Eksperti uzskata – viņi beidzot ir atraduši laimes formulu.
Ko krietni vairāk par īsiem prieka mirkļiem vai pozitīvu skatījumu uz dzīvi.
Savu jauno pieeju viņi nodēvējuši par flourishing (tulkojot burtiski – par
uzplaukumu).
Martins Seligmans (psiholoģijas profesors, pozitīvās
psiholoģijas krusttēvs, 21 grāmatas autors, vairāku Amerikas un britu
apbalvojumu īpašnieks) uzskata, ka spārnojošas emocijas ir tikai viens no
labsajūtas stūrakmeņiem un patiesībā nebūtu jātiecas pēc laimes, bet – pēc
uzplaukuma (flourishing). “Nepietiek tikai ar to, kas ātri ļauj justies labāk!
Dzīvi dzīvošanas vērtu dara kas vairāk – dzīvot atbilstoši savai būtībai un
sasniegt savu potenciālu.
Tas nozīmē, ka arī tie, kas citu skatījumā nav
dzīvespriecīgi, var justies ārkārtīgi laimīgi, ja vien viņiem ir dzīves jēga un
mērķi,” viņš raksta savā jaunākajā grāmatā Flourish: A New Understanding Of
Happiness and Well-Being, tajā arī uzsvērdams, ka viņa teorija ir
kas vairāk par pašpalīdzības grāmatu burbuli, kas pārņēmis pasauli.
Seligmana
rakstītais ir balstīts zinātnē: statistikas testos, aptaujās un nopietnos
pētījumos.
No kā sastāv laime
1) jau pieminētās pozitīvas emocijas, kuras tradicionāli saistām
ar laimi (miers, pateicība, iedvesma, cerība, mīlestība, zinātkāre);
2) interese par dzīvi un iesaistīšanās tās norisēs;
3) pozitīvas attiecības (ģimeniskas un/vai sociālas);
4) ticība, ka dzīvei ir jēga un nolūks;
5) mērķu esamība un to sasniegšana.
2) interese par dzīvi un iesaistīšanās tās norisēs;
3) pozitīvas attiecības (ģimeniskas un/vai sociālas);
4) ticība, ka dzīvei ir jēga un nolūks;
5) mērķu esamība un to sasniegšana.
Teorijas būtība pavisam vienkārša – ir tikai jāpaaugstina
savs sniegums ikvienā no šīm sadaļām, un personiskais laimīgums visā tā
krāšņumā pacelsies gluži citā līmenī. “Ir svarīgi atcerēties nosacījumu –
nevienu no pieciem pilāriem nevērtēt augstāk par citiem,” uzsver teorijas
autors.
Visa teorija balstās uz ideju par to, ka ikvienam no mums piemīt savas
stiprās puses, kuras jāatklāj un jāattīsta.
Izmantojot savu potenciālu,
paaugstinās labsajūta, samazinās stress un nomāktība, un cilvēkam paveras daudz
lielāka iespēja sasniegt ikvienu mērķi – kā lielu, tā mazu. Turklāt ar
stiprajām pusēm nepavisam nav jāsaprot tikai vērienīgas īpašības, piemēram,
talants vadīt kolektīvu.
Tikpat liels spēks slēpjas arī humora izjūtā, acīgumā
pamanīt skaisto vai spējā mīlēt un pieņemt mīlestību. Galvenais – savus plusus
apzināties.
Vingrinājums,
kā mēnesi justies laimīgākam
Aizver acis un iztēlojies kādu cilvēku (joprojām dzīvu), kas nesen vai kādreiz pagātnē izdarīja ko tādu, kas jūtami mainīja tavu dzīvi uz labo pusi. Cilvēki, kuram tu tā arī neesi pateikusies. Iztēlojies?
Aizver acis un iztēlojies kādu cilvēku (joprojām dzīvu), kas nesen vai kādreiz pagātnē izdarīja ko tādu, kas jūtami mainīja tavu dzīvi uz labo pusi. Cilvēki, kuram tu tā arī neesi pateikusies. Iztēlojies?
Tagad uzraksti viņam pateicības vēstuli – aptuveni 300 vārdu garu. Uzraksti, ko
viņš izdarīja, kā tas iespaidoja tavu dzīvi un kā iespaido joprojām. Pēc tam
piezvani un sarunā tikšanos (nesaki, kāpēc).
Tavs uzdevums – nolasīt viņam šo
vēstuli (par spīti pārsteigtajai sejas izteiksmei!) un pēc tam aprunāties par
to. Kāpēc? Pateicība vairo apmierinātību ar dzīvi, un, kad to paužam, mācāmies
stiprināt attiecības. Diemžēl parasti mēs paldies sakām pavirši, īpaši
neiedziļinoties un bez emocijām.
Šis vingrinājums dod iespēju izbaudīt, ko īsti
nozīmē būt pateicīgam. Pētījumos pierādīts, ka, izpildījuši šo vingrinājumu,
abi iesaistītie cilvēki veselu mēnesi jutušies laimīgāki nekā iepriekš.
Iemācītais optimisms
Seligmans grāmatā neslēpj, ka ir izteikts pesimists, turklāt ar noslieci uz depresiju. Viņaprāt, tā izpaužas mūsos ieliktā dabas balss – tie mūsu senči, kas labsajūtas pilni džungļos vēroja saulrietu, visticamāk, jau pēc mirkļa kļuva par vakariņām zobentīģeriem. Mūsu smadzenes ir ieprogrammētas pamanīt katastrofas, pirms tās ir notikušas, tāpēc ir tikai loģiski analizēt slikto, lai no tā mācītos. Bet – līdz zināmai robežai. Par to pārmērīgi domājot, mēs kaitējam veselībai. Un – laimei.
Iemācītais optimisms
Seligmans grāmatā neslēpj, ka ir izteikts pesimists, turklāt ar noslieci uz depresiju. Viņaprāt, tā izpaužas mūsos ieliktā dabas balss – tie mūsu senči, kas labsajūtas pilni džungļos vēroja saulrietu, visticamāk, jau pēc mirkļa kļuva par vakariņām zobentīģeriem. Mūsu smadzenes ir ieprogrammētas pamanīt katastrofas, pirms tās ir notikušas, tāpēc ir tikai loģiski analizēt slikto, lai no tā mācītos. Bet – līdz zināmai robežai. Par to pārmērīgi domājot, mēs kaitējam veselībai. Un – laimei.
Seligmans no sirds tic, ka optimistisku pieeju
dzīvei ir iespējams apgūt. Un ne tikai veselības dēļ – attieksme pret dzīvi
vislielākajā mērā iespaido piekto labsajūtas sastāvdaļu – spēju sasniegt
mērķus.
Pētnieki to pārbaudīja eksperimentā ar amerikāņu olimpiskajiem
čempioniem – peldētājiem. Katram no viņiem noteica optimisma un pesimisma
līmeni un aicināja maksimālajā ātrumā nopeldēt 100 metru distanci. Kad
sportists bija to pieveicis, viņam nosauca daudz sliktāku rezultātu par īsto,
ļāva divdesmit minūtes atpūsties un aicināja mēģināt vēlreiz. Visi optimisti
nākamo peldējumu veica vēl ātrāk par iepriekšējo, kurš jau tāpat bija izcils,
kamēr visi pesimisti – daudz lēnāk.
Līdzīgus testus Seligmana izpētes centrs
veica ar citiem sportistiem, mācību iestādēs un biznesa struktūrās. Secinājums
viens un tas pats – pozitīvi domājošie ir noturīgāki pret ārējo spiedienu un
pēc sakāves nesabrūk, bet kļūst vēl mērķtiecīgāki.
Trīs svētības jeb Kas notika labi?
Katru vakaru vienu nedēļu desmit minūtes pirms došanās gulēt pieraksti trīs labus dienas notikumus. Fiksē, kā tie notika un, tavuprāt, kāpēc. (Ar atcerēšanos nepietiek, raksti! Tev ir jārada taustāms apliecinājums, ka labais eksistē.)
Trīs svētības jeb Kas notika labi?
Katru vakaru vienu nedēļu desmit minūtes pirms došanās gulēt pieraksti trīs labus dienas notikumus. Fiksē, kā tie notika un, tavuprāt, kāpēc. (Ar atcerēšanos nepietiek, raksti! Tev ir jārada taustāms apliecinājums, ka labais eksistē.)
Piemēram, “vīrs nopirka man saldējumu, jo viņš ir rūpīgs cilvēks”.
Vai – “jo es viņam piezvanīju un par to atgādināju.” “Šis uzdevums var šķist
dīvains,” atzīst Seligmans. “Bet jūs pamēģiniet! Tikai vienu nedēļu.” Kā
liecina pētījumi, lielākoties cilvēki pēc nedēļas uzdevumu neatmet, jo tam ir tūlītējs
efekts – iespējams aizmigt, nedomājot, piemēram, par strīdu par priekšnieku,
miegs ir labāks, un, pildot vingrinājumu ilgstoši, samazinās nomāktība.
Flourishing skala
Flourishing skala
Minēti astoņi apgalvojumi. Skalā no 1 līdz 7
novērtē katru no tiem.
7 – pilnībā piekrītu
6 – piekrītu
5 – drīzāk piekrītu
4 – ne piekrītu, ne nepiekrītu
3 – drīzāk nepiekrītu
2 – nepiekrītu
1 – pilnībā nepiekrītu
- Mana dzīve ir mērķtiecīga, un tai ir nolūks.
- Man ir draugi, kas mani atbalsta.
- Mani interesē tas, ko es daru ikdienā.
- Es vairoju citu cilvēku laimi un labsajūtu.
- Jūtos kompetents un spēcīgs tajā, kas man ir svarīgs.
- Es esmu labs cilvēks un dzīvoju labestīgu dzīvi.
- Nākotne man rādās optimistiskās krāsās.
- Cilvēki mani respektē.
6 – piekrītu
5 – drīzāk piekrītu
4 – ne piekrītu, ne nepiekrītu
3 – drīzāk nepiekrītu
2 – nepiekrītu
1 – pilnībā nepiekrītu
- Mana dzīve ir mērķtiecīga, un tai ir nolūks.
- Man ir draugi, kas mani atbalsta.
- Mani interesē tas, ko es daru ikdienā.
- Es vairoju citu cilvēku laimi un labsajūtu.
- Jūtos kompetents un spēcīgs tajā, kas man ir svarīgs.
- Es esmu labs cilvēks un dzīvoju labestīgu dzīvi.
- Nākotne man rādās optimistiskās krāsās.
- Cilvēki mani respektē.
REZULTĀTS. Saskaiti punktus. 8 ir viszemākais
iespējamais punktu skaits, 56 – visaugstākais. Jo augstāks rezultāts, jo vairāk
tevī ir psiholoģisko resursu un tu dzīvē realizē savas stiprās puses.
Avots: žurnāls OK
Avots: žurnāls OK
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru