis
turklāt ir paaugstināta ērču encefalīta inficēšanās riska vieta.
Maksimālais
ērču daudzums nekoptās pļavās pašlaik ir līdz pat 80 ērcēm uz kilometru.
Ērču
sistemātika vēl pagaidām ir vāji izstrādāta, un daudzas grupas ir vēl maz
pētītas. Pagaidām ir zināmas ap 20000 ērču sugu, taču reālais sugu skaits
varētu būt daudz lielāks. Latvijā ir zināmas ap 800 ērču sugām.
Pati par sevi
ērce nekādu ļaunumu cilvēkam nodarīt nespēj, taču spēj to inficēt ar ērču
encefalīta vīrusu un boreliozi jeb Laima slimību, jo ir šo slimību pārnēsātājs.
Dabā inficētas ir ap 5-10% ērču, bet Latvijā pārbaudot cilvēkiem piesūkušās
ērces, inficētas konstatēja 30 – 33%. Tas saskan ar zinātnieku izvirzīto
teoriju, ka inficētas ērces ir daudz aktīvākas, līdz ar to lielāka ir iespēja,
ka cilvēkam var piesūkties tieši inficēta ērce. Cilvēks ar ērču encefalītu var
saslimt arī dzerot inficētu kazas, retāk govs pienu.
Cilvēku ar
ērču encefalītu var inficēt gan ērču mātīte, kas piesūcas uz vairākām dienām,
gan ērču tēviņš, kurš piesūcas tikai uz 20 minūtēm, gan ērču kāpurs, kurš ir
tik sīks, ka var palikt nepamanīts. Saslimt iespējams arī, inficētai ērcei
tikai pārrāpojot pār ādu, kurā ir sīkas mikrotraumas. Apmēram 30% no ērču
encefalīta slimniekiem ērci uz sava ķermeņa nav atraduši.
Lai inficētos ar
Laima slimību, nepieciešams ilgstošāks kontakts ar piesūkušos ērci. Viena ērce
var pārnēsāt gan ērču encefalīta vīrusus, gan Laima slimības ierosinātājus,
tāpēc cilvēku var inficēt ar abām šīm slimībām.
Ērču
aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra
beigām, bet pie labvēlīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem var būt ievērojami
garāka. Ērces kļūst
aktīvas, ja gaisa temperatūra pārsniedz +3 līdz +5°C.
Kā
izvairīties no ērces piesūkšanās
Ērces
visbiežāk nokļūst uz garāmejošu cilvēku apaviem vai apģērba potīšu augstumā un
pēc tam lēnām pārvietojas uz augšu.
Lai
neinficētos ar Laimas boreliozi jeb Laimas slimību un ērlihiozi, pirms došanās
brīvā dabā jālieto aizsardzības līdzekļi pret ērcēm, dodoties mežā, apģērbs
jāpielāgo tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt – bikšu gali jāieliek zeķēs vai
zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek
biksēs. Tāpat jāpārbauda bērni un mājdzīvnieki.
Ieteicams valkāt gaišas drēbes,
uz kurām ērces labi saskatāmas.
Pastaigas
laikā ik pa brīdim jāaplūko apģērbs, lai ieraudzītu un laikus notrauktu pa
to rāpojošas ērces. Pārnākot no pastaigas, rūpīgi jāpārbauda, vai uz
drēbēm un ķermeņa nav ērces. Ja jūs pastaigā neesat viens, ērti ir palūgt veikt
apģērba un ķermeņa apskati ceļabiedram. Jāatceras, ka ērces var atnest mājās
arī ar mežā plūktām puķēm un zariem.
Ērces
visbiežāk piesūcas padusēs, ausu apvidū, ap nabu, paceles bedrītēs, matos, ap
jostasvietu, cirkšņos.
Ja ērce ir
piesūkusies
Piesūkusies
ērce jānoņem, cik iespējams, ātri un tas jāveic ļoti uzmanīgi, jo, saspiežot
ērces ķermeni, koduma brūcē var iekļūt tās iekšējais saturs un palielinās
iespēja saslimt ar kādu no ērču pārnestajām slimībām.
Vēlāms
vienu mēnesi pēc ērces piesūkšanās lietot vairāk vitamīnu, labāk dabiskā veidā,
kā arī vairāk šķidrumu, izvairīties no saaukstēšanās, pārmērīgās
sauļošanās, alkohola lietošanas un intensīvas fiziskas slodzes.
Ērču
encefalīta simptomi
Personām, kas
pēc ērces koduma inficējušās ar ērču encefalīta vīrusu, vienas līdz triju
nedēļu laikā var novērot gripai līdzīgus simptomus (paaugstinātu temperatūru,
galvassāpes un sāpes ķermenī), kas saglabājas apmēram vienu nedēļu. Pēc tam
seko izveseļošanās, vai arī vīruss izplatās smadzenēs un smadzeņu apvalkos.
Šādos gadījumos novēro augstu temperatūru, stipras galvas sāpes, spranda
stīvumu, vemšanu, reiboņus un smagu vispārējo stāvokli.
Jau pie pirmajiem slimības simptomiem nekavējoties jāgriežas pie ārsta.
Imunitāte
Ērču
encefalīta diagnozi apstiprina ar specifisku antivielu klātbūtnes noteikšanu
asinīs un spinālā šķidrumā. Ērču encefalītamnav specifisku ārstēšanas metožu (antibiotikas
šajā gadījumā nepalīdz). Ērču encefalītu pārslimojušie parasti iegūst
imunitāti visai dzīvei.
Ērce nav
liktenis! Pret to ir pote!
Lai
izsargātos no ērču encefalīta, būtiskākais profilakses pasākums Latvijā
pastāvīgi dzīvojošajiem ir savlaicīga vakcinācija.
Vakcinācija īpaši nepieciešama personām, kuras regulāri apmeklē mežus un krūmājus, kā arī tūristiem, kuri apmeklē ērču encefalīta endēmiskos rajonus.
Vakcinācija īpaši nepieciešama personām, kuras regulāri apmeklē mežus un krūmājus, kā arī tūristiem, kuri apmeklē ērču encefalīta endēmiskos rajonus.
Vakcinācijas
shēmas pilns pamatkurss ietver trīs vakcīnas devas.
- 1 - 3 mēnešus pēc pirmās vakcīnas devas ievadīšanas tiek ievadīta otrā vakcīnas deva. Aizsardzība jeb imunitāte pēc divām devām ir pietiekama tikai vienai sezonai.
- Trešo devu ievada pēc 6 - 12 mēnešiem. Lai saglabātu imunitāti ik pēc 3-5 gadiem nepieciešama ievadīt revakcinācijas devu.
Pēcvakcinācijas
periodā injekcijas vieta var būt sāpīga, iespējama neliela temperatūras
paaugstināšanās. Pārbaudīts, ka vairāk kā 95% vakcinēto personu ir izveidojies
antivielu aizsarglīmenis (ir laba imunitāte).
Vakcinācijai nav vecuma ierobežojumu,
bērniem vakcinācija pret ērču encefalītu veicama no viena gada vecuma.
Vakcināciju pēc parastās shēmas ieteicams veikt ziemas mēnešos. Ja vakcināciju
veic vasaras periodā, tā veicama pēc ātrās vakcinācijas shēmas, lai ātrāk
izveidotos antivielas (imunitāte).
Detalizētu
ieteikumu saņemšanai, kā arī gadījumā, ja parādās slimības simptomi,
nepieciešams vērsties pie ārsta.
Atceries, kā
izņemt ērci!
- Pirms ērces izvilkšanas dezinficē vietu, kur tā piesūkusies. Ērcei uzliek spirtā, degvīnā vai smaržās samitrinātu vati, kas atslābina ērces muskulatūru. Nekādā gadījumā neizmantot eļļu vai sviestu, jo tas kukainim izraisa vemšanu, veicinot slimības ierosinātāju iekļūšanu organismā.
- Ērces izvilkšanai izmanto smailu pinceti, ar ko satver ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un lēni, ar apļveida kustību izvelk ārā. Ja nav pincetes, var izmantot diegu, to apsienot ap ērces snuķīti un velkot aiz abiem galiem, ērci izņem.
- Brūci apsmērē ar dezinficējošu šķidrumu un nomazgā rokas.
- Rokas jāmazgā arī pēc ērces izņemšanas sunim vai kaķim, jo uz rokām var būt mikrobrūces, par kurām slimības izraisītāji var iekļūt organismā.
Ja ērci
izņemot, ādā palicis tās snuķītis, to nedrīkst tur atstāt – jādodas uz tuvāko
medicīnas iestādi, kur palīdzēs.
Informācijs
sagatavota pamatojoties uz Latvijas infektoloģijas centra mājaslapā pieejamo
informāciju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru