Kas ir holesterīns?

Sirds slimības un infarkts ir visizplatītākais nāves iemesls pasaulē. Kontrolējot tādus galvenos riska faktorus kā neveselīgs uzturs, fiziska bezdarbība un smēķēšana, ir iespējams novērst sirdslēkmi, infarktu un palēnināt sirds novecošanu.

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par holesterīnu. Vairākas reklāmas, dažādi informatīvi raidījumi runā par kaitīgo holesterīna ietekmi uz organismu, kas liek aizdomāties un pārbaudīt savu holesterīna skaitli. Vēl pirms pārdesmit gadiem par tādu lietu kā holesterīns neviens nerunāja un neinteresējās. Turpretī tagad tā kļuvusi gluži par ikdienišķu sarunu tēmu pie pusdienu galda, kad viens otram pamācam, ka nedrīkst aizrauties ar olām, trekniem sieriem, desām, pretējā gadījumā palielināsies holesterīns.  

Latvijā paaugstināts holesterīns ir aptuveni 70% cilvēku.

Holesterīnam ir būtiska arī bioloģiskā nozīme, jo no holesterīna aknās veidojas žultsskābes; no holesterīna olnīcās, un sēkliniekos veidojas gan vīrišķie, gan sievišķie dzimumhormoni; no holesterīna veidojas virsnieru garozas daļas hormoni un holesterīns veicina D vitamīna rašanos ādā.

Paaugstināts holesterīna daudzums asinīs palielina risku saslimt ar aterosklerozes izraisītām slimībām, tajā skaitā ar stenokardiju, miokarda infarktu, insultu, kas ir viens no biežākajiem mirstības cēloņiem.

 Kas ir holesterīns?

Holesterīns ir taukiem līdzīga viela, kas ietilpst praktiski visos organisma audos.

 Katrai organisma šūnai ir šūnapvalks, kura sastāvā ir arī holesterīns. Holesterīns nepieciešams šūnu membrānas normālai funkcionēšanai, no holesterīna sintezējas daudzi hormoni organismā – testosterons, progesterons, estrogēni, virsnieru hormoni u.c. – un žultsskābes, ar kuru palīdzību organismā spēj uzsūkties uztura tauki un tiek izvadīti daudzi vielmaiņas blakusprodukti. 80% no holesterīna organisms sintezē pats, bet 20% nonāk organismā ar pārtiku.

Holesterīns ir lipīds, kas tiek ražots aknās, kā arī nelielā daudzumā nonāk organismā ar noteiktiem produktiem: trekna gaļa, olas dzeltenums, jūras produkti, sviests, aknas, nieres, smadzenes u.c. Lipīdi asinīs neizšķīst, lai nonāktu ar asins plūsmu šūnās, tam vajadzīgs „pārnesējs”. Pārnesēju lomu pilda lipoproteīni (olbaltumvielu (proteīnu) un tauku savienojums). Ir augsta un zema blīvuma lipoproteīni. 

Uz asinsvadu iekšējām sieniņām paliek zema blīvuma lipoproteīns (ZBL). Tas ir „sliktais” holesterīns. Tas veido aterosklerotiskas plātnītes, kuru dēļ asinis arvien sliktāk apgādā sirds muskuli ar skābekli un barības vielām.

Savukārt augsta blīvuma lipoproteīns (ABL) ir „labais” holesterīns. Tas piedalās šūnu uzbūvē, hormonu un D vitamīna sintēzē.

 Aknas no „labā” holesterīna ražo žultsskābes, kas palīdz tievajās zarnās pārstrādāt taukus. Un vēl „labais” holesterīns no šūnām izvada slikto holesterīnu. Kopējais holesterīns ir „labā” un „sliktā” holesterīna summa.

„Sliktā” holesterīna avots ir dzīvnieku valsts produkti: cūkgaļa, liellopu gaļa, speķis, vistu šķiņķīši un sacepināta ādiņa, olu dzeltenumi, saldkrējuma sviests, krējums, cietie sieri, biezpiens, šokolāde. Taču nevajag no tā visa atteikties! Nepieciešams tikai sekot līdzi, lai nepārsniegtu normu. Dienā mums nepieciešami ne vairāk kā 300 mg holesterīna.

 Normāls „holesterīns”

Diennaktī organismā sintezējas 1,5-2,5 g holesterīna un pārējais jāuzņem ar pārtiku – normāli būtu uzņemt 350-500 mg holesterīna ar pārtiku dienā. Normāls kopējais holesterīna līmenis organismā skaitās 5 mmol/l.

 Kāpēc ir bīstams paaugstinātais holesterīna līmenis?

Paaugstinātais holesterīna līmenis veidojas gadījumos, ja cilvēkam ir nesabalansēta ēdienkarte un tajā prevalē tauki un holesterīns. Ja uzņemtais holesterīna daudzums pārsniedz 500mg dienā, tad pamazām sāk uzkrāties liekais holesterīns. Ja holesterīna līmenis ir paaugstināts, asinis kļūst biezākās, tā saucamas „viskozās asinis,” un liekais holesterīna daudzums sāk izgulsnēties asinsvados. 

Liekais holesterīns, izgulsnējoties uz asinsvadu sieniņām, sāk veidot aterosklerotiskas pangas (platnītes) asinsvada iekšējā pusē un ar laiku veidojas sašaurinājums asinsvadā.  Šajā gadījumā asins nespēj pieplūst normāli apasiņojamai zonai un fiziskās slodzes laikā var attīstīties akūts skābekļa trūkums (skābekļa piegāde nenotiek pilnīgi dēļ sašaurinājuma), var parādīties žņaudzošas sāpes un pilnīga asinsvada sašaurinājuma gadījumā rasties arī infarkts. Ja cilvēkam ilgstoša laika periodā ir paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, tad ir ļoti liels risks, ka attīstīsies miokarda infarkts vai insults. Paaugstinātais holesterīna līmenis sirds slimniekiem daudz biežāk var radīt sirds-asinsvadu komplikācijas un pat mirstību.

 Paaugstinātais holesterīns veseliem cilvēkiem

Paaugstinātais holesterīna līmenis var būt arī veseliem cilvēkiem. Ja cilvēkam nav nekādu citu riska faktoru (paaugstināts asinsspiediens, sirds darbības traucējumi, sirds mazspēja, infarkts vai insults slimības vēsturē, diabēts, svara traucējumi, smēķēšana, mazkustīgs dzīvesveids u.c.), tad var īpaši neuztraukties par paaugstinātā holesterīna līmeni. Vienkārši ir jāpavēro sava ēdienkarte, jāuzsāk fiziskās aktivitātes (sevišķi skriešana) un laika gaitā jāseko savam veselības stāvoklim.

 Labais un sliktais holesterīns

Cilvēks piedzimst ar normālu vielmaiņu, kuras obligāta sastāvdaļa ir arī holesterīns – tā ir bioķīmiska viela (lipīds), no kā organisms veido, sintezē hormonus. 

Holesterīns ir balta, kristāliska substance, kas kopā ar citiem taukiem patstāvīgi atrodas asinīs.

Katrai organisma šūnai holesterīns ir vajadzīgs, īpaši tas nepieciešams aknām un dzimumhormoniem. Holesterīns piedalās arī D vitamīna sintēzē.

Aptuveni 90% no nepieciešamā holesterīna organisms sintezē pats, bet vidēji 10% tas uzņem ar pārtiku. Ar gadiem holesterīna sintēze organismā izmainās – tas vai nu tiek saražots pārāk daudz vai noārdās pārāk maz, un rezultātā holesterīns uzkrājas. Tieši šī holesterīna uzkrāšanās var radīt nopietnas veselības problēmas – holesterīnam oksidējoties un izgulsnējoties asinsvadu iekšējās sieniņās, sašaurinās asinsvadi.

Izrādās, mūsu asinīs plūst gan labais holesterīns, gan sliktais. Labais holesterīns ir tas, kas aizvāc prom slikto holesterīnu. Labais holesterīns ir augsta blīvuma lipoproteīdi jeb saīsināti ABL un sliktais holesterīns ir zema blīvuma lipoproteīdi ZBL un ļoti zema blīvuma lipoproteīdi ĻZBL. Savukārt, lipoproteīdi ir savienojums – olbaltumviela ar taukiem. Tikai pateicoties šim savienojumam (tauki ar olbaltumvielu jeb lipoproteīns) tauki var pārvietoties asinīs un nonākt organismā šūnās (pašas par sevi tauku molekulas nevar pārvietoties asinīs). 

Labajā holesterīnā šo tauku molekulu ir maz, un tas var paņemt uz sevi lieko holesterīnu un aizvākt prom (tāpēc ir labi, kad ir daudz šī labā holesterīna). 

Sliktais holesterīns ir jau pilns ar šīm tauku molekulām jeb holesterīnu un tāpēc sāk nogulsnēties jau uz asinsvadu sieniņām, attīstot sašaurinājumu asinsvadā.

Bieži vien cilvēkiem ar paaugstināto holesterīna līmeni ir tā, ka labā holesterīna ir maz, bet sliktā ir daudz. Tāpēc pretholesterīna terapija vērsta uz sliktā holesterīna skaitļa samazināšanu un labā holesterīna līmeņa paaugstināšanu. 

Ja kopējā holesterīna normāls līmenis ir zem 5 mmol/l, tad ZBL ir zem 3mmol/l, ABL virs 1 mmol/l.

Pie sliktā holesterīna vēl ir attiecināma cita tauku grupa – triglicerīdi, kas ir samērā slikta tauku grupa, ko arī terapijas rezultātā ir grūtāk samazināt. Normāls līmenis triglicerīdiem skaitās zem 2 mmol/l.

 Kas veicina holesterīna līmeņa paaugstināšanu?

Holesterīna līmeņa paaugstināšanu bieži vien izraisa mūsu garšīgā nesabalansētā ēdienkarte. Visi dzīvnieku tauki veicina holesterīna paaugstināšanu, olu dzeltenumi, teļa gaļas aknas, sviests, taukainie sieri. Protams, to visu var ēst, bet ar mēru. Lai zinātu, par kādiem cipariem iet runa, tad vienā olā holesterīna daudzums ir ap 470mg (praktiski holesterīna dienas deva), bet 100g olas dzeltenumā ir pat 1400mg, uz 100g aknās 350mg, sviestā 280mg, desās un sieros 100mg.

Kā var pārbaudīt holesterīna līmeni?

Pārbaudīt holesterīnu var ar ekspresdiagnostikas palīdzību, kuru tagad veic ne tikai medicīnas iestādēs, bet arī lielākajā daļā aptieku ar mikroelektroniskās ierīces palīdzību. Uz testera tik uzpilināts piliens asiņu un pēc 3 minūtēm aparāts uz etvijas izmēra ekrāna sniedz rezultātu. Kopējā holesterīna līmenis asinīs nedrīkst pārsniegt 5mmol/l. Ja skaitļi ir lielāki vēlams papildus veikt lipīdu profila analīzes laboratorijā.

Saskaņā ar Eiropas Kardiologu asociācijas rekomendācijām lipīdu frakcijām jābūt sekojošam:

Kopējais holesterīns < 5mmol/l

ZBL („sliktais” holesterīns) < 3 mmol/l

Triglicerīdi < 2 mmol/l

ABL („labais” holesterīns) >1,0 mmol/l

Noteikti aptieku tīkli (Ģimenes aptieka, Euro Aptieka) veic šos ekspresdiagnostikas testus. Ar nelielu dūrienu pirkstā paņem asins pilienu un dažās minūtēs parādīsies rezultāts, kas arī parādīs kopējā holesterīna skaitli.  Šī procedūra maksā ap 1-2 Ls (citreiz kādas akcijas laikā bezmaksas). Lai noskaidrotu precīzāk visus holesterīna līmeņus (ZBL, ABL, triglicerīdi), tad ieteicams nodot asins analīzes laboratorijā. Holesterīna analīzes izmaksās 4.40 Ls.

  

Jāņem vērā: vairumā gadījumu veselības problēmas cilvēks rada pats, un tā iemesls ir nepareizs dzīvesveids: neracionāls uzturs, smēķēšana, mazkustīgs dzīvesveids, bieži stresi.

Nepieciešamas specifiskas analīzes

 To, vai holesterīna līmenis ir normas robežās vai paaugstināts, cilvēkam pašam noteikt būs grūti, to var uzrādīt tikai specifisku bioķīmisku asinsanalīžu rezultāti, paņemot asinis no vēnas.

Normāls holesterīna līmenis asinīs ir zemāks par 5 mmol/l (milimoli litrā). 5-6 mmol/l ir robežlīmenis un tā kaitīgumu vērtē individuāli, ņemot vērā arī citas saslimšanas. Ja holesterīna līmenis asinīs ir augstāks par 6 mmol/l, to jau var uzskatīt par paaugstinātu.

Ja veiktās analīzes uzrāda, ka holesterīns ir normas robežās, jauniem cilvēkiem nākamās pārbaudes vajag veikt tikai pēc kādiem pieciem gadiem, jo cilvēka vielmaiņa, īpaši jaunības gados, ir pietiekamiem inerta un stabila. Savukārt vecākiem cilvēkiem holesterīna līmeni nepieciešams noteikt biežāk. 

Ja holesterīna līmenis asinīs ir ap 6 mmol/l, asinsanalīzes jāveic reizi trīs gados, bet ja virs 7 mmol/l - katru gadu.

Riska faktori

• Holesterīns ir tikai viens no aterosklerozes attīstības riska faktoriem.
• Būtiski riska faktori ir arī:
• cukura diabēts;
• paaugstināts asinsspiediens;
• aptaukošanās;
• smēķēšana;
• vecums (ja cilvēks vecāks par 55 gadiem);
• dzimums (vīrieši slimo biežāk);
• iedzimtība.

Paaugstināts holesterīna daudzums asinīs palielina risku saslimt ar aterosklerozes izraisītām slimībām, tajā skaitā ar stenokardiju, miokarda infarktu, insultu, kas ir viens no biežākajiem mirstības cēloņiem.

Holesterīns ir tikai viens no aterosklerozes attīstības riska faktoriem. Būtiski riska faktori ir arī: cukura diabēts; paaugstināts asinsspiediens; aptaukošanās; smēķēšana; vecums (ja cilvēks vecāks par 55 gadiem); dzimums (vīrieši slimo biežāk); iedzimtība un t.t.

Ja cilvēkam ir divi vai pat vairāk aterosklerozes riska faktoru, tajā skaitā arī paaugstināts holesterīns, noteikti būtu jādomā par to, kā holesterīna līmeni samazināt. Ārsts var ieteikt medikamentozu terapiju, bet nereti var izlīdzēties arī ar izmaiņām savā ēdienkartē. 

Samazinoties holesterīna līmenim asinīs, organisms sāk to patērēt no uzkrātām rezervēm, tajā skaitā arī jo ateroskelrotiskiem sabiezējumiem.

Ārsts skaidro: ar pareizu uzturu vien paaugstināta holesterīna problēmu nevar atrisināt.
Lai cik izsmalcināta būtu tava diēta un lai cik ļoti tu censtos ievērot visus veselīga uztura ābeces noteikumus, holesterīna līmeņa normalizēšanai ar to vien var izrādīties par maz. Tas tāpēc, ka holesterīns mūsu organismā lielākoties rodas pats par sevi. Visiem cilvēkiem 85% holesterīna veidojas aknās neatkarīgi no tā, ko viņi ēd vai no kā atturas, un tikai 10–15% lipīdu cilvēks uzņem ar uzturu. 

Tātad, pat ja uzturā netiek lietoti holesterīnu saturoši produkti, ar to nepietiek, lai normalizētu holesterīna līmeni asinīs. Holesterīns nepieciešams nervu apvalku veidošanai, tāpēc, ja ar uzturu to neuzņem, tas tiek pastiprināti veidots aknās. “Būtiski ir uzturā lietot mazāk produktu, kas satur daudz holesterīna, tomēr, no tiem atsakoties, holesterīns samazināsies tikai par 10–15%. 

Ar diētu vien holesterīnu samazināt nevar, tāpēc, ja pusgada laikā neizdodas normalizēt tā līmeni asinīs, jāsāk lietot holesterīnu samazinošus medikamentus,” skaidro profesors Aivars Lejnieks. 

Ir taisnība, ka holesterīns visbiežāk paaugstinās pēc 40 gadu vecuma, taču šāda problēma var būt arī jauniem cilvēkiem. Paaugstināts holesterīns nesāp un neizraisa nekādas izjūtas, bet veicina dažādas asinsvadu pārmaiņas. Ja holesterīns uzkrājas asinsvados, tie kļūst stīvāki, palielinās arteriālais spiediens un tādējādi arī insulta risks, tiek veicināta miokarda infarkta, nieru bojājumu iespējamība. 

Savukārt, ja cilvēks smēķē un viņam ir arī paaugstināts holesterīna līmenis, asinsvadiem tā var būt nāvējoša kombinācija jebkurā vecumā. 

Vīriešiem holesterīna paaugstināšanās lielākoties raksturīga pēc 40, bet sievietēm – pēc 50 gadiem, jo, kamēr nav iestājies menopauzes laiks, hormons estrogēns aizsargā sirds un asinsrites sistēmu un mazina sirds slimību attīstību. 

Holesterīna pārbaudei būtu jākļūst par standarta analīzēm, lai vismaz reizi gadā katrs to pārbaudītu, it īpaši vecumā pēc 40 gadiem un paaugstināta asinsspiediena un ķermeņa svara gadījumā. 

Cilvēkam kļūstot vecākam, holesterīna sintēze organismā ar laiku izmainās. Parasti tas vai nu tiek sintezēts pārāk daudz, vai noārdās pārāk maz, kā rezultātā holesterīns uzkrājas, oksidējoties un izgulsnējoties asinsvadu iekšējās sieniņās.

“Stress, noslogojums darbā un mazkustīgais dzīvesveids ir cilvēka sabiedrotie. Rezultātā tiek ne vien pārlieku daudz ēsts, lai tādējādi mazinātu satraukumu un nemieru, bet arī izmantotas ātrās uzkodas, kas ļauj “aizlāpīt” kurkstošo vēderu. Tāpēc nav brīnums, ka jau jauniešiem tiek konstatētas pirmās aterosklerozes pazīmes - pusaudžu asinsvados var ievērot atsevišķas holesterīna izgulsnēšanās strīpiņas,” saka D.Kovala.

Tu domā aizrauties ar olu ēšanu nav vēlams. 

Ārsts skaidro: pāris olu par skādi nenāks. Dzīvnieku un piena taukos lipīdu līmenis ir ļoti augsts. Tauki uzsūcas zarnu traktā un veicina kopējā holesterīna palielināšanos asinīs. Taču par atsevišķiem produktiem ieteikumi laika gaitā mainās. Piemēram, agrāk apgalvoja: ja ir paaugstināts holesterīns, nedrīkst ēst olas. Tagad ārsti savas domas ir mainījuši – olu dzeltenumā ir holesterīns, un rekomendācijās ir apgalvots, ka 3–4 olas nedēļā drīkst apēst.

Vingrošana vairo labo holesterīnu
Kā raksta zinātniskais izdevums “Journal of Lipid Research”, atkarībā no pacienta rases un dzimuma vingrošana var dažādi ietekmēt holesterīnu. 

Pētījumā tika noskaidrots: ja papildus ierastajām aktivitātēm vēl vienu stundu nedēļā velta vieglas slodzes vingrošanai vai pusstundu – vidējas slodzes fiziskām nodarbēm, paaugstinās labais holesterīns visās grupās. Taču sliktais holesterīns un kopējais holesterīna skaitlis pie šādām slodzēm samazinājās tikai afroamerikānietēm.

Fakti

1. - Sirds slimības un infarkts ir visizplatītākais nāves iemesls pasaulē, ik gadu paņemot 17,5 miljonus dzīvību, 80 procentos no tām - valstīs ar zemu un vidēju iedzīvotāju ienākumu līmeni. Turklāt mirušie ir darbspējīgā vecumā.
2. - Lai uzturētu sirdi jaunu visas dzīves laikā, liela nozīme ir uzņemto kaloriju samērošanai ar sadedzināto kaloriju daudzumu. Pieaugušajiem tiek ieteikta vismaz 30 minūšu ilga spraiga soļošana katru dienu un sabalansēta diēta, lietojot daudz augļu un dārzeņu, pilngraudu produktus, liesu gaļu, zivis un pākšaugus, zema tauku satura un beztauku produktus.
3. - Normāls holesterīna līmenis asinīs cilvēkam ir zemāks par 5 milimoliem litrā. 5 līdz 6 milimoli ir robežlīmenis un tā kaitīgumu vērtē individuāli, ņemot vērā arī citas saslimšanas. Ja holesterīna līmenis asinīs ir augstāks par 6 milimoliem, tas jau ir paaugstināts.
4. - Lielāko daļu holesterīna ražo aknas no uzņemtiem trekniem pārtikas produktiem, galvenokārt no treknas gaļas un piena produktiem, tāpēc uzturā daudz jālieto dārzeņu. 

Kāpēc rodas paaugstināts asinsspiediens un infarkts? 

Ar vecumu asinsvada siena kļūst biezāka, tās iekšējais diametrs mazāks, asinsvada muskuļu slānis hipertrofējas. Šāds sasprindzis asinsvads ar laiku vairs neatbild uz asinsvadu paplašinošiem stimuliem fizisku slodzi, miegu. Sabiezētā asinsvadā ir mainīta arī tā iekšējā siena. Pārmainītā asinsvadā vieglāk var izgulsnēties holesterīns un veidojas t. s. aterosklerotiksās pangas. Līdz ar to asinsrite tiek apgrūtināta vēl vairāk. Iespējami dzīvībai bīstami stāvokļi insults, infarkts vai pat pēkšņa nāve. Ar laiku šāds biezs asinsvads var sākt veidot maisveidīgus izspīlējumus aneirismas.

Ārstēšana

1. Arteriālās hipertensijas ārstēšanas mērķis ir uzturēt normālu asinsspiedienu, un līdz ar to samazināt augstāk minēto slimību attīstības risku. Lai samazinātu asinsspiedienu nepieciešams:
2. Sabiezēto asinsvadu var ārstēt ar dēlēm (hirudoterapija) min kurss ir 10 procedūras: 2 reiz/nedēļā;
3. samazināt vārāmās sāls daudzumu uzturā. Ir pierādīts, ka vārāmā sālī esošais nātrijs paaugstina asinsspiedienu. Tādēļ uzturā ieteicams lietot ne vairāk kā 4 gramus sāls diennaktī. To var panākt uzturā nelietojot sālītus produktus, ēdienus gatavojot bez sāls pievienošanas;
4. pārtraukt smēķēšanu;
5. samazināt svaru, ja tas pārsniedz pieļaujamo normu;
6. nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Īpaši ieteicama ir peldēšana, riteņbraukšana, iešana ātrā solī vai aerobika;
7. atturēties no alkoholisko dzērienu lietošanas, jo jebkura veida spirtotie dzērieni paaugstina asinsspiedienu arī veselam cilvēkam. 

Avots: SIA „emedica”

Kā samazināt holesterīna līmeni? Lasīt šeit