Ko tu zini par asinsspiedienu

Kas ir asinsspiediens un kas to paaugstina?

Asinsspiediens ir asins plūsmas spiediens uz artēriju sienām. Asinsspiedienu ietekmē daudzi faktori – asinsvadu paplašināšanās vai sašaurināšanās, aptaukošanās, iedzimtība, dažādi hormoni, fiziskā slodze, stress, alkohola lietošana, smēķēšana.

Asinsspiediena paaugstināšanās virs normas ir slimība, un to sauc par arteriālo hipertensiju. Vārds hipertensija nozīmē: hyper – augsts, tensia – spiediens. Arteriālās hipertensijas gadījumā var būt gan pastāvīgi, gan periodiski paaugstināts asinsspiediens virs 140/90 mm Hg. Arteriālā hipertensija ir ļoti bieži sastopama slimība. Ar to slimo 15-20 % pieaugušo, nedaudz biežāk vīrieši nekā sievietes. Taču apmēram 60-70 gadu vecumā gandrīz 75 % iedzīvotāju slimo ar arteriālo hipertensiju.

Asinsspiediens atkarīgs no sarežģītiem procesiem nervu sistēmā un bioloģiski aktīvām vielām, kuras veidojas virsnierēs un nierēs. Vismazākās novirzes smalkajos regulācijas mehānismos, var radīt asinsspiediena paaugstināšanos. 

Arteriālās hipertensijas gadījumā novēro traucējumus nervu sistēmā, kas rada ilgstošu artēriju spazmu. Tā kā caur sašaurinātajiem asinsvadiem plūstošajām asinīm rodas lielāka pretestība, kas jāpārvar sirdij, tad arteriālais asinsspiediens paaugstinās. Bez tam, ja organismā nieres un virsnieres pastiprināti izdala bioloģiski aktīvās vielas (aldosteronu, angiotenzīnu), tas arī paaugstina arteriālo spiedienu. 

Arteriālo hipertensiju iedala vairākās pakāpēs atkarībā no asinsspiediena līmeņa:

• optimāls asinsspiediens: < 120/80 mm Hg,
• normāls asinsspiediens: < 130/85 mm Hg,
• augsti normāls asinsspiediens: 130-139/85-89 mm Hg,

1. pakāpes hipertensija (viegla): 140-160/90-100 mm Hg,

2. pakāpes hipertensija (mērena): 160-180/100-110 mm Hg,

3. pakāpes hipertensija (stipra): ³ 180/110 mm Hg.

Arteriālo hipertensiju parasti iedala divās grupās, vadoties pēc tās iemesla:

1. primāra jeb esenciāla hipertenzija, ja to izraisa augstāk minētās izmaiņas asinsvadu tonusā;
2. sekundāra – ja to izraisa citas slimības, piemēram, nieru bojājums vai endokrīnas slimības.

Paaugstināts asinsspiediens

 Paaugstinātu asinsspiedienu cilvēki var izjust kā:

• galvassāpes,
• reiboni,
• nervozitāti,
• sirdsklauves,
• sāpes sirds apvidū.

Kādam jābūt normālam asinsspiedienam?

• Asinsspiediens nedrīkstētu pārsniegt 120/80 mm Hg staba. 
• Gados vecākiem cilvēkiem "asinsspiediena norma" nemainās. Ja asinsspiediens ir 120-139/80-89, tas tiek uzskatīts par "robežhipertensiju". 
• Dažos gadījumos, piemēram, cukura diabēta slimniekiem, asinsspiedienu jāsāk ārstēt, tiklīdz tas pārsniedz 120/80, jo šai cilvēku grupai asinsspiediena paaugstināšanās daudz būtiskāk apdraud veselību.

Bieži vien nedaudz paaugstināts asinsspiediens nerada nekādas sūdzības un to atklāj nejauši, profilaktiski mērot asinsspiedienu. Īpaši uzmanīgiem jābūt tiem cilvēkiem, kuriem ģimenē radiniekiem vai vecākiem ir paaugstināts asinsspiediens, jo arteriālā hipertensija ir ģenētiski pārmantojama.

Zinātnieki pierādījuši, ka asinsspiediena regulācijas traucējumi saistīti ar iedzimtu ģenētisku defektu.

Neatkarīgi no smaguma pakāpes arteriāla hipertensija noteikti ir jāārstē, jo ilgstoši paaugstināts asinsspiediens izraisa nopietnas izmaiņas gandrīz visos orgānos. Arteriālā hipertensija paātrina aterosklerozes attīstību. Tā palielina risku saslimt ar sekojošām slimībām:

• miokarda infarkts ,
• insults,
• sirds mazspēja,
• nieru mazspēja,
• aortas atslāņošanās.

Kas liecina par paaugstinātu asinsspiedienu?

Cilvēkam var nebūt pilnīgi nekādu pazīmju, kas liecinātu par paaugstinātu asinsspiedienu. Dažos gadījumos var būt galvassāpes (biežāk – pakausī), galvas reibonis. Tikai izteikti paaugstināta asinsspiediena gadījumā ir ļoti stipras galvassāpes, sāpes sirds apvidū, pat slikta dūša, izteikts nemiers. Ja tas tā ir, tad steidzami nepieciešama ārsta palīdzība.

Kāpēc ir svarīgi, lai asinsspiediens atbilstu normai?

Ja asinsspiediens ir mēreni paaugstināts, cilvēka pašsajūta nemainās, tomēr pat mēreni paaugstināts asinsspiediens ilgākā laika periodā negatīvi ietekmē asinsvadus.

Paaugstināts asinsspiediens:

• Veicina aterosklerozes attīstību – sekmē aterosklerotisko plātnīšu izgulsnēšanos uz asinsvadu sieniņām.
• Sašaurina asinsvadus. Vienkāršoti runājot, asinsvada sieniņa cenšas "aizsargāties" pret pastiprinātu spiedienu, ko rada paaugstināts asinsspiediens un tāpēc asinsvada sieniņa kļūst biezāka, asinīm vietas atliek mazāk un spiediens asinsvados pieaug. Veidojas apburtais loks. Jāatceras, ka asinsvadi caurauž ikvienu vietu cilvēka ķermenī, tāpēc paaugstināta asinsspiediena nodarītais kaitējums ir ievērojams.
• Sekmē sirds slimību - sirds išēmiskās slimības, kardiomiopātijas, infarkta attīstību, kā arī ievērojami palielina insulta risku.
• Sekmē nieru bojājumu veidošanos, nieru mazspējas attīstību.
• Sekmē redzes bojājumus.

Piemēram:

• Ja diastoliskais ("apakšējais") asinsspiediens ir 90-99 mm Hg staba, tad insulta risks pieaug 2,3 reizes; 
• ja diastoliskais asinsspiediens ir 100-109, tad insulta risks pieaug 4,2 reizes;
•  ja diastoliskais asinsspiediens ir augstāks par 110 mm Hg, tad insulta risks pieaug 7, 1 reizi.
• Ja sistoliskais ("augšējais") asinsspiediens ir 140-159 mm Hg staba, tad mirstība no sirds un asinsvadu slimībām pieaug 2,5 reizes;
•  ja sistoliskais asinsspiediens ir 160-179, tad mirstība no sirds un asinsvadu slimībām pieaug 3,5 reizes; 
• ja sistoliskais asinsspiediens ir 180-209, tad mirstība no sirds un asinsvadu slimībām pieaug 5,3 reizes.

Dažām cilvēku grupām ar vēl citiem, papildus riska faktoriem (cukura diabētu, paaugstinātu lipīdu jeb tauku daudzumu asinīs), šīs risks ir vēl lielāks.

Iespējams, jūsu asinsspiediens ir 140/90 mm Hg, jūs to uzskatāt par "tikai nedaudz paaugstinātu. Nav jau vērts uzreiz skriet pie ārsta..." Tomēr jums ir vairāk kā 4 reizes lielāks insulta risks un 2,5 reizes lielāks nāves risks no sirds un asinsvadu slimībām nekā cilvēkiem ar zemāku asinsspiedienu. Iespējams, jūs varētu būt drošāks par savu nākotnes plānu sekmīgu īstenošanos tad, ja uzsāktu paaugstinātā asinsspiediena ārstēšanu.

Kā un kad mērīt asinsspiedienu?

Jūsu ārstam būtu jāizmēra asinsspiediens, veicot jūsu veselības pārbaudi. Ja ārsts vēlas noskaidrot, kāds ir jūsu asinsspiediens ilgākā laika posmā, kā arī - ja jums jau konstatēts paaugstināts asinsspiediens (hipertensija) un jūs lietojat zāles asinsspiediena pazemināšanai, tad ir ieteicama asinsspiediena paškontrole, t.i. – asinsspiediena mērīšana mājās, izmantojot aptiekā nopērkamu elektronisku ierīci asinsspiediena mērīšanai.

Mēriet asinsspiedienu miera stāvoklī (vismaz piecas minūtes pēc fiziskās slodzes pārtraukšanas). 

Asinsspiediena mērīšanas biežums atkarīgs no jūsu ārsta ieteikumiem. Asinsspiediena mērījuma rezultātu pierakstiet un vēlāk informējiet ārstu par asinsspiediena paškontroles rezultātiem!

Ārsta kabinetā mērīts asinsspiediens ir augstāks nekā mājās.Jā. Nepazīstamā vidē organismam tā būs dabiska reakcija. Taču pirmais mērījums nav jāņem vērā arī mājas apstākļos. Jāmēra otro un trešo reizi, pievēršot uzmanību vidējam rezultātam.

Ja nav izteikta diskomforta, tādu sīkumu dēļ kā daži lielāki skaitļi mēraparāta displejā ārstu nevajadzētu traucēt.Nē. Ja kādas nepatīkamas sajūtas dēļ esat sācis kontrolēt savu spiedienu un tas nedēļu turas augstāk par 140/90 mm/Hg, taisnā ceļā jādodas pie ģimenes ārsta. Latvijas Universitātes Kardioloģijas institūta veiktajā pētījumā konstatēts, ka paaugstināts asinsspiediens 5,6 reizes palielina risku nomirt sirds un asinsvadu slimību dēļ.

Vai pietiek, ja asinsspiedienu pārbauda reizi gadā?Jā. Ja spiediens ir normāls un sūdzību nav, gadu var dzīvot mierā. Bet, ja rodas diskomforts – sāp vai reibst galva, māc nogurums, ir vērts pārbaudīt, kas notiek ar asinsspiedienu. Ja arteriālās hipertensijas – paaugstināta asinsspiediena – diagnoze jau apstiprināta, spiediens jākontrolē reizi nedēļā gan no rīta, gan vakarā.

Asinsspiediena problēma rodas pēkšņi.Nē. Pēkšņa var būt tikai krasa tās izpausme – piemēram, pat insults, ja spiediens ļoti paaugstinājies. Asinsspiediena nostabilizēšanās ārpus normas robežām ir pakāpenisks process.

Ja simptomi ir nepārprotami, kaites ielaišanā vainojama cilvēka bezatbildība.
Jā un nē. Ne velti hipertensiju sauc par kluso slepkavu – ilgu laiku var nebūt nekādu ārēju pazīmju, ka spiediens paaugstināts. Raksturīgākie simptomi ir nogurums, sāpes vai spiediena sajūta pakausī, slikta dūša. Nopietnākos gadījumos var būt redzes traucējumi. Bet tās nav nepārprotamas pazīmes, jo galva var sareibt arī, piemēram, strauji pieceļoties. Stresa ietekmē asinsspiediens var paaugstināties uz brīdi un drīz normalizēties. Tādēļ nepieciešami mērījumi, lai problēmu konstatētu, pirms vēl sākušās akūtas izpausmes.

Kādas zāles lieto asinsspiediena pazemināšanai?

Vai nepieciešams arteriālo hipertensiju ārstēt ar medikamentiem, izlemj ārsts. Katram cilvēkam ar paaugstinātu asinsspiedienu ir nepieciešama individuāla ārstēšana. 

Sākotnēji ārsts nevis izraksta zāles, bet gan meklē vainu pacienta dzīvesveidā un ēdienkartē.
Vispirms jāsaprot saslimšanas iemesls un jālūko, vai to var novērst. Tāpēc pacients tiek iztaujāts par sūdzībām, dzīvesveidu, kaitīgiem ieradumiem, arī par to, vai viņam, piemēram, ir iespēja regulāri doties pastaigās ar suni. Ēdienkartē ir virkne produktu, kas ietekmē asinsspiedienu. Vispirms jāmēģina tikt galā bez zālēm. Bet, ja mēneša laikā labāk nekļūst, jāķeras pie citām metodēm.

Asinsspiedienu samazinošo līdzekļu klāsts ir ļoti plašs, un tikai ārsts var noteikt, kurš no medikamentiem ir vispiemērotākais.

Ja cilvēkam ir atklāta arteriāla hipertensija, un ir nozīmēti asinsspiedienu mazinoši medikamenti, tie jālieto regulāri bez pārtraukumiem.

Ārsts izvēlēsies zāles, kas ir jums piemērotas, ņemot vērā sirds un asinsvadu sistēmas stāvokli un citas veselības problēmas.Mūsdienās ir pieejamas ļoti iedarbīgas zāles asinsspiediena pazemināšanai. Šodien asinsspiedienu iespējams sekmīgi ārstēt. Tomēr nepieciešama gan jūsu ārsta profesionalitāte, gan arī jūsu gatavība izpildīt ārsta norādījumus un neatlaidība.

Dažkārt cilvēki kavējas uzsākt ārstēšanos ar zālēm asinsspiediena pazemināšanai, jo baidās no zāļu blakusparādībām, “kaitīgas iedarbības uz aknām” vai citu iemeslu dēļ. Pārrunājiet šīs bažas ar savu ārstu! Ārsts jums izskaidros, vai ir pamats jūsu šaubām un uztraukumam, kā arī informēs par konkrēto zāļu iespējamām blakusparādībām. Ja zāles slikti ietekmēs jūsu pašsajūtu, ārstēšanos varēs nekavējoties mainīt.

Dažkārt jānogaida zināms laiks, lai precizētu zāļu ietekmi uz asinsspiedienu. Ja tomēr tā nav pietiekoša, jāizvēlas citas zāles vai jālieto zāļu kombinācija. No tā nevajadzētu baidīties. Bieži vien nepieciešami divi preparāti, lai asinsspiediens sasniegtu mērķa līmeni

Vai ir iespējams pazemināt asinsspiedienu bez zālēm? 

Asinsspiediena pazemināšanai izmanto arī dažādas zāļu tējas, pārtikas piedevas, kā arī speciālus vingrinājumus stresa samazināšanai, psihoterapiju, fizioterapijas procedūras, jogu. Bet, ja tas tomēr neizdosies un būs jāuzsāk lietot zāles, dzīvesveida pārmaiņas, ko būsiet pirms tam veicis, nebūs veltīgas! Arī tad, ja veselīga dzīvesveida principu ievērošana tomēr nepazemina jūsu asinsspiedienu līdz normai, turpiniet tos ievērot! Veselīgs dzīvesveids ir pamats zāļu iedarbīgumam.

Cik ilgi jāārstē paaugstināts asinsspiediens?

Zāles asinsspiediena pazemināšanai jālieto ilgstoši. Pagaidām vēl nav pieejamas zāles, kas "izārstētu" paaugstinātu asinsspiedienu. Asinsspiediens atkal pārsniegs normālos skaitļus, ja jūs pārtrauksiet lietot zāles asinsspiediena pazemināšanai.

Kāpēc es nevaru lietot zāles tikai tad, kad jūtos slikti?

Mēreni paaugstinātu asinsspiedienu nevar sajust. Tomēr tas kaitīgi ietekmē organismu un var izraisīt smagas, pat dzīvībai bīstamas sekas. Tieši tāpēc ir svarīgi regulāri (bet ne tikai reizi pa reizei) lietot ārsta ieteiktās zāles un veikt asinsspiediena paškontroli!

Ja sāk lietot asinsspiediena zāles, tās būs jādzer visu mūžu.Jā. Hipertensijas ārstēšanai domātās zāles nerada atkarību, bet nav arī tā, ka paaugstinātu asinsspiedienu varēs normalizēt un aizmirst kā izgrieztu apendiksu. Tā ir lielākā kļūda, ja slimnieks, kurš gadu vai divus veiksmīgi ārstējies, pārtrauc to darīt. Pirmajos mēnešos it kā nekas nenotiek, bet pēc tam spiediens diezgan strauji paaugstinās un vēlreiz dabūt to lejā ir daudz grūtāk. 

Ja asinsspiediens ir paaugstināts, to noregulēt atbilstoši normai nevar. Nē. Nolemtības sajūtai nav nekāda pamata. Pieejama plaša informācija par asinsspiediena problēmu izcelsmi. Uzlabojas diagnostikas metodes, paplašinās iespējas sīki izmeklēt, piemēram, nieru vai smadzeņu artērijas. Var precīzāk noteikt cēloni, tātad arī labāk ārstēt.

Vai labāk, ja asinsspiediens ir pazemināts, nevis paaugstināts.
Nē. Pazemināts spiediens – zem 110/70 mm/Hg – nozīmē, ka var būt traucēta asinsapgāde. Iedomājieties, ka spiediens krītas ūdensvadā – no krāna tek aizvien vārgāka strūkliņa, pienāk brīdis, kad pat rokas vairs nevar nomazgāt. Līdzīgi notiek ar asinīm, jo spiediena trūkuma dēļ pasliktinās orgānu un audu apgāde ar skābekli. 

Pazemināts asinsspiediens gan sastopams retāk nekā paaugstināts. Raksturīgākā pazīme ir noguruma sajūta. Tā saistīta ar nervu regulāciju, kuru iespaidot ir pagrūti – medicīnas arsenālā nav pietiekami labu līdzekļu, lai efektīvi palīdzētu. 

Pazeminātu spiedienu palīdz normalizēt aktīvs dzīvesveids – sportošana, arī sekss. Jā. Fiziskā slodze un sekss normalizē asinsspiedienu. Diemžēl cilvēki ar zemu asinsspiedienu nereti kļūst apātiski. Aktīvi darboties ir nepieciešams no visiem viedokļiem, tas palīdz pārvarēt sagurumu un uzlabo dzīves kvalitāti. Tomēr es neriskētu ieteikt šādu metodi izmantot izteikta noguruma brīžos. 

Ja ir paaugstināts asinsspiediens, nedrīkst vadīt automašīnu, jāatturas no lielas fiziskās slodzes un aktīvas sportošanas. Nē. Aizlieguma sēsties pie stūres nav. 

Bet ir stingrs ieteikums savu asinsspiedienu zināt un pēc iespējas kontrolēt – proti, mērķtiecīgi pazemināt. Ja lietojat zāles, tas pēkšņi neuzšausies augšā. Turklāt nopietnas hipertoniskās krīzes brīdī cilvēks pie stūres nemaz nesēdīsies. 

Sportisko aktivitāšu ziņā īpašu ierobežojumu nav, tiesa, vajadzētu izvairīties no svaru cilāšanas un citiem vingrinājumiem, kur īsā brīdī jākoncentrē visi spēki un jāiztur liela fiziska slodze. Un jābūt uzmanīgam, izvērtējot savas spējas. Piemēram, nav prāta darbs cienījamā vecumā aktīvi sportot pusotru stundu, ja spiediens nav pārbaudīts.

Liekais svars garantē paaugstinātu asinsspiedienu.Jā. Garantē gan būs par stipru teikts, tomēr tendence ir daiļrunīga – 68 procentiem hipertensijas slimnieku ir palielināta ķermeņa masa.

Smēķēšana, alkohola un kafijas lietošana paaugstina asinsspiedienu. Jā un nē. Smēķēšanai nav tiešas saiknes ar spiediena svārstībām, bet tā ir ļoti nopietns riska faktors. Tvana gāze un nikotīns krietni veicina aterosklerozes attīstību – artērijas pārkaļķojas, sašaurinās, un spiediens pieaug. 

Alkohols mazā devā – 30 gramu stiprā dzēriena, glāze vīna, puslitrs alus – spiedienu nepaaugstina. Problēmas sākas, ja šī deva tiek pārsniegta. Par kafijas ietekmi – cik pētnieku, tik viedokļu, cik cilvēku, tik reakciju. Ja spiediens paaugstināts, mēs, ārsti, parasti tomēr iesakām kafijas dzeršanu ierobežot. Kafiju var aizstāt ar tēju, kas uzmundrina, bet iedarbojas maigāk.

Noteiktā vecumā asinsspiediena problēmas kļūst neizbēgamas.Jā. Organismam novecojot, spiediens pieaug. Artērijas kļūst neelastīgākas, sirdij vairāk jāstrādā, lai dabūtu cauri asinis, tāpēc pieaug sistoliskais – augšējais – spiediens. Taču vecuma izpratne mainās. Taču ar šo dabisko procesu nav jāsamierinās, arī cienījamos gados jāmeklē iespējas asinsspiedienu pazemināt.

Asinsspiediena regulēšanai noder tautas līdzekļi.Jā un nē. Vīgriežu tēja vakarā nomierina visu organismu, bet tas tomēr ir papildu, nevis galvenais ārstniecības līdzeklis. Šajā ziņā esmu piesardzīgs. Ar tējiņām regulēt spiedienu – te jāmeklē fitoterapijas speciālista padoms.

Kā tās nepieļaut, un cik taisnības ir bieži dzirdētajos priekšstatos par asinsspiedienu, skaidro Vilnis Dzērve, medicīnas doktors, Latvijas Universitātes Kardioloģijas institūta zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Daži paņēmieni veselības uzlabošanai

Arteriālās hipertensijas ārstēšanas mērķis ir uzturēt normālu asinsspiedienu, un līdz ar to samazināt augstāk minēto slimību attīstības risku. 

Lai samazinātu asinsspiedienu nepieciešams:

• Samazināt svaru, ja tas pārsniedz pieļaujamo normu;
• nodarboties ar fiziskām aktivitātēm . Īpaši ieteicama ir peldēšana, riteņbraukšana, iešana ātrā solī vai aerobika;
• atturēties no alkoholisko dzērienu lietošanas, jo jebkura veida spirtotie dzērieni paaugstina asinsspiedienu arī veselam cilvēkam.
• Dārzeņu, šķiedrvielām bagātu produktu iekļaušana uzturā,
• Treknu produktu, kūpinājumu, desu, treknu sieru lietošanas samazināšana, jo šie produkti vienlaikus satur arī daudz sāls.

1.Iegādājieties mājdzīvnieku!

Rūpes par mājdzīvnieku pazemina asinsspiedienu, paaugstina imunitāti, samazina stresu un trauksmes sajūtu. To sekmē hormonu dopamīna un serotonīna izdalīšanās, spēlējoties ar dzīvniekiem, kas izraisa prieku un nomierina. Pētījumi liecina arī par to, ka mājdzīvnieku īpašniekiem retāk konstatē koronāro sirds slimību, kā arī paaugstinātu holesterīna un triglicerīdu līmeni asinīs.

2.Samaziniet sāls daudzumu uzturā! 

Šis vienkāršais paņēmiens palīdz ievērojami samazināt infarkta risku. Sāli uzturam pievienojam mēs paši vai arī – to pirms mums jau paveic pārtikas ražotāji. Pirmais solis varētu būt – atteikties no sāls pievienošanas mājās gatavotai pārtikai vai arī – pakāpeniski samazināt pievienotās sāls daudzumu.

Ir pierādīts, ka vārāmā sālī esošais nātrijs paaugstina asinsspiedienu. Tādēļ uzturā ieteicams lietot ne vairāk kā 4 gramus sāls diennaktī. To var panākt uzturā nelietojot sālītus produktus, ēdienus gatavojot bez sāls pievienošanas; , ja tas pārsniedz pieļaujamo normu; 

3.Iegādājoties produktus veikalā, pievērsiet uzmanību etiķetēm! 

Uz tām jābūt norādītam arī pievienotās sāls daudzumam. Dažkārt iespējams izdarīt pārsteidzošus "atklājumus", apskatot un salīdzinot dažādu ražotāju izgatavotus viena veida produktus (piemēram, pelmeņus, dažādas salātu mērces un kečupu). Sāls daudzums mēdz būt ievērojami atšķirīgs!

Ēdiet veselīgāk!

Īpaša diēta, kas sekmē asinsspiediena pazemināšanos, balstās uz sekojošiem principiem:

• Vairāk augļu, dārzeņu, piena produktu ar zemu tauku daudzumu;
• Mazāk piesātinātām taukskābēm bagātu produktu un produktu, kas satur daudz holesterīna;
• Vairāk pilngraudu produktu, zivju, riekstu;
• Mazāk sarkanās gaļas un saldumu;
• Vairāk magnija, kālija un kalcija.

4.Nepārstrādājieties un izgulieties!

 Pētījumos konstatēts, ka cilvēki, kuri strādāja 51 stundu nedēļā (tas būtu tikai 2 papildus darba stundas dienā vai 1 papildus dienu 5 dienu darba nedēļai!) par 29% biežāk bija paaugstināts asinsspiediens, nekā tiem, kuri strādāja 39 stundas nedēļā. 

Asinsspiediena paaugstināšanos sekmē tiešs stress, ko rada darbs (piemēram, nepieciešamība pieņemt atbildīgus lēmumus, nervozi klienti), kā arī fakts, ka bieži cilvēka pūles netiek pietiekoši novērtētas, viņa ieņemamais amats neatbilst tam, ko viņš vēlētos un, pēc savām domām, būtu pelnījis.

Vairāk zivju ēdienkartē nekaitēs! 

Valrieksti, treknās jūras zivis un laši satur omega-3 taukskābes, kas, pēc pētījumos iegūtiem datiem, palīdz pazemināt asinsspiedienu. 

Neesiet vientuļa! 

Vientulība sekmē asinsspiediena paaugstināšanos, ja vien cilvēks patiesi ir vientuļš, nevis brīvprātīgi izvēlējies dzīvot vairāk vai mazāk nošķirti no citiem. Ja asinsspiediens ir mēreni paaugstināts, cilvēka pašsajūta nemainās. Tomēr pat mēreni paaugstināts asinsspiediens ilgākā laika periodā negatīvi ietekmē asinsvadus. Vientuļam cilvēkam ir mazāk iespēju gūt atbalstu.

Tomēr vientulība nav tikai liktenis vai arī neveiksme, bet arī – jūsu pašu viedoklis par savu dzīvi. Jūs varat būt vientuļa gan ģimenes lokā, paziņu un kolēģu vidū un varat nebūt vientuļa, dzīvojot salīdzinoši nošķirti un bez tuvākām attiecībām ar kādu.

Modernā sabiedrība sniedz ļoti daudz iespēju savu interešu izkopšanai un dialoga veidošanai ar citiem cilvēkiem, un nav svarīgi, vai aizraujaties ar pavārmākslu, adīšanu, budismu, peldēšanu āliņģī vai citu kādu nodarbi. Ikviens no veidiem ir labs, ja vien tas ved jūs pretī dzīves saules pusei, un tā ir – tur kur pulcējas cilvēki, ar kuriem spējat just tuvību...

Avots: interneta materiālu apkopojums