Zaļās tēja

Mūsdienu pētījumu un atklājumu rezultātā zaļā tēja jau ir kļuvusi gandrīz vai par sinonīmu tādiem jēdzieniem kā veselīgs dzīvesveids un svara zaudēšana. Zaļā tēja tiek lietota arī diētas tablešu un uztura bagātinātāju veidā, turklāt uzskatāma par nekaitīgu. 

Āzijā zaļā tēja tiek lietota jau vairāk kā četrtūkstoš gadus gan slaida auguma iegūšanai, gan kā medicīnisks palīglīdzeklis. Zaļās tējas diēta atšķiras no citām tēju diētām – zaļās tējas ekstrakts tiek iegūts nevis oksidācijas veidā, bet gan iztvaikošanas veidā no Camellia sinensis auga daļām. Līdz ar to ekstrakts saglabā daudz vairāk vērtīgo antioksidantu, ko mēs savukārt varam izmantot. 

Zaļā tēja satur īpaši daudz spēcīgu polikatehīnu polifenolu, kas iedarbojas uz brīvajiem radikāļiem, bet brīvie radikāļi, kā zināms veicina organisma šūnu bojājumu un novecošanos.

Epigallokatehīna gallāts jeb EGCG – cita viela, kas atrodama zaļajā tējā – tiek pētīta kā pretvēža līdzeklis, kas ne tikai nogalina ļaundabīgās šūnas, bet arī saudzē veselās šūnas. 

Zaļā tēja pavisam nelielā daudzumā satur arī kofeīnu, taču ar tā saturu pietiek, lai organismā veicinātu termoģenēzi jeb siltuma izdali. Tas ir svarīgi notievēšanas procesā, jo, vienkārši runājot, radot siltumu, tiek sadedzinātas kalorijas. 

Zaļajai tējai piemīt vielmaiņu stimulējoša iedarbība. Pētījumā konstatēts, ka zaļās tējas lietošana palielina diennakts vielu maiņu par četriem procentiem. Tā uzlabo arī tauku un ogļhidrātu vielu maiņu, pazemina insulīna līmeni, neļauj uzņemtajiem cukuriem uzkrāties tauku veidā, bet – tieši otrādi – paātrina to izmantošanu muskuļu darbā. Tāpat zaļās tējas ekstrakti pazemina holesterīna līmeni asinīs un regulāra tās lietošana ir aterosklerozes efektīva profilakse.