Iesnu
inkubācijas periods ir apmēram 1–4 dienas ilgs, bet lipīgas tās ir inkubācijas
laikā un apmēram trīs dienas pēc pirmo simptomu rašanās.
Iesnas
ir viens no pirmajiem signāliem, ka organisms ir slims, ka tajā ir iekļuvis
vīruss vai esat pamatīgi saaukstējies. Lai gan ir teiciens, ka ārstētas iesnas
pāriet septiņu dienu laikā, bet neārstētas – nedēļas laikā, proti, iesnas
ārstēt nav jēgas, tomēr tā gluži nav.
Sākumā –
tautas medicīna
Mājas
apstākļos izplatītākie paņēmieni iesnu ārstēšanai ir sviedrēšanās, tēju
dzeršana un kārtīga izsildīšanās. Tēja ar aveņu ievārījumu, medus no
liepziediem, karstas vannas kājām un sinepju plāksteri uz kāju lieliem ir
pārbaudīti paņēmieni. Degunā ieteicams iepilināt svaigi spiestu burkānu sulu,
kas ir attiecībās 1:1 sajaukta ar ūdeni. Tāpat var palīdzēt arī biešu vai
sīpolu sula, kas sajaukta ar augu eļļu, vai arī ķiploku sula ar medu. Var
sildīt pēdas, ūdenim pievienojot sinepju vai piparu pulveri. Labi palīdz
aromterapija – priedes, piparmētru, eikalipta ēteriskā eļļa iedarbojas
antiseptiski, ierobežo mikrobu vairošanos. Eļļas var arī inhalēt.
Pilieni
pret iesnām
Ja
deguns ir aizlikts, var izmantot anemizējošus deguna pilienus, kas nopērkami
jebkurā aptiekā. Farmaceits ieteiks katram vecumam atbilstošus preparātus,
lietošanas biežumu un daudzumu. Vienīgi der atcerēties, ka šādus preparātus
atļauts lietot ne ilgāk par 3–5 dienām. Tie iedarbojas uz deguna gļotādu un,
ilgstoši lietoti, var vairāk kaitēt nekā palīdzēt. Atvieglot elpošanu un
atbrīvot aizlikto degunu var palīdzēt inhalācijas. Sūkājamās konfektes – vēl
viens veids, kā atvieglot elpceļu stāvokli. Tās neārstē slimību, bet samazina
diskomfortu.
Cilvēkiem
ar novājinātu imunitāti un hroniskām slimībām jau no paša iesnu sākuma būtu
vēlams ārstēties mediķu uzraudzībā.
Bērniem
– bīstamāk
Pieaugušajam
iesnas sagādā galvenokārt tikai diskomfortu, taču bērniem tās var beigties ar
nopietnākām sekām – vidusauss iekaisumu. Zīdaiņiem iesnas apgrūtina ēšanu un
gulēšanu. Lai iesnu gadījumā samazinātu komplikāciju risku, svarīgi ir pareizi
šņaukt degunu, lai infekcija neizplatītos uz deguna blakusdobumu. Maziem
bērniem degunu nešņauc, bet gan tīra mehāniski ar speciāla baloniņa palīdzību
vai arī deguntiņš pats iztīrās, pilinot tajā vieglu kumelīšu šķīdumu, jūras
ūdeni, vannojot vai mazajam raudot.
Lielākiem
bērniem ir svarīgi iemācīt pareizi šņaukt degunu – šņauc tikai vienu nāsi, otru
tur ciet. Ja ir iesnas, tas nenozīmē, ka bērns nevar doties ārā. Tas ir pat
ļoti ieteicams, ja vien nav paaugstināta ķermeņa temperatūra.
Iesnām
vajadzētu pāriet 7–10 dienu laikā. Ja tas nenotiek, vēlams vērsties pie
speciālista (parasti – otorinolaringologa), lai noskaidrotu iemeslu. Dakteris
pēc apskates nozīmēs nepieciešamo izmeklēšanu. Obligāti pie ārsta būtu jāvēršas
gadījumos, ja parādās vēl citas sūdzības, piemēram, galvassāpes, aizkrīt ausis,
paaugstinās ķermeņa temperatūra, izdalījumi no deguna maina savu «raksturu».
Statistika liecina, ka 20% iesnu gadījumu beidzas ar haimorītu jeb deguna
blakusdobuma iekaisumu. Tomēr pirms ķeras pie ārstēšanās, jānoskaidro, kāds ir
iesnu patiesais iemesls. Ja ir pamatots iemesls domāt, ka iesnu cēlonis ir
tikai saaukstēšanās, tad var lietot gan aptiekās nopērkamos pilienus pret
iesnām, gan tautas medicīnas līdzekļus. Savukārt, ja iesnas drīzāk ir
alerģiskas (no saaukstēšanās iesnām tās atšķiras ar to, ka ir caurspīdīgas,
tekošākas, nav tik biezas), tad pašārstēšanās nelīdzēs.
Autors: Līga
Brūvere, «Rīgas Balss»
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru