Visos laikos cilvēkam ir bijis svarīgi sekot modei. Arī apakšveļai ir sava mode, laika gaitā mainās gan piegriezumi, gan audumi, ko izmanto apakšveļas izgatavošanai. No gurnautiem līdz garām apakšbiksēm, tagad tā ir atgriezusies sākumstadijā – klāj minimālu ķermeņa daļu. Varētu pat teikt, ka, jo mazāk, jo labāk!
Garās apakšbikses ir sarukušas līdz stringiem, kurām vienīgais kopīgais varētu būt nosaukums – apakšveļa. Apakšveļa cilvēkam vienmēr ir bijusi svarīga, reti kurš spēj iedomāties dzīvi bez tās, apakšveļa ir ikdienišķa tomēr neatņemama sastāvdaļa, ar kuras palīdzību iespējējams panākt ļoti daudz. Piemēram, ar korsetes palīdzību ir iespējams panākt figūrai vajadzīgo veidolu.
Apakšveļa savā pastāvēšanas laikā ir ļoti mainījusies, katrā laikmetā ir bijis nepieciešams pielāgoties modes prasībām un uzskatiem. Laika gaitā apakšveļa ir kļuvusi aizvien niecīgāka.
Mūsdienas sieviešu erotiskā veļa ir ne tikai greznības apliecinājums, bet arī nepieciešamība. Moderna seksuālā dzīve nav iedomājama bez šī elegantā atribūta. Protams, mūsdienu ikdienas dāmu veļa ir visnotaļ dažāda, bet tomēr tā nav tik dažāda kā erotiskā veļa, kuru var piemeklēt jebkurai dzīves situācijai. Bet kā veidojusies erotiskās veļas vēsture?
Vēl senajā Ēģiptē sievietes valkāja kaut ko līdzīgu veļai ar lencītēm, proti, tie bija krekli, kas sākas zem krūtīm, atstājot krūtis kailas. Tā jau trīs vai četrus tūkstošus gadu senatnē atkailinātas krūtis bija galvenais erotiskais akcents senajā modē, ko apstiprina saglabājušies sienu gleznojumi.
Senās Grieķijas daiļavas bija vairāk sportiskas. Iespējams, tāpēc Grieķijā parādījās kaut kas līdzīgs krūšturim. Sievietes zem krūtīm sēja smalkas ādas sloksnītes, kas pacēla krūtis un erotiski izcēla krūtis.
Senās Romas sievietes grieķiešu izgudrojumu papildināja ar šņorējumu un paplatināja loksnītes. Šis tērps jau atgādināja mūsdienu korseti, kas izdevīgi eksponēju sievietes augumu. Tādā veidā pirmās korsetes parādījās 2. gs. Mode mainījās un jau pēc simts gadiem sievietes krūtis nosēja ar platām lentēm, jo krūtīm bija jābūt mazām un plakanām, kā jau pieklājas nevainīgām meitenēm. Kristīgās ticības ietekmē agrajos viduslaikos sievietei visu mūžu bija jāsaglabā nevainīgs imidžs. Kuplas krūtis tika nosaitētas un slēptas. Tomēr šis antierotims, pēc būtības, slēpj sevī erotisko sākumu.
Viduslaikos atbilstoši modes prasībām korsetes cieši sažņaudza sieviešu krūtis un vidukļus, neatkarīgi no komplekcijas padarot viņu augumus ar šmaugu vidukli un augstu paceltām erotiski eksponētām krūtīm tērpa dekoltē. Protams, šādi varēja izskatīties tikai agstāko slāņu sievietes. Zemnieces centās neatpalikt un ar platām cieši zem krūtīm sasietām jostām demonstrēja apkārtējiem savus daiļumus, kas kaitināja baznīcas vīrus. 17. gs. tika izdoti likumi, kas aizliedza izgatavot šādus sieviešu tualetes piederumus. Bet nekādi liegumi nespēja aizliegt sievietēm valkāt korsetes.
18. gs. modē nāca dabīgākas sieviešu formas, korsetes palika vairs ne tik cietas un stīvas. Modē nāca triko, ko vilka zem plānām puscaurspīdīgām kleitām. Un ļāva sievietēm izskatīties kā puskailām. Lai arī korsetes kļuva vaļīgākas, vienalga sievietes vēlējās ar apakšveļas palīdzību uzlabot to, ko daba nebija piešķīrusi.
Nākamā korsešu pārvērtība notika, kad 19. gs. otrajā pusē to izgatavošanā sāka izmantot vaļa ūsas. Kopš tā laika var runāt par erotisko veļu mūsdienu izpratnē. Apakšveļu sāka izgreznot ar mežģīnēm un izšuvumiem. Tirdzniecībā parādījās pirmās apakšbikses, kuras tad vēl sauca par pantaloniem. Šis veļas gabals tika greznots ar mežģīnēm, volāniem, rišām, lentām un zināmā vietā tām bija šķēlums. Šis apģērba gabals guva lielu popularitāti. Pagāja vēl daži gadu desmiti un sievietes jau vēlējās valkāt veļu, lai būtu arī ērti, nevis tikai skaisti.
Mainoties sieviešu lomai sabiedrībā un viņām gūstot aizvien vairāk neatkarības, no korsetes kā no ikdienas apģērba gabala atteicās pavisam. Sievietes kļuva aizvien sportiskākas, parādījās divritenis, kas stipri vien pārvērta apakšveļu. Pantaloni saruka līdz pārtapa par tādām biksītēm, kādas pazīstam mūsdienās – ērtas un praktiskas.
Līdz 20. gs. sešdesmitiem gadiem sievietes valkāja zeķes, jo svārki bija vēl pietiekami gari, bet parādoties mini, aktuāls kļuva piemērotu zeķu jautājums un masu ražošanā parādījās zeķubikses, kuru erotismu liela daļa vīriešu nekādi nevēlējās pieņemt.
Ievērojamu lomu sieviešu erotiskajā veļā ieņem tā saucamie kombinē – ar mežģīnēm greznoti neilona apakškrekli. Šis veļas gabals pāris gadu desmitus kairināja vīriešu prātus reizē ar neilona zeķēm, zeķturiem un smailpapēžu kurpēm.
Atgriežoties pie zeķu erotikas: kopš 1980. gadiem attīstoties zeķu ražošanas tehnoloģijām, modē nāca te mežģīņu, te spīdīgas, te ar mežģīņu gumijām, te krāsainas zeķes. Tāpat mūsdienās sievietes var izvēlēties atbilstoši savam temperamentam erotisko veļu: vai tā būtu korsete vai kombinē, zeķes vai zeķubikses. Nemaz nerunājot par biksīšu izvēli – vilkt vai tās nevilkt.
Avots: apollo.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru