Uzmanīgi ērces!

Ērču aktivitāte šogad ir divas reizes augstāka nekā pērn šajā laikā.Tādēļ speciālisti aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, uzturoties nepļautās, nekoptās pļavās, krūmājos un mežā,un atgādina, ka vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai pret ērču encefalītu.

Jau pats ērces raksturojums – zirnekļveidīgs parazīts, kas barojas no zīdītāju asinīm, īpašas simpātijas pret šo kukaini nerada. Taču zinot, cik ļaunu slimību tā spēj nodot cilvēkam, sastapties ar šo asinssūcēju nepavisam negribas. Tomēr Latvijā un arī citviet Centrāleiropā no tā izvairīties ir grūti. Baltijas valstis turklāt ir paaugstināta ērču encefalīta inficēšanās riska vieta.

Maksimālais ērču daudzums nekoptās pļavās pašlaik ir līdz pat 80 ērcēm uz kilometru.

Ērču sistemātika vēl pagaidām ir vāji izstrādāta, un daudzas grupas ir vēl maz pētītas. Pagaidām ir zināmas ap 20000 ērču sugu, taču reālais sugu skaits varētu būt daudz lielāks. Latvijā ir zināmas ap 800 ērču sugām.

Pati par sevi ērce nekādu ļaunumu cilvēkam nodarīt nespēj, taču spēj to inficēt ar ērču encefalīta vīrusu un boreliozi jeb Laima slimību, jo ir šo slimību pārnēsātājs. Dabā inficētas ir ap 5-10% ērču, bet Latvijā pārbaudot cilvēkiem piesūkušās ērces, inficētas konstatēja 30 – 33%. Tas saskan ar zinātnieku izvirzīto teoriju, ka inficētas ērces ir daudz aktīvākas, līdz ar to lielāka ir iespēja, ka cilvēkam var piesūkties tieši inficēta ērce. Cilvēks ar ērču encefalītu var saslimt arī dzerot inficētu kazas, retāk govs pienu.

Cilvēku ar ērču encefalītu var inficēt gan ērču mātīte, kas piesūcas uz vairākām dienām, gan ērču tēviņš, kurš piesūcas tikai uz 20 minūtēm, gan ērču kāpurs, kurš ir tik sīks, ka var palikt nepamanīts. Saslimt iespējams arī, inficētai ērcei tikai pārrāpojot pār ādu, kurā ir sīkas mikrotraumas. Apmēram 30% no ērču encefalīta slimniekiem ērci uz sava ķermeņa nav atraduši. 

Lai inficētos ar Laima slimību, nepieciešams ilgstošāks kontakts ar piesūkušos ērci. Viena ērce var pārnēsāt gan ērču encefalīta vīrusus, gan Laima slimības ierosinātājus, tāpēc cilvēku var inficēt ar abām šīm slimībām.

Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet pie labvēlīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem var būt ievērojami garāka. Ērces kļūst aktīvas, ja gaisa temperatūra pārsniedz +3 līdz +5°C.

Kā izvairīties no ērces piesūkšanās

Ērces visbiežāk nokļūst uz garāmejošu cilvēku apaviem vai apģērba potīšu augstumā un pēc tam lēnām pārvietojas uz augšu.

Lai neinficētos ar Laimas boreliozi jeb Laimas slimību un ērlihiozi, pirms došanās brīvā dabā jālieto aizsardzības līdzekļi pret ērcēm, dodoties mežā, apģērbs jāpielāgo tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt – bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs. Tāpat jāpārbauda bērni un mājdzīvnieki. 

Ieteicams valkāt gaišas drēbes, uz kurām ērces labi saskatāmas.

Pastaigas laikā ik pa brīdim jāaplūko apģērbs, lai ieraudzītu un laikus notrauktu pa to rāpojošas ērces. Pārnākot no pastaigas, rūpīgi jāpārbauda, vai uz drēbēm un ķermeņa nav ērces. Ja jūs pastaigā neesat viens, ērti ir palūgt veikt apģērba un ķermeņa apskati ceļabiedram. Jāatceras, ka ērces var atnest mājās arī ar mežā plūktām puķēm un zariem.

Ērces visbiežāk piesūcas padusēs, ausu apvidū, ap nabu, paceles bedrītēs, matos, ap jostasvietu, cirkšņos.

Ja ērce ir piesūkusies

Piesūkusies ērce jānoņem, cik iespējams, ātri un tas jāveic ļoti uzmanīgi, jo, saspiežot ērces ķermeni, koduma brūcē var iekļūt tās iekšējais saturs un palielinās iespēja saslimt ar kādu no ērču pārnestajām slimībām.

Vēlāms  vienu mēnesi pēc ērces piesūkšanās lietot vairāk vitamīnu, labāk dabiskā veidā, kā arī vairāk šķidrumu, izvairīties no saaukstēšanās,  pārmērīgās sauļošanās, alkohola lietošanas un intensīvas  fiziskas slodzes.

Ērču encefalīta simptomi

Personām, kas pēc ērces koduma inficējušās ar ērču encefalīta vīrusu, vienas līdz triju nedēļu laikā var novērot gripai līdzīgus simptomus (paaugstinātu temperatūru, galvassāpes un sāpes ķermenī), kas saglabājas apmēram vienu nedēļu. Pēc tam seko izveseļošanās, vai arī vīruss izplatās smadzenēs un smadzeņu apvalkos. Šādos gadījumos novēro augstu temperatūru, stipras galvas sāpes, spranda stīvumu, vemšanu, reiboņus un smagu vispārējo stāvokli.

Jau pie pirmajiem slimības simptomiem nekavējoties jāgriežas pie ārsta.

Imunitāte

Ērču encefalīta diagnozi apstiprina ar specifisku antivielu klātbūtnes noteikšanu asinīs un spinālā šķidrumā. Ērču encefalītamnav specifisku ārstēšanas metožu (antibiotikas šajā gadījumā nepalīdz). Ērču encefalītu pārslimojušie parasti iegūst imunitāti visai dzīvei.

Ērce nav liktenis! Pret to ir pote!

Lai izsargātos no ērču encefalīta, būtiskākais profilakses pasākums Latvijā pastāvīgi dzīvojošajiem ir savlaicīga vakcinācija. 

Vakcinācija īpaši nepieciešama personām, kuras regulāri apmeklē mežus un krūmājus, kā arī tūristiem, kuri apmeklē ērču encefalīta endēmiskos rajonus.

Vakcinācijas shēmas pilns pamatkurss  ietver trīs vakcīnas devas. 

1. 1 - 3 mēnešus pēc pirmās vakcīnas devas ievadīšanas tiek ievadīta otrā vakcīnas deva. Aizsardzība jeb imunitāte pēc divām devām ir pietiekama tikai vienai sezonai. 
2. Trešo devu ievada pēc 6 - 12 mēnešiem. Lai saglabātu imunitāti ik pēc 3-5 gadiem nepieciešama ievadīt revakcinācijas devu.

Pēcvakcinācijas periodā injekcijas vieta var būt sāpīga, iespējama neliela temperatūras paaugstināšanās. Pārbaudīts, ka vairāk kā 95% vakcinēto personu ir izveidojies antivielu aizsarglīmenis (ir laba imunitāte). 

Vakcinācijai nav vecuma ierobežojumu, bērniem vakcinācija pret ērču encefalītu veicama no viena gada vecuma. Vakcināciju pēc parastās shēmas ieteicams veikt ziemas mēnešos. Ja vakcināciju veic vasaras periodā, tā veicama pēc ātrās vakcinācijas shēmas, lai ātrāk izveidotos antivielas (imunitāte).

 Detalizētu ieteikumu saņemšanai, kā arī gadījumā, ja parādās slimības simptomi, nepieciešams vērsties pie ārsta.

Atceries, kā izņemt ērci!

• Pirms ērces izvilkšanas dezinficē vietu, kur tā piesūkusies. Ērcei uzliek spirtā, degvīnā vai smaržās samitrinātu vati, kas atslābina ērces muskulatūru. Nekādā gadījumā neizmantot eļļu vai sviestu, jo tas kukainim izraisa vemšanu, veicinot slimības ierosinātāju iekļūšanu organismā.
• Ērces izvilkšanai izmanto smailu pinceti, ar ko satver ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un lēni, ar apļveida kustību izvelk ārā. Ja nav pincetes, var izmantot diegu, to apsienot ap ērces snuķīti un velkot aiz abiem galiem, ērci izņem.
•  Brūci apsmērē ar dezinficējošu šķidrumu un nomazgā rokas.
•  Rokas jāmazgā arī pēc ērces izņemšanas sunim vai kaķim, jo uz rokām var būt mikrobrūces, par kurām slimības izraisītāji var iekļūt organismā.

Ja ērci izņemot, ādā palicis tās snuķītis, to nedrīkst tur atstāt – jādodas uz tuvāko medicīnas iestādi, kur palīdzēs.

Informācijs sagatavota pamatojoties uz Latvijas infektoloģijas centra mājaslapā pieejamo informāciju.