Dakteris "Kartupelis"

Kartupeļu sula kosmētikā

Ne visi zina, ka kartupeļu sulu var lietot arī kosmētikā. Svaiga kartupeļu sula un putriņa ir lielisks pretiekaisuma līdzeklis ekzēmu, apdegumu un melno punktu ārstēšanai.

 Putriņu uzliek uz savainotās vietas ar marles salveti. Pēc 1 – 2 stundām tā ir jānomaina. Savukārt ar kartupeļa maskas palīdzību var ātri atsvaidzināt sejas ādu. 

Lai likvidētu maisiņus un zilos riņķus zem acīm, ieteicama šāda recepte: sarīvē svaigu kartupeli un šo putriņu uz 25 – 30 minūtēm uzliek uz sejas, uz plakstiņiem. Pēc tam noskalo ar vēsu ūdeni. 

Uzmanību: Visas kartupeļu auga daļas - laksti, ziedi, zaļie bumbuļi, izņemot pašu kartupeli, ir indīgas.

Kartupeļi Tautas medicīnā 

Tautas medicīnā kartupeļi ir ieteikti kā bakterocīdi, diurētiski, pretklepus un pretspazmu līdzekļi. Kartupeļu mizu tēja ir ieteikta vēža ārstēšanai. 

Ir dzirdēts par kartupeļu sulas ārstnieciskajām īpašībām, taču ne visi zina, ka vērtīgākie kartupeļu bumbuļi ir rozā krāsā. 

Svaigu kartupeļu sula labi attīra organismu, bet kopā ar burkānu un seleriju sulu kalpo pret gremošanas orgānu traucējumiem, išiasu un kāksli.

 Šajos gadījumos ik dienas jālieto pa 500 g burkānu, gurķu, biešu un kartupeļu sulas maisījuma. 

Čūlas slimniekiem iesaka dzert 50–150 g kartupeļu sulas 2–3 reizes dienā pirms ēšanas. Čūlas slimības paasinājumu profilaksei dzer pa 50 g kartupeļu sulas 2 reizes dienā pirms ēšanas, ārstniecības kurss – 2 nedēļas. 

Slimojot ar gastrītu ar palielinātu kuņģa skābes izdali, lieto pa ½ glāzei kartupeļu sulas 30 – 40 minūtes pirms ēšanas 1 – 2 reizes dienā. Ārstniecības kurss – ne mazāk par mēnesi. 

• Kartupeļu sula attīra organismu, ārstē kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, gastrītu, hipertoniju, veicina brūču dzīšanu. 
• Kartupeļu sula tiek lietota pie kuņģa čūlas pret sāpēm un pret paaugstinātu kuņģa skābumu, pret paaugstinātu asinsspiedienu, karsta bumbuļu masa kompresēs - pret reimatisma sāpēm, uzpampumu, hemaroīdiem, bet auksta masa - pret apdegumiem un ādas nobrāzumiem. 
• Indijā kartupeļu mizu tējas lieto mutes dobuma skalošanai pret smaganu uzpampumu. 
• Kartupeļu sula stimulē organisma sistēmu darbību. Homeopāti kartupeļu sulu dēvē par dzīvības sulu, īpaši tā ieteicama gados vecākiem cilvēkiem dzīvības spēku vairošanai. Sula balina arī ādu.

Sulu nedrīkst spiest no gaismā turētiem, zaļiem kartupeļiem vai arī ja tie sākuši asnot. Šādi kartupeļi bagāti ar solanīnu, kas ir kaitīgs organismam. Sula lielos daudzumos nav ieteicama cilvēkiem, kuriem ir cukura diabēts un liekais svars, kā arī tiem, kuriem ir pazemināts skābes daudzums kuņģī vai kuri cieš no rūgšanas procesiem zarnu traktā. 

Daudzi cilvēki sūdzas, ka pēc kartupeļu sulas dzeršanas jūtama kņudēšana kaklā. Šo kņudoņu izraisa kartupeļos esošais salotīns. No šīs nepatīkamās sajūtas var atbrīvoties, izskalojot kaklu ar ūdeni vai kādu augļu sulu. 

Kartupeļi uzturā

Kartupeļiem ir īpaša vieta dārzeņu vidū. Kartupeļi izceļas ar lielu ogļhidrātu saturu - tajos vidēji ir 18% cietes, tāpēc kartupeļi ir patstāvīgs pārtikas produkts, kurus var uzturā izmantot kā pamatēdienu. 

 Kaloriju daudzums kartupeļos ir divas līdz trīs reizes lielāks nekā pārējos dārzeņos (100 g kartupeļu ir 80 kkal). 

Kartupeļos ir visas nozīmīgākās minerālvielas un mikroelementi:magnijs, kalcijs, fosfora sāļi, daudz nātrija un kālija. Visas šīs vielas ir sabalansētas, un tās līdzsvaro pārējo uzturu, kas satur pārāk daudz tauku, cukura, sāls. 

Kālijs no organisma izvada lieko šķidrumu un mazina tūskas, kā arī palīdz šūnām uzņemt barības vielas. Augstā kālija satura dēļ kartupeļus iesaka lietot ārstnieciskā uzturā kā urīna izvadīšanas veicinātājus sirds un nieru slimību gadījumos. Kartupeļi kāliju satur ievērojami vairāk nekā citi ar kāliju bagāti produkti - maize, gaļa un zivis. 

Magnijs nodrošina šūnu dzīvotspēju, nātrijs un fosfors stiprina kaulus. Kartupeļu bumbuļos ir pārsteidzoši daudz C vitamīna – 20mg 100g. 

Bumbuļu miza satur B grupas vitamīnus un mikroelementus, kā arī daudz niacīna, kas nodrošina sekmīgu vielmaiņas norisi. 

Folijskābe stiprina nervu sistēmu, sekmē asinsrades procesa norisi un veicina augšanu. 

Cinks piedalās saistaudu veidošanā un hormonu izstrādē. 

Augstvērtīgi ogļūdeņraži zarnu traktā tiek sašķelti stundas laikā un nonāk asinīs, kas savukārt apgādā smadzenes un nervus ar glikozi un paaugstina cukura līmeni asinīs. Tiek likvidēts nogurums, paaugstinātas darbspējas. 

Ieskats kartupeļa vēsturē:

Kartupeļu dzimtene ir Ziemeļamerika, Peru. Šobrīd valstī ir fiksētas ap 4000 kartupeļu šķirņu, kas tiek audzētas un patērētas.Seno cilšu iedzīvotāji, meklēdami zemē ēdamas augu saknes, atrada savvaļas kartupeļu gumus. Indiāņi iemanījās no kartupeļiem gatavot „čuņo” – kaltētus kartupeļus, ko varēja ilgstoši uzglabāt.

Par to, kā kartupelis nokļuva Eiropā, stāsta ne mazums leģendu. Uz Angliju kartupeli no Amerikas 16.gs. atvedis kāds angļu admirālis. 

Viņš vēlējies pamielot draugus ar aizjūras brīnumu, bet pavārs, nepazīdams jauno augu, uzcepis nevis kartupeļu bumbuļus, bet to lakstus. Viesi atzinuši maltīti par nebaudāmu, un sadusmotais admirālis pavēlējis kartupeļu krūmus sadedzināt. Pelnos atrastie izcepušies kartupeļu bumbuļi visiem ļoti garšojuši, un no tā laika kartupeļi sākuši izplatīties Anglijā. 

 Krievijā kartupeļus 16.gs. beigās ievedis Pēteris I. Viņš, atrazdamies Nīderlandē sakarā ar flotes lietām, interesējies par šo augu un atsūtījis no Roterdamas maisu kartupeļu grāfam Šeremetjevam. Vienkāršie cilvēki pat bada gados atteikušies lietot uzturā šos ārzemju dārzeņus, uzskatīdami tos par velna āboliem, līdz agronoms A. Bolotovssācis nodarboties ar kartupeļu audzēšanu un popularizēšanu.